Lai arī jūnijā atrasti un neitralizēti salīdzinoši mazāk sprādzienbīstamo priekšmetu nekā iepriekšējos mēnešos, kopumā pirmā pusgada laikā iznīcināto sprādzienbīstamo priekšmetu skaits pārsniedzis jau 2 700, informē Zemessardzes 54. inženiertehniskais bataljons.
Rundāles pils muzeja teritorijā Zemessardzes mācību laikā 9. un 10. jūlijā plānots pārmeklēt teritoriju, kur iepriekš tika uzieti divi nesprāguši kara laika lādiņi. Muzeja pārstāvji vērsušies pie Zemessardzes 1. Rīgas brigādes ar šādu lūgumu, lai pārliecinātos, ka teritorija ir brīva no sprādzienbīstamiem priekšmetiem, jo nākamajā gadā šajā vietā plānoti Dārza svētki.
Latvijas Austrumu robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, kas vienlaicīgi ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža, ir jāstiprina, aprīkojot to ar modernākajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām. Tas ir ne tikai drošības, bet arī valsts prestiža jautājums. Par to, tiekoties vienā no Latvijas Austrumu robežas tālākajiem punktiem – Opoļu robežapsardzības nodaļā Ludzas novadā, vienisprātis ir gan Aizsardzības, Satiksmes un Iekšlietu ministri, gan Valsts robežsardzes vadība.
Atjaunināto NATO Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānu galīgā apstiprināšana ļaus pabeigt militārās plānošanas darbus, tā pēc tikšanās ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu paziņojis Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis un Bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Valdemārs Rupšis.
Jūnijā apritēja trīs gadi, kopš Latvijā, stiprinot Baltijas aizsardzību un īstenojot Krievijas atturēšanu, izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa ar teju pusotru tūkstoti karavīru no deviņām NATO dalībvalstīm. Vadošā valsts visus šos gadus bijusi Kanāda, kuras bruņoto spēku pavēlniecība atbild gan par Kanādas kontingenta karavīru komandvadības nodrošināšanu Latvijā, gan NATO militāro mērķu sasniegšanu. Kāpēc Kanādai ir svarīgi būt Baltijas sardzē, uz šo jautājumu Kanādas vadošās domnīcas – Makdonalda-Lorjē Institūta (Macdonald-Laurier Institute) organizētajā tiešsaistes diskusijā