ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien deva rīkojumu ASV militārajiem spēkiem nekavējoties atsākt kodolieroču izmēģinājumus pēc 33 gadu pārtraukuma – tikai dažas minūtes pirms tikšanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.
Tramps šo negaidīto paziņojumu publicēja platformā “Truth Social” ceļā uz tirdzniecības sarunām ar Sji Busanas pilsētā Dienvidkorejā. Viņš paziņoja, ka ir uzdevis Pentagonam veikt ASV kodolarsenāla testēšanu uz “vienlīdzīgiem noteikumiem” ar citām kodolvalstīm.
“Ņemot vērā citu valstu izmēģinājumu programmas, es esmu uzdevis Kara departamentam sākt mūsu kodolieroču testēšanu uz vienlīdzīgiem noteikumiem. Šis process sāksies nekavējoties,” viņš rakstīja.
Krievijas augsta ranga likumdevējs paziņoja, ka Trampa lēmums iezīmē jaunu neparedzamības un atklātas konfrontācijas ēru, ziņoja valsts ziņu aģentūra RIA.
Ķīnas Ārlietu ministrija aicināja ASV ievērot savu apņemšanos attiecībā uz kodolizmēģinājumu moratoriju un saglabāt globālo stratēģisko līdzsvaru un stabilitāti.
Nav uzreiz skaidrs, vai Tramps runāja par kodolsprādzienu izmēģinājumiem, ko veiktu Nacionālā kodoldrošības pārvalde, vai arī par kodolspējīgu raķešu izmēģinājumiem lidojumā.
Neviena kodolvalsts, izņemot Ziemeļkoreju, pēdējo 25 gadu laikā nav veikusi kodolsprādzienu izmēģinājumus.
Izmēģinājumu vietas tiks noteiktas vēlāk
Atceļā uz Vašingtonu Tramps sacīja, ka testēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu ASV konkurētspēju ar citām kodolvalstīm.
“Citi veic testēšanu, tāpēc es domāju, ka arī mums tas ir jādara,” viņš teica žurnālistiem “Air Force One” lidmašīnā, piebilstot, ka kodolizmēģinājumu vietas tiks noteiktas vēlāk.
Atbildot uz jautājumu, vai pasaule ieiet bīstamākā kodolieroču posmā, Tramps noraidīja šo apgalvojumu, sakot, ka ASV arsenāls ir “droši noslēgts,” un piebilda, ka viņš atbalsta kodolatbruņošanos.
“Es gribētu redzēt kodolatbruņošanos, jo mums ir tik daudz, Krievija ir otrā, Ķīna trešā, un Ķīna mūs panāks četru vai piecu gadu laikā,” viņš sacīja. “Mēs patiesībā ar Krieviju par to runājam, un, ja kaut kas notiks, Ķīna tiks iesaistīta.”
Ķīna piecos gados divkāršojusi kodolarsenālu
Trampa lēmums atsākt kodolizmēģinājumus seko Ķīnas straujajai kodolarsenāla paplašināšanai pēdējos gados un nāk neilgi pēc tam, kad Krievija paziņoja par veiksmīgu ar kodoldzinēju aprīkotas spārnotās raķetes un torpēdas izmēģinājumu.
Tramps agrāk šonedēļ komentēja Krievijas darbības ceļā uz Āziju, sakot, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins “drīzāk varētu strādāt, lai izbeigtu karu Ukrainā, nevis testēt raķetes.”
Pēc Vašingtonā bāzētās domnīcas “Center for Strategic and International Studies” datiem, Ķīna ir palielinājusi savu kodolieroču skaitu no 300 (2020. gadā) līdz aptuveni 600 (2025. gadā). ASV militārpersonas uzskata, ka Ķīnas arsenāls līdz 2030. gadam pārsniegs 1000 kodolieroču.
Uzvaras dienas parādē septembrī Ķīna demonstrēja piecus kodolieroču veidus, kas spēj sasniegt ASV kontinentālo daļu.
Saskaņā ar “Arms Control Association” datiem ASV rīcībā ir 5225 kodolgalviņas, bet Krievijai – 5580.
Putins trešdien paziņoja, ka Krievija veiksmīgi izmēģinājusi “Poseidon” – ar kodoldzinēju aprīkotu torpēdu, kas spēj izraisīt postošus radioaktīvus okeāna viļņus un iznīcināt piekrastes reģionus.
Tramps pastiprinājis savu retoriku un nostāju pret Krieviju, savukārt Putins 21. oktobrī demonstrēja “Burevestnik” spārnotās raķetes izmēģinājumu un 22. oktobrī veica kodolieroču palaišanas mācības.
Politiķi un eksperti skeptiski par iespējām atsākt izmēģinājumus
Demokrātu partijas politiķe Dīna Tita platformā X paziņoja, ka iesniegs likumprojektu, lai apturētu iecerētos izmēģinājumus.
“Arms Control Association” direktors Derils Kimbals norādīja, ka ASV būtu nepieciešami vismaz 36 mēneši, lai atsāktu kodolsprādzienu izmēģinājumus bijušajā poligonā Nevadā.
“Tramps ir dezinformēts un atrauts no realitātes. ASV nav ne tehnisku, ne militāru, ne politisku iemeslu atsākt kodolsprādzienu izmēģinājumus, pirmo reizi kopš 1992. gada,” Kimbals rakstīja platformā X.
Viņš brīdināja, ka Trampa paziņojums varētu “izraisīt ķēdes reakciju ar kodolizmēģinājumiem no ASV pretinieku puses un sagraut kodolieroču neizplatīšanas līgumu.”
Papildus tehniskiem datiem ASV kodolizmēģinājums Krievijas un Ķīnas acīs tiktu uztverts kā apzināta ASV stratēģiskās varas demonstrācija. Putins vairākkārt paziņojis, ka Krievija veiks izmēģinājumus, ja to darīs ASV.
Augustā Tramps sacīja, ka viņš ar Putinu ir runājis par kodolieroču kontroles jautājumiem un vēlas sarunās iesaistīt arī Ķīnu. Pekina atbildēja, ka šāds aicinājums ir “nepamatots un nereāls”, jo tās arsenāls ir daudz mazāks nekā ASV un Krievijas.
Tramps jau februārī izteica vēlmi panākt kodolieroču kontroles līgumu ar Putinu un Sji.
Lielākā daļa kodolvalstu, izņemot Ziemeļkoreju, 1990. gados pārtrauca kodolsprādzienu izmēģinājumus. Ziemeļkoreja pēdējo testu veica 2017. gadā. Krievija pēdējo testu veica 1990. gadā, ASV – 1992. gadā, bet Ķīna – 1996. gadā.
ASV aizsāka kodolieroču ēru 1945. gada jūlijā ar 20 kilotonnu bumbas izmēģinājumu Alamogordo, Ņūmeksikā. Augustā ASV nometa atombumbas uz Hirosimas un Nagasaki pilsētām, piespiežot Japānu kapitulēt Otrajā pasaules karā.
