Vācijas – Nīderlandes korpusa organizētās konferences “Common Effort” noslēguma dienā tika izgaismots Eiropas vājākais punkts — civilās infrastruktūras ievainojamība. Transporta mezgli, enerģētika, ostas, loģistika un kritisko pakalpojumu uzturēšana veido sistēmu, kas krīzes laikā noteiks, vai sabiedroto spēki spēs aizsargāt Baltijas reģionu, tā diskusijā uzsvēra Vācijas, Latvijas un Nīderlandes pārstāvji.
Hamburgas ostas pārvaldnieks Jens Meiers skaidri formulēja problēmu, ar kuru saskarsies jebkura Eiropas valsts. “Mēs runājam par infrastruktūru, kas ir vairāk nekā 800 gadus veca. Ja kiberuzbrukums atver slūžas zemā ūdens brīdī, ostas baseins vienkārši iztukšojas. Nav vajadzīgas bumbas, lai iznīcinātu kritisko infrastruktūru,” sacīja Meiers.
Viņš norādīja, ka ostas ir izšķirošs NATO militārās mobilitātes elements. Taču civilo ostu personālam un militārajām vienībām bieži trūkst savstarpējas izpratnes. Tāpēc Hamburgā, Roterdamā un Brigē tiek organizēti kopīgi vingrinājumi, kuros tiek imitēti gan kiberuzbrukumi, gan militāro konvoju pārvietošanās.
Vācijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis ģenerālmajors Volfgangs Ols savā uzrunā klātesošajiem skaidroja, kāpēc Vācijai civilā vidē ir jāstrādā intensīvāk un jābūt gatava kara stāvoklim. Krīzes brīdī valsts teritorijā praktiski nebūs sauszemes vienību — tās atradīsies austrumu flangā. “Vācija būs loģistikas mezgls sabiedrotajiem. Bet Krievija šaus uz ostām, dzelzceļiem un lidostām. Un mūsu sauszemes spēki tajā brīdī nebūs mājās,” atzina ģenerālmajors.
Tas nozīmē, ka tranzīts, bēgļu kustība, ievainoto evakuācija un kritisko pakalpojumu uzturēšana būs civilo struktūru rokās. Vācijas federālajām zemēm ir jau tagad jāzina, kuras slimnīcas uzņems ievainotos, kuri ceļi būs tikai militārajai kustībai, un kur atradīsies loģistikas atbalsta punkti.
“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste sniedza savu ieskatu, kā Latvijā darbojas kritiskās infrastruktūras sektors. “Pirmajā dienā mēs būsim vieni. Armija un policija būs aizņemta ar saviem uzdevumiem. Tāpēc mums ir jābūt gataviem strādāt autonomi,” viņš uzsvēra.
Čakste atklāja, ka uzņēmums veicis pilnu darbinieku pārbaudi, atlaidis tos, kuri neatbilst drošības prasībām, un ieviesis videonovērošanas sistēmas ar mākslīgo intelektu. Viņš norādīja, ka dronu izlūkošana pret kritisko infrastruktūru Latvijā notiek regulāri, un valsts policija uz to reaģē nekavējoties. “Mūs novēro katru dienu. Tas nav teorētisks drauds,” atklāja Čakste.
Nīderlandes Aizsardzības ministrijas pārstāve admirāle Žanete Moranga uzsvēra, ka sabiedrībai ir jāsaprot savs pienākums. “Krīzē armija nebūs tā, kas nāks jums palīgā. Tā būs ceļā uz austrumiem. Tāpēc sabiedrībai ir jāsagatavojas pašai,” uzsvēra admirāle.
Viņa skaidroja, ka Nīderlandē tiek ieviests mehānisms, kur civilie autovadītāji un loģistikas uzņēmumi varēs nodrošināt kravu pārvadājumus militārajiem spēkiem, kamēr armija fokusēsies aizsardzību. Vēl pagājušajā mēnesī Nīderlandē visām mājsaimniecībām tika nosūtīts informatīvs materiāls par gatavību vismaz 72 stundām bez ārējā atbalsta.
Konferences noslēgumā kļuva skaidrs: Eiropas spēju aizsargāties noteiks ne tikai tanku skaits, bet kritiskās infrastruktūras izturība. Ostas, dzelzceļi, enerģētika, informācijas sistēmas un civilie dienesti būs tie, kas pirmajās stundās parādīs, vai sabiedrotie spēs rīkoties.
