15. novembrī uz Varšavas–Ļubļinas dzelzceļa līnijas pie Mikas ciema eksplodēja sprāgstviela, un sprādzienā tika sabojātas dzelzceļa sliedes. Divas dienas vēlāk, 17. novembrī, šo pašu dzelzceļa līniju netālu no pilsētas Pulavi skāra otrs incidents, kurā tika bojāti dzelzceļa elektrotīkla elementi. Polijas varasiestādes norāda, ka abi notikumi bijuši tīši īstenoti sabotāžas akti.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka uzbrukumus esot veikuši divi Ukrainas pilsoņi, kuri sadarbojušies ar Krievijas dienestiem. Viņš parlamentā norādīja, ka vīrieši identificēti pēc intensīva Polijas drošības dienestu darba un pēc notikušā aizbēguši uz Baltkrieviju.
Viens no aizdomās turamajiem iepriekš Ukrainā ticis aizmuguriski tiesāts par sabotāžu, savukārt otrs bijis Austrumukrainas iedzīvotājs. Abi vīrieši šoruden bija ieceļojuši Polijā no Baltkrievijas un, pēc sabotāžas akta veikšanas, devušies atpakaļ.
Tusks sprādzienu pie Mikas raksturoja kā bezprecedenta sabotāžas aktu, kas vērsts pret būtisku dzelzceļa līniju, pa kuru tiek nogādāta palīdzība Ukrainai. Viņš norādīja, ka sabotieri iepriekš mēģinājuši izraisīt vilciena noskriešanu no sliedēm, uz tām novietojot tērauda skavu, taču šis mēģinājums bija neveiksmīgs.
Preses konferencē Polijas iekšlietu ministrs Marcins Kerviņskis apstiprināja, ka tiek izmeklēti divi incidenti - viens kā jau pierādīts sabotāžas akts, bet otrs tiek uzskatīts par ļoti iespējamu. Izmeklēšanā piedalās Polijas Iekšējās drošības aģentūra, policija, prokuratūra un dzelzceļa dienesti.
Savukārt Tusks paziņoja, ka noteiktais trauksmes līmenis atsevišķām dzelzceļa līnijām tiks paaugstināts, uzsverot, ka kopš pagājušā gada Polijā par palīdzēšanu vai sagatavošanos sabotāžai aizturēti 55 cilvēki, no kuriem 23 nonākuši apcietinājumā.
Kremlis Polijas izvirzītās apsūdzības ir noraidījis. Krievijas diktatora preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Polija visus hibrīdkara incidentus automātiski piedēvē Krievijai, nosaucot šādus apgalvojumus par rusofobijas izpausmi. Viņš arī norādīja, ka Ukrainas pilsoņu iesaiste esot jautājums, kas Eiropas valstīm būtu jāvērtē plašāk.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena brīdināja, ka draudi Eiropas drošībai ir reāli un pieaugoši, aicinot pastiprināt kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals nosodīja sabotāžu un uzsvēra, ka nepieciešama kopīga rīcība. Savukārt Ukrainas ārlietu ministrs pauda solidaritāti ar Poliju, apsūdzot Krieviju ukraiņu vervēšanā slepenām operācijām un piedāvājot Kijivas palīdzību izmeklēšanā.
Tusks brīdināja, ka Krievijas mērķis neesot radīt tikai fiziskus postījumus, bet arī sēt bailes, šķelšanos un mazināt atbalstu Ukrainai poļu sabiedrībā. Viņš norādīja, ka, ņemot vērā vairāk nekā miljonu Ukrainas bēgļu Polijā, galvenais mērķis ir izraisīt haosu, paniku, spekulācijas un nedrošību.
Kamēr izmeklēšana turpinās, Polijas Nacionālās drošības komiteja ir sasaukusi militāros komandierus, drošības dienestu vadītājus un citas amatpersonas, lai izvērtētu turpmākos soļus. Dzelzceļa līnija, kas ir būtiska humānās un militārās palīdzības nogādei Ukrainai, joprojām tiek pastiprināti uzraudzīta, kamēr varasiestādes cenšas noskaidrot sabotāžas apmērus un novērst turpmākus uzbrukumus.
