Eiropas sabiedrotie, kas atbalsta Ukrainu cīņā pret Krieviju, apgalvo, ka strādā, lai aizsargātu demokrātisku valsti, ievērotu starptautiskās tiesības un pretotos Krievijas agresijai. Taču, kā raksta “The Wall Street Journal”, šī motivācija ir balstīta arī pašu interesēs: Eiropa uzskata, ka Maskavai izdevīgs darījums var izraisīt plašāku karu, kas varētu aptvert visu kontinentu.
Krievija atrodas pozīcijā, kas tai ļautu iziet no miera sarunām ar ievērojami paplašinātām militārās ražošanas jaudām, pārliecību par spēju ar spēku mainīt robežas un uzskatu, ka NATO ir vāja.
„Eiropai, tāpat kā Ukrainai, slikts miera līgums, kas atstātu Kijivu novājinātu un ievainojamu, šobrīd ir sliktāks nekā pilnīga darījuma neesamība,” raksta WSJ.
Fundamentāla atšķirība Eiropas un ASV pieejā
Trampa administrācija vēlas, lai ASV un Eiropa panāktu tuvināšanos ar Maskavu un „stratēģisko stabilitāti attiecībās ar Krieviju”. Baltais nams apgalvo, ka tas samazinātu plašāka kara risku. Trampa administrācijas pārstāvji saskata arī potenciālas biznesa iespējas sadarbībā ar Krieviju.
Tomēr Eiropa un Ukraina pieturas pie pretēja skatījuma. Tās Krieviju uzskata par ilgtermiņa draudu un uzskata, ka jebkādai uzticībai jābūt nopelnītai un pārbaudītai. Līdz tam Maskava ir jāsavalda.
Tā nesenā 500 Eiropas drošības ekspertu aptaujā „Krievijai izdevīgs pamiers tās karā pret Ukrainu” tika nosaukts par vienu no diviem galvenajiem riskiem Eiropas Savienībai nākamajā gadā. Otrs risks ir hibrīdkarš jeb karš „pelēkajā zonā”, ko, pēc daudzu amatpersonu domām, Krievija jau īsteno pret Eiropu.
„ES drošība ir tieši apdraudēta ar miera līgumu, kas nostiprinātu Maskavas teritoriālos ieguvumus, atalgotu agresiju un grautu Ukrainas kā suverēnas demokrātiskas valsts ilgtermiņa dzīvotspēju,” teikts aptaujas kopsavilkumā. „Tas arī signalizētu, ka ES nespēj veidot savu drošības vidi vai atturēt turpmākus draudus no Krievijas puses.”
Galvenais jautājums vienošanās kontekstā
Pēc divu dienu sarunām Berlīnē sāk iezīmēties potenciālās vienošanās aprises, kas varētu mazināt Ukrainas un Eiropas bažas.
ASV stingrāk apņēmušās sniegt drošības garantijas Ukrainai, un Tramps ir solījis panākt atbalstu Vašingtonas piedāvājumam ASV Senātā. Tomēr lielākais šķērslis Ukrainas iekļaušanai ASV miera piedāvājumā joprojām nav atrisināts – teritoriālās kontroles jautājums.
„Eiropas līderi nesen pievienojās Ukrainai, noraidot Baltā nama aicinājumu Kijivai izvest karaspēku no labi nocietinātā rajona, ko tā joprojām kontrolē Donbasā, baidoties, ka šīs teritorijas nodošana atvieglotu Krievijas iebrukumu nākotnē.”
Ceturtdien ES līderi pulcēsies Briselē, lai lemtu, vai izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus 105 miljardu ASV dolāru aizdevuma finansēšanai Ukrainai. Šie līdzekļi paredzēti divu trešdaļu Kijivas budžeta segšanai un militārajām vajadzībām nākamajos divos gados.
Tramps ir pārtraucis gandrīz visu ASV finansiālo atbalstu Ukrainai, tāpēc Eiropas varas iestāžu lēmumam ir izšķiroša nozīme, raksta WSJ.
„Ja karš tiks apturēts, šie līdzekļi būs izšķiroši kara izpostītās ekonomikas atjaunošanai un pēckonflikta problēmu risināšanai,” sacīja Eiropas Ārlietu padomes vecākā pētniece Jana Kobzova. „Ja Putins noraidīs darījumu un turpinās iebrukumu, šī nauda palīdzēs stiprināt Ukrainas aizsardzību.”
