2026. gada kaujas spēju budžets: kā Latvija sadalīs 2,16 miljardus eiro aizsardzībai?

Latvijā
Sargs.lv
Mācības "Namejs"
Foto: kaprālis Kaspars Začs/NBS

Šodien Saeimā pirmajā lasījumā sāk skatīt nākamā gada valsts budžetu. Tas paredz rekordlielus ieguldījumus valsts drošībā. Kopējais finansējuma apjoms sasniedz 2 157 907 137 eiro jeb 4,91% no iekšzemes kopprodukta, kas ir vēsturisks rādītājs un būtisks solis pretī valdības mērķim – līdz 2027. gadam sasniegt 5% no IKP aizsardzībai. Skaidrojam, kā tiks sadalīts šis finansējums, kur gaidāms lielākais pieaugums un kā tas stiprinās Latvijas drošību.

Salīdzinot ar 2025. gadu, finansējums pieaug par vairāk nekā 560 miljoniem eiro, bet kopš 2020. gada aizsardzības izdevumi ir vairāk nekā dubultojušies – no 2,18% līdz gandrīz 5%. Tas ir straujākais aizsardzības budžeta kāpums neatkarīgās Latvijas vēsturē un skaidrs apliecinājums tam, ka valsts drošība kļuvusi par galveno valsts prioritāti.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsver, ka šis budžets ir konkrēta atbilde uz pieaugošajiem Eiropas drošības izaicinājumiem. “Neesam kara situācijā, bet nav arī miers. Esam hibrīdkara apstākļos ar pieaugošu eskalāciju no agresora puses, tādēļ mums ir jāstiprina savas kaujas spējas. Ieguldījumi aizsardzībā nozīmē aizsargātu un drošu Latviju – spēcīgus Nacionālos bruņotos spēkus un mūsu armijas kaujas spēju attīstību. Tas ir un paliek mūsu galvenais uzdevums,” norāda ministrs.

Budžeta struktūra

Aizsardzības ministrijas kopējais budžets 2026. gadam ir 2 157 907 137 eiro, kas sastāv no pamatbudžeta un papildu finansējuma. Pamatbudžetu veido 1 558 764 934 eiro, kas nodrošina aizsardzības nozares ikdienas darbību. Papildu finansējuma kopējais apjoms ir 599 479 977 eiro, un tas tiek sadalīts vairākos galvenajos virzienos.

Eiropas Savienības izveidotais finanšu instruments Eiropas Drošības rīcības fonds jeb  SAFE nodrošinās Latvijai 296 479 977 eiro, kas paredzēti rezervju veidošanai, aizsardzības spēju stiprināšanai un papildu drošības pasākumiem krīzes apstākļos. Ārpus SAFE finansējumam paredzēti 128 000 000 eiro specifiskiem aizsardzības uzdevumiem un programmām, kuras neietilpst SAFE ietvarā, bet ir būtiskas valsts drošības stiprināšanai, tostarp investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās.

Vēl 200 000 000 eiro paredzēti kā papildu finansējums pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai. Šis ir lielākais atsevišķais ieguldījums 2026. gada budžetā un tiks izmantots modernu sistēmu iegādei un integrācijai, lai uzlabotu valsts pretgaisa aizsardzības spējas.
Image

2026. gada aizsardzības nozares bāzes budžeta sadalījums pa kategorijām

2026. gada aizsardzības bāzes budžets sadalīts piecās galvenajās kategorijās, kas parāda, kā tiks izmantots finansējums valsts drošības stiprināšanai.

Lielākā daļa jeb 52% paredzēti kaujas spēju attīstībai. Šī sadaļa ietver ieguldījumus bruņojuma un militārās tehnikas modernizācijā, pretgaisa aizsardzības sistēmās, artilērijā, dronu tehnoloģijās un citos militāro spēju projektos, kas tieši palielina Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību.

Personāla izdevumi veido 22% no budžeta un atspoguļo ieguldījumus karavīru atalgojumā, sociālajās garantijās, apmācībās un jauno speciālistu piesaistē. Tas nodrošina profesionālus, motivētus un labi sagatavotus bruņotos spēkus.

Uzturēšanas izdevumi, kam atvēlēti 13%, ietver militārās tehnikas, bruņojuma un ekipējuma apkopi, degvielu, apgādi un loģistikas nodrošinājumu – tas ir finansējums, kas uztur spēku ikdienas gatavību.

Infrastruktūras attīstībai paredzēti 7% no budžeta. Šie līdzekļi tiks ieguldīti poligonu paplašināšanā, apmācību centru būvniecībā, kā arī austrumu robežas un pretmobilitātes infrastruktūras stiprināšanā. Ārpus SAFE papildu finansējums veido 6% no budžeta un paredzēts specifiskiem drošības pasākumiem, tostarp ārkārtas situāciju finansēšanai.

2026. gada aizsardzības nozares bāzes budžeta sadalījums pa kategorijām

2026. gada aizsardzības bāzes budžets sadalīts piecās galvenajās kategorijās, kas parāda, kā tiks izmantots finansējums valsts drošības stiprināšanai.

Lielākā daļa jeb 52% paredzēti kaujas spēju attīstībai. Šī sadaļa ietver ieguldījumus bruņojuma un militārās tehnikas modernizācijā, pretgaisa aizsardzības sistēmās, artilērijā, dronu tehnoloģijās un citos militāro spēju projektos, kas tieši palielina Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību.

Personāla izdevumi veido 22% no budžeta un atspoguļo ieguldījumus karavīru atalgojumā, sociālajās garantijās, apmācībās un jauno speciālistu piesaistē. Tas nodrošina profesionālus, motivētus un labi sagatavotus bruņotos spēkus.

Uzturēšanas izdevumi, kam atvēlēti 13%, ietver militārās tehnikas, bruņojuma un ekipējuma apkopi, degvielu, apgādi un loģistikas nodrošinājumu – tas ir finansējums, kas uztur spēku ikdienas gatavību.

Infrastruktūras attīstībai paredzēti 7% no budžeta. Šie līdzekļi tiks ieguldīti poligonu paplašināšanā, apmācību centru būvniecībā, kā arī austrumu robežas un pretmobilitātes infrastruktūras stiprināšanā. Ārpus SAFE papildu finansējums veido 6% no budžeta un paredzēts specifiskiem drošības pasākumiem, tostarp ārkārtas situāciju finansēšanai.

Image

Būtiskākie aizsardzības nozares un NBS spēju attīstības projekti 2026. gadā

Finansējumu 1,9 miljardu apmērā plānots ieguldīt NBS spēju attīstības projektos. Lielākais projekts aizsardzības nozarē 2026. gadā ir paredzēts kājnieku kaujas mašīnu iegādei 310,05 miljonu eiro vērtībā. Finansējums (tai skaitā SAFE mehānisma līdzekļi) paredzēts kājnieku kaujas mašīnu platformu iegādei, kā arī remonta un uzturēšanas risinājumu ieviešanai. Projekta mērķis ir stiprināt Latvijas Sauszemes spēku mobilitāti, izturību un kaujas gatavību, nodrošinot bruņotajiem spēkiem atbilstošu tehniku modernas armijas vajadzībām.

Otrs apjomīgākais 2026. gada aizsardzības projekts ir slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmas izveide, kurai paredzēti 204,53 miljoni eiro. 200 miljonu eiro pamatsumma pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai ir iekļauta valdības prioritātēs. Projekta mērķis ir izveidot daudzslāņainu aizsardzības sistēmu, kas nodrošina Latvijas gaisa telpas kontroli un aizsardzību dažādos darbības rādiusos.

Tas paredz gaisa telpas novērošanas radaru iegādi, tuvās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas ar palaišanas iekārtām un raķetēm, kā arī vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas, kurās iekļautas palaišanas iekārtas, raķetes un radari. Šie ieguldījumi būtiski palielinās Latvijas aizsardzības spējas, nodrošinot sadarbību sabiedrotajiem un spēju reaģēt uz jebkuru apdraudējumu gaisa telpā.

Summas ziņā trešais lielākais projekts ir paredzēts nodrošinājumam - munīcijas un ekipējuma iegādei 177,06 miljonu eiro vērtībā. Finansējums nepieciešams, lai nodrošinātu lielkalibra munīciju, sprāgstvielas un detonatorus, ilgtermiņa pārtikas rezerves (sausās uzturdevas, dzeramo ūdeni un krīzes laika pārtikas komplektus), kā arī pilnu individuālā ekipējuma komplektu - taktiskās uzkabes un bruņuvestes ar piederumiem, bruņucepures, kaujas formas tērpu elementus un citu personīgo aprīkojumu.

Projekts ietver arī ieroču nodrošinājumu - atbalsta un individuālos ieročus, kā arī specializētas optiskās un nakts darbības iekārtas, piemēram, termālos tēmekļus un nakts redzamības ierīces.

Papildu šiem trīs projektiem, finansējuma līdzekļi paredzēti arī tādiem projektiem kā netiešā uguns atbalsta spējām, austrumu robežas stiprināšanai, bezpilota lidaparātu spējām, jūras kontroles un krasta aizsardzībai, kā arī citiem.

Plašāk ar 2026. gada aizsardzības nozares budžetu var iepazīties Aizsardzības ministrijas sagatavotajā “Baltajā grāmatā”.

Dalies ar šo ziņu