Eiropas valstīm vajadzētu izstrādāt kopīgu taktisko kodolieroču atturēšanas mehānismu, lai cīnītos pret pieaugošā Krievijas šī tipa ieroču arsenāla radītajiem draudiem, tā šonedēļ notikušajā Berlīnes drošības konferencē paziņoja Eiropas avio būves giganta “Airbus” valdes priekšsēdētājs Renē Obermans.
Viņš savā uzrunā viņš uzsvēra, ka Eiropas pašreizējā nostāja atstāj bīstamu plaisu stratēģisko spēju spektrā, jo Krievija NATO Austrumu pierobežā un Baltkrievijā izvietojusi "vairāk nekā 500 taktiskās kodolgalviņas".
“Airbus” valdes priekšsēdētājs brīdināja, ka Eiropa, koncentrējoties tikai uz augstas klases stratēģiskajiem spēkiem, bet ignorējot Krievijas lielo taktisko kodolgalviņu arsenālu, riskē pārprast Maskavas stratēģiju. Tālab pārliecinoša Eiropas taktiskās kodolprogrammas atbilde sūtītu "milzīgu atturēšanas signālu" [Maskavai].
R. Obermana paziņojumi izskan laikā, kad Eiropas valdības palielina militāros izdevumus un risina jautājumus par ASV ilgtermiņa drošības garantijām.
Tomēr viņa aicinājums varētu izraisīt debates Eiropas galvaspilsētās, kur kodolpolitika joprojām ir politiski sensitīva un lielā mērā izolēta nacionālā līmenī. Vienlaikus pastāvīgie Maskavas kodoldraudi liek Eiropas amatpersonām un nozares līderiem saskarties ar jautājumiem, kas kādreiz tika uzskatīti par politiski neaizskaramiem.
Taktiskajiem kodolieročiem ir mazāka jauda. To trotila ekvivalents svārstās no vienas līdz 50 kilotonnām, turklāt šī tipa kodolieroči ir paredzēt tiešai izmantošanai kaujas laukā lielu pretinieka vienību vai augstas vērtības īpaši nostiprinātu objektu iznīcināšanai.
Savukārt stratēģisko kodolieroču jauda ir daudz lielāka. Parasti tā ir virs 100 kilotonnu trotila ekvivalenta. Šīs klases kodolietoči ir paredzēti pilsētu iznīcināšanai, nolīdzinot tās līdz ar zemi.
Šobrīd no Eiropas valstīm savi – neatkarīgi kodolarsenāli ir Francijai un Apvienotajai Karalistei.
Tikmēr pārējām Eiropas, jo īpaši Eiropas Savienības valstīm nav neatkarīgu kodolieroču arsenālu un kopīgas doktrīnas par to, kā atturēt vai reaģēt uz ierobežotu kodolieroču triecienu. Vācijai nav savu kodolieroču, bet tā piedalās NATO kodolieroču koplietošanas programmā.
Tiek lēsts, ka Francijai ir aptuveni 290 kaujas galviņas, bet Apvienotajai Karalistei ir aptuveni 225 kaujas galviņas. Neviena no tām nav taktiskā līmeņa, proti – mazākas jaudas kodolgalviņa.
Tikmēr agresorvalsts Krievijas rīcībā ir 5580 kodolieroču, kas ir lielākais arsenāls pasaulē.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss iepriekš brīdināja, ka Maskava varētu uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm jau 2028. gadā . Turklāt bažas, ka ASV, kas ilgus gadus bija Eiropas sabiedroto drošības garants, prezidenta Donalda Trampa vadībā vairs nav uzticams partneris, mudina Eiropas valstis nopietnāk apsvērt savas kodolieroču spējas.
Šī gada sākumā Polijas valdības amatpersonas paziņoja, ka apsvērs piekļuvi kodolieročiem.
