Vācijas bruņoto spēku vadība izstrādājusi slepenu plānu gadījumam, ja sāktos karš ar agresorvalsti Krieviju, vēsta izdevums “The Wall Street Journal”. Saskaņā ar medija vēstīto plāns paredz līdz pat 800 000 NATO karavīru nosūtīšanu uz fronti agresijas atvairīšanai.
Saskaņā ar “The Wall Street Journal” vēstīto, minēto plānu pirms divarpus gadiem izstrādājuši 12 augsta ranga Vācijas bruņoto spēku jeb Bundesvēra virsnieki. Tagad viņi steidz to īstenot.
Attiecīgais plāns “Operation Plan Germany” jeb “OPLAN DEU” ir slepens, 1 200 lappušu garš dokuments.
Saskaņā ar “The Wall Street Journal” vēstīto, plānā detalizēti aprakstīts, kā 800 000 Vācijas, ASV un citu NATO dalībvalstu karavīru tiks pārvietoti uz alianses austrumiem — frontes līniju ar agresoru.
Tas arī nosaka ostas, upes, dzelzceļa līnijas un ceļus, caur kuriem virzīsies spēki, kā arī kārtību, kā tie tiks apgādāti un aizsargāti ceļā līdz frontei.
Medija ieskatā, šis plāns ir līdz šim skaidrākais piemērs tam, ko tā autori dēvē par visas sabiedrības pieeju karam.
Vācijas amatpersonas jau iepriekš paudušas bažas, ka Krieviju varētu būt gatava un ieinteresēta uzbrukt NATO dalībvalstīm jau 2029. gadā. Tomēr pēdējā gada laikā pieredzētie spiegošanas incidenti, sabotāžas uzbrukumi un gaisa telpas pārkāpumi Eiropā, ko Rietumu izlūkdienestu ieskatā organizējusi Maskava, liecina, ka agresorvalsts varētu gatavoties uzbrukumam agrāk nekā lēsts iepriekš.
Daudzi analītiķi uzskata, ka iespējams pamiers Ukrainā, ko aktīvi virza ASV, varētu atbrīvot Krievijai laiku un resursus jaunām naidīgām darbībām pret NATO dalībvalstīm Eiropā.
Kā ziņo medijs, OPLAN DEU pašlaik tiek glabāts izolētā militārā “sarkanajā tīklā” un tam sagatavota otrajā redakcija.
Vācijas bruņoto spēku ģenerālleitnanta Andrē Bodemanna komanda pabeidza plāna pirmo versiju pagājušā gada martā, ņemot vērā daudzu Vācijas valsts iestāžu ieteikumus un atsauksmes.
Kā norāda “The Wall Street Journal”, iespējamajā karā pret Krieviju Vācija vairs nebūs frontes valsts, bet gan galvenais loģistikas un tranzīta punkts.
Identificēts, ka miera laika likumdošanas nepilnības jau apgrūtina Vācijas iespējas aizsargāties arī pret sabotāžas uzbrukumiem, kas ir viens no lielākajiem “OPLAN DEU” minētajiem izaicinājumiem.
Vienlaikus Bundesvērs ir optimistisks par panākto progresu.
Vēl nesen Vācijas Federālā izlūkdienesta (BND) vadītājs Martins Jēgers paziņoja, ka Krievijas diktators un kara noziedznieks Vladimirs Putins ir gatavs pārbaudīt Eiropas robežu noturību un varētu izprovocēt konfrontāciju jebkurā brīdī.
Arī Eiropas Savienība (ES) apgalvo, ka Krievija varētu pārbaudīt NATO spēju aizstāvēt tās sabiedrotos jau tuvāko divu līdz četru gadu laikā. Kā ticamākie uzbrukuma upuri tiek minēta kāda no Baltijas valstīm.
Ukrainas militārā izlūkošana ir ziņojusi, ka Krievija vidējā termiņā liela mēroga karu iespēju Eiropā uzskata par neizbēgamu.
Arī ES gatavojas uzsākt apjomīgu aizsardzības reformu, tostarp kopīgu dronu ražošanu. Brisele vēlas, lai Eiropa būtu gatava karam līdz 2030. gadam.
