Spriedze starp Vašingtonu un Eiropas galvaspilsētām strauji aug. ASV izstrādātais miera plāns, ko Donalds Tramps vēlas virzīt ar stingri noteiktu termiņu, ir izraisījis satricinājumus gan Kijivā, gan Briselē. Eiropas valstis reaģēja ar savu alternatīvu miera plāna piedāvājumu, kas būtiski atšķiras gan pēc mērķiem, gan pēc uzstādījuma. Kamēr amerikāņu piedāvājums tiek kritizēts par nepamatotu piekāpšanos Maskavai, Eiropas plāns cenšas saglabāt Ukrainas stratēģiskās intereses un nepieļaut situāciju, kas pēc dažiem gadiem varētu novest pie nākamā uzbrukuma.
Kāpēc ASV plāns Ukrainā izraisīja satricinājumu
ASV piedāvājums skar gandrīz visas Kijivas zināmās sarkanās līnijas. Dokumentā, ko Ukrainas puse saņēma pagājušajā nedēļā, paredzēts:
- atdot Krievijai teritorijas, kuras Maskavai pat nav izdevies ieņemt divdesmit divu mēnešu laikā pēc pilna mēroga iebrukuma
- samazināt Ukrainas armiju
- liegt NATO spēku klātbūtni Ukrainas teritorijā
- nostiprināt Ukrainas konstitūcijā atteikšanos no dalības NATO
- vienlaikus nepiedāvāt nekādas skaidras un juridiski saistošas drošības garantijas
Prezidents Volodimirs Zelenskis to nodēvējis par katastrofālu izvēli starp valsts cieņas un vienīgā stratēģiskā partnera zaudēšanu.
Eiropas reakcija bija skarba. Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena publiski paziņoja, ka neviens risinājums nedrīkst padarīt Ukrainu ievainojamu jaunam Krievijas uzbrukumam. Sabiedrotajiem miera noslēgšana nedrīkst nozīmēt ceļa sagatavošanu nākamajam karam.
Kritika izskan arī ASV iekšienē. Daļa senatoru salīdzina dokumentu ar 1938. gada kļūdām, kad Rietumi centās nomierināt nacistisko Vāciju, bet rezultātā izraisīja Otro pasaules karu.
Eiropas plāns. 24 punktu piedāvājums Ukrainas nākotnei
Eiropas valstis reaģēja ātri un prezentēja savu 24 punktu plānu. Atšķirībā no ASV dokumenta tas nepiedāvā teritoriju nodošanu un neierobežo Ukrainas tiesības uz drošību. Eiropas pieeja ir balstīta divos pamatprincipos: kara apturēšana un ilgtermiņa drošības arhitektūra, kas nepieļauj Krievijas revanšu.
ES 24 punktu plāns ietver:
- Mērķis ir izbeigt karu un radīt apstākļus ilgstošam mieram un drošībai.
- Abas puses apņemas nekavējoties un bez nosacījumiem pārtraukt uguni uz zemes, jūrā un gaisā.
- Sākas tehniskās konsultācijas par pamiera uzraudzību ar ASV un Eiropas valstu līdzdalību.
- Tiek ieviests starptautisks pamiera monitorings ar attālinātām tehnoloģijām un elastīgu klātienes komponenti.
- Tiek izveidots mehānisms ziņošanai par pārkāpumiem un to izmeklēšanai.
- Krievijai ir jāatgriež visi deportētie un prettiesiski pārvietotie Ukrainas bērni.
- Notiek gūstekņu apmaiņa pēc principa visus pret visiem, un Krievija atbrīvo visus prettiesiski aizturētos civilos iedzīvotājus.
- Pēc situācijas stabilizēšanās tiek uzsākti humānie soļi, tostarp iespēja ģimenēm tikties pāri kontaktlīnijai.
- Tiek atjaunots un apliecināts Ukrainas suverenitātes statuss bez spiediena uz neitralitāti.
- Ukraina saņem juridiski saistošas drošības garantijas no sabiedrotajiem līdzvērtīgiem NATO 5. pantam.
- Ukrainas bruņotajiem spēkiem un aizsardzības industrijai netiek piemēroti nekādi ierobežojumi.
- Drošības garantu grupu veido vairākas Eiropas valstis un citas iesaistīties gatavas valstis.
- Ukraina pati nosaka, kādu draudzīgo spēku klātbūtni tā vēlas savā teritorijā.
- Ukrainas dalība NATO būs atkarīga no konsensa pašā aliansē.
- Ukraina kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti.
- Ukrainas statuss kā valstij bez kodolieročiem tiek apstiprināts saskaņā ar NPT.
- Teritoriālie jautājumi tiek apspriesti tikai pēc pilnīga un beznosacījumu pamiera.
- Teritoriālās sarunas sākas, balstoties uz esošo kontroles līniju.
- Puses apņemas neizmantot spēku, lai mainītu sarunās panāktos lēmumus.
- Ukraina atgūst kontroli pār Zaporižjas AES un Kahovkas hidroelektrostaciju, izveidojot pārejas mehānismu.
- Ukraina iegūst brīvu pieeju Dņeprai un kontroli pār Kinburna strēli.
- Ukrainai un tās partneriem tiek nodrošināta neierobežota ekonomiskā sadarbība.
- Ukraina tiek pilnībā atjaunota un saņem kompensāciju no Krievijas īpašumiem, kas paliek iesaldēti līdz zaudējumu atlīdzināšanai.
- Sankcijas pret Krieviju var mīkstināt tikai pēc stabila miera sasniegšanas ar automātisku atjaunošanas mehānismu pārkāpumu gadījumā.
- (plānā šo reizēm uzskata par 24. paplašinātu sadaļu) Tiek sāktas sarunas par jaunu Eiropas drošības arhitektūru visu EDSO valstu ietvaros.
Eiropas piedāvājums iezīmē ļoti atšķirīgu pieeju. Tā pamatmērķis ir nepieļaut laika iegūšanu Krievijai un nodrošināt, ka Ukraina var saglabāt ne tikai teritoriju, bet arī militāro spēju un starptautisko statusu.
Galvenās problēmas un sarežģītākie punkti
1. Teritoriju jautājums
ASV plāns paredz Ukrainai atteikties no daļas Donbasa un citu teritoriju, kas kopš 2014. gada bijušas Kijivas aizsardzības līnijas. Šāds solis būtu politiski eksplozīvs un iekšēji destabilizētu valsti.
Eiropas plāns atliek šo jautājumu līdz pamieram un nepieļauj automātisku Krievijas ieguvumu legalizāciju.
2. Drošības garantijas
ASV dokuments runā par drošību vispārīgi, bez juridiska spēka.
Eiropas plāns paredz garantijas, kas funkcionē līdzīgi NATO 5. pantam. Kijivai tas būtu kritiski svarīgi, ņemot vērā pieredzi ar BUD memoriālu, kas nespēja pasargāt no agresijas.
3. Ukrainas armijas ierobežošana
ASV piedāvājums ietver armijas samazināšanu. Daļa analītiķu to vērtē kā soli, kas sagatavo augsni jaunam Krievijas uzbrukumam.
Eiropas plāns šādas prasības pilnībā izslēdz.
4. Amnestija un atbildība par noziegumiem
ASV dokumentā paredzēta vispārēja amnestija. Tas Ukrainā izraisītu sociālu sprādzienu, jo karš ir atnesis milzīgas ciešanas, deportācijas, slepkavības un izvarošanas.
Eiropas plāns šo jautājumu neiekļauj kā nosacījumu un saglabā iespēju meklēt taisnīgumu tiesiskā ceļā.
5. Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošana
ASV plāns faktiski bloķē Eiropas ieceri par 140 miljardu eiro “reparāciju aizdevumu”, ko nodrošinātu ar iesaldētiem Krievijas aktīviem.
Eiropas plāns tieši paredz šo aktīvu izmantošanu, līdz Maskava atlīdzina nodarītos zaudējumus.
Vai Trampa plāns var būt racionalitātes grauds Ukrainas nākotnei?
Daļa ekspertu norāda, ka realitāte frontē un ekonomiskais nogurums abās pusēs var padarīt kompromisu neizbēgamu. A. Līveners no Kvinsi institūta uzsver, ka pēc vairākiem gadiem risinājums, kas saglabātu Ukrainas lielāko daļu teritorijas un nodrošinātu ceļu uz ES, var tikt vērtēts kā nosacīta uzvara.
Tomēr šis skatījums pieņem, ka Krievija ievēros noslēgto vienošanos un neizmantos pauzi jaunam uzbrukumam. Šobrīd tam trūkst pārliecinošu pierādījumu.
ASV un Eiropas piedāvājumi ir pilnīgi atšķirīgas filozofijas. Amerikāņu plāns ir balstīts pragmatiskā idejā ātri izbeigt karu, pat ja cena ir sāpīga. Eiropa piedāvā modeli, kas saglabā Ukrainas stratēģisko spēju aizsargāties un nepieļauj agresora atalgošanu.
Reāls risinājums var parādīties tikai tad, kad abas puses atzīs, ka nespēj panākt militāru izrāvienu. Līdz tam brīdim Kijivai un tās sabiedrotajiem jāizvēlas starp divām ļoti atšķirīgām pieejām: ātrs miers ar risku vai sarežģīts, bet drošāks ceļš uz ilgtermiņa stabilitāti.
