Pēdējos gados Latvijas aizsardzības sektors piedzīvo būtiskas pārmaiņas – gan ģeopolitiskās situācijas, gan praktisku militāro vajadzību dēļ. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir licis visai Eiropai pārskatīt savas aizsardzības spējas, īpašu uzmanību pievēršot mobilitātei, savietojamībai un vietējai industrijai. Šajā kontekstā Latvijā izceļas viens no redzamākajiem piemēriem – uzņēmums “Patria Latvia”, kas Valmierā ražo 6x6 bruņumašīnas un veido pamatu vietējai militārajai industrijai.
Sarunā ar “Patria Latvia” valdes priekšsēdētāju, atvaļināto pulkvežleitnantu Uģi Romanovu, iezīmējas ne tikai uzņēmuma attīstības stāsts, bet arī plašāka vīzija par Latvijas vietu starptautiskajā aizsardzības ekosistēmā, priekšnoteikumi, kādi jāievēro, lai arī citi uzņēmumi spētu savas izstrādes novest līdz gataviem un pasaules kaujas tehnikas tirgū augsti pieprasītiem produktiem.
Reaģējot uz mūsdienu dronu nonākšanu kaujas laukā, U. Romanovs uzsver – tie, lai arī ir efektīvi un lēti, nespēs izspiest no kaujas lauka klasisko bruņutehniku. Šāda tehnika ir nepieciešama kājniekam, kurš ir, bija un būs tas faktors, kas reāli spēj nodrošināt efektīvu kontroli pār iekaroto vai no ienaidnieka atbrīvoto teritoriju.
Precīzi mērķi un starptautiska sadarbība kā panākumu pamats
Viens no būtiskākajiem “Patria Latvia” veiksmes faktoriem ir skaidri definēts projekta pamats jau pašā sākumā. U. Romanovs uzsver, ka bez konkrētām un saprotamām prasībām šāds projekts nebūtu iespējams, jo īpaši aizsardzības industrijā, kur iesaistīto pušu ir daudz un kļūdu cena – augsta. Skaidri formulēti nosacījumi ļauj ne tikai izvairīties no pārpratumiem, bet arī nodrošina efektīvu sadarbību starp valsti, uzņēmumu un starptautiskajiem partneriem. Tas nozīmē, ka jau sākumā tiek ielikti stingri pamati gan tehniskajai kvalitātei, gan projekta ilgtermiņa ilgtspējai.
Šī pieeja nodrošinājusi ne tikai projekta stabilitāti, bet arī ļoti konkrētu ekonomisko pienesumu Latvijai. Līguma ietvaros paredzēts, ka vismaz 30% no projekta vērtības jāatgriežas vietējā ekonomikā, un šis apjoms jau pārsniedz 57 miljonus eiro, turklāt turpina pieaugt. Tas nozīmē, ka aizsardzības izdevumi netiek vienkārši iztērēti, bet gan investēti Latvijas uzņēmumos, radot jaunas darba vietas, kompetences un ražošanas kapacitāti.
Ne mazāk nozīmīga ir starptautiskā sadarbība. Latvija šajā projektā ir daļa no plašākas daudznacionālas sistēmas, kur uzņēmumi strādā ne tikai vietējām vajadzībām, bet arī piegādā komponentes citām valstīm. Tas nozīmē, ka Latvijā ražotās detaļas nonāk tehnikā, ko izmanto sabiedrotie, un tas būtiski palielina gan projekta mērogu, gan ilgtspēju. Vienlaikus tas stiprina arī militāro savietojamību - vienu no svarīgākajiem faktoriem NATO kontekstā.
Vietējās industrijas attīstība un ilgtermiņa domāšanas nozīme
“Patria Latvia” projekts spilgti parāda, ka vietējās industrijas potenciāls Latvijā ir daudz lielāks, nekā iepriekš tika lēsts. Projekta sākumā interesi iesaistīties izrādīja vairāk nekā 50 uzņēmumi, un tas apliecina, ka Latvijā ir gan tehnoloģiskās spējas, gan uzņēmēji, kas ir gatavi strādāt augstas sarežģītības projektos. Šobrīd izveidojies stabils piegādātāju klasteris, kas nodrošina gan kvalitāti, gan konkurētspēju starptautiskā līmenī.
Šī attīstība nav notikusi nejauši - to veicinājusi gan uzņēmumu gatavība investēt, gan vēlme apgūt jaunas tehnoloģijas. Vietējie uzņēmumi ne tikai izpilda pasūtījumus, bet arī attīsta savas kompetences, kas ļauj tiem nākotnē iesaistīties vēl sarežģītākos projektos. Tas nozīmē, ka aizsardzības industrija kļūst par vienu no ekonomikas attīstības dzinējspēkiem.
U.Romanovs uzsver, ka aizsardzības industrijā nepietiek ar vienreizējiem projektiem. Nepieciešama nepārtraukta pasūtījumu plūsma un stratēģiska pieeja, kur uzņēmumi tiek integrēti valsts aizsardzības sistēmā arī nākotnē - gan uzturēšanā, gan modernizācijā. Pretējā gadījumā pastāv risks zaudēt tikko izveidotās spējas.
Tas nozīmē arī domāšanas maiņu no īstermiņa iepirkumiem uz ilgtermiņa partnerībām. Aizsardzības uzņēmumi šajā modelī kļūst nevis par piegādātājiem, bet par sistēmas daļu, kas krīzes vai kara situācijā turpina darboties un nodrošina nepieciešamās spējas.
Bruņutehnikas loma mūsdienu karadarbībā
Karš Ukrainā ir būtiski mainījis priekšstatus par mūsdienu karadarbību, īpaši attiecībā uz tehnoloģiju lomu. Dronu masveida izmantošana ir radījusi jaunu realitāti, kur pat salīdzinoši lēti līdzekļi var apdraudēt dārgu militāro tehniku. Tas licis pārskatīt gan taktiku, gan pieeju bruņutehnikas attīstībai.
Tomēr, neskatoties uz šīm pārmaiņām, U. Romanovs uzsver, ka bruņutehnika savu nozīmi nezaudēs. Tā joprojām ir būtiska mobilitātes un ugunsjaudas nodrošināšanai, īpaši, ja runa ir par teritorijas kontroli un karavīru drošu pārvietošanu.
Vienlaikus tiek aktīvi meklēti risinājumi, kā uzlabot tehnikas izdzīvošanas spējas. Ukrainas pieredze rāda, ka tehniku iespējams pielāgot konkrētajai situācijai, piemēram, pievienojot aizsardzības elementus pret droniem vai mainot tās izmantošanas taktiku. Šī praktiskā pieredze tiek analizēta un nodota arī citām valstīm, kas piedalās 6x6 programmā.
U. Romanovs uzsver, ka nākotnē izšķiroša būs spēja ātri pielāgoties - gan tehnoloģiski, gan taktiski. Tas attiecas ne tikai uz bruņutehniku, bet arī uz autonomajām sistēmām un bezpilota risinājumiem, kas arvien vairāk kļūst par daļu no kaujas lauka. Tomēr pilnīga pāreja uz bezpilota tehniku tuvākajā laikā nav sagaidāma - drīzāk redzama kombinēta pieeja, kur cilvēki un tehnoloģijas darbojas kopā.
Pilnu sarunu ar U. Romanovu podkāstā "Droši ir zināt" skatieties un klausieties portāla "Sargs.lv" videostraumēšanas vietnes "YouTube" kanālā: https://www.youtube.com/watch?v=cUKocnoszCI
