Krievija plāno pastiprināt "juridisko karadarbību" - tiesību sistēmu, likumu un tiesvedību ļaunprātīgu izmantošanu - ar mērķi vājināt un ietekmēt Rietumvalstis, secinājis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
Publicētajā ziņojumā par Krievijas juridiskās karadarbības pastiprināšanu pret Rietumvalstīm SAB norāda, ka Krievija var arī izmantot juridiskus argumentus kā ieganstu un attaisnojumu agresīvu aktivitāšu intensificēšanai vai potenciālai konfrontācijai ar NATO.
Ziņojumā publiskota izlūkošanas informācija par Krievijas juridiskās karadarbības plāniem un uzdevumiem, kurus Krievijas institūcijas definējušas pēdējā gada laikā un kuru mērķis ir izdarīt spiedienu uz Rietumvalstu politiskajiem līderiem un amatpersonām.
Viens no praktiskiem veidiem, kā Krievija cenšas izdarīt spiedienu uz Rietumvalstīm, ir sūdzības pret tām starptautiskajās tiesās. Baltijas valstis nav izņēmums, uzsver SAB.
Krievija plāno iesūdzēt Baltijas valstis ANO Starptautiskajā tiesā, formāli to pamatojot ar diskrimināciju pret tā saukto "krievvalodīgo" sabiedrības daļu. Saskaņā ar SAB izlūkošanas informāciju Krievija ir sagatavojusi sūdzību, un šobrīd gatavojas to iesniegt tiesā.
Kā atzīmē SAB, lai gan apgalvojumi par šīs sabiedrības daļas tiesību it kā pārkāpšanu ir ierasta Krievijas propagandas un amatpersonu retorika, šāda sūdzība iezīmētu būtisku izmaiņu pret Baltijas valstīm - proti, propaganda kļūst par pamatu praktiskām darbībām.
Ziņojumā teikts, ka Krievijas juridiskās karadarbības plāni iezīmē arī Krievijas mēģinājumus izveidot vienotu Krievijai draudzīgo valstu pozīciju, lai kopīgi vērstos pret Rietumiem. Piemēram, SAB izlūkošanas informācija liecina, ka Krievijas institūcijas mēģina pārņemt praksi, ko līdz šim tiesvedībās pret Rietumvalstīm jau īstenojusi Irāna.
Analizējot Krievijas institūciju aktuālos juridiskās karadarbības aktivitāšu plānus, SAB norādījis, ka Krievija izvērš juridiskās karadarbības kapacitātes pilnveidošanu, proti, izglītības programmas jaunu arbitru un juridisko speciālistu apmācībai Krievijā un Krievijai draudzīgās valstīs. Tāpat Krievija plāno izmantot centralizētu pieeju starptautisko tiesvedību darba kārtības organizēšanai un īstenošanai, kā arī palielina šāda veida karadarbībā iesaistīto personālu.
Vienlaikus Krievija plāno sadarbības stiprināšanu ar Krievijai draudzīgām un neitrālām valstīm, lai panāktu kvantitatīvu atbalstu Krievijas iniciatīvām un Rietumu iniciatīvu kritizēšanu, kā arī panākt vienotas juridiskās karadarbības aktivitātes ar Krievijas sabiedrotajiem.
Attiecībā uz spiedienu palielināšanu pret Rietumvalstīm Krievija nodarbojas ar juridisko vēršanos pret konkrētām amatpersonām, kas atbildīgas par sankciju noteikšanu un ieviešanu, kā arī izvērš tiesvedības pret Rietumvalstīm starptautiskajās tiesās un arbitrāžās.
Jau šobrīd praktiskā līmenī Krievija pastiprina juridisko karadarbību, īpašu uzsvaru arvien vairāk liekot uz psiholoģiskās ietekmes aktivitātēm. Piemēram, 2026. gada maija beigās diktators Vladimirs Putins parakstīja likumu, piešķirot sev pilnvaras uz ārvalstīm nosūtīt armiju Krievijas pilsoņu aizstāvībai. Likums paredz, ka armiju iespējams nosūtīt, ja Krievijas pilsoņi tiek pakļauti tiesvedībām.
SAB vērtējumā, "ir gandrīz droši", ka likuma galvenais mērķis ir iebiedēt Rietumvalstis un to amatpersonas, kā arī atturēt tās no tālāku ierobežojumu ieviešanas pret Krieviju un Krievijas pilsoņiem ārvalstīs. Krievija īpaši uztraucas par Starptautiskās Krimināltiesas izdotajiem aresta orderiem un Īpašo tribunālu Krievijas agresijas noziegumu pret Ukrainu izmeklēšanai, norādījis SAB.
SAB ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm, kas likumā noteiktā kārtībā veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijas aizsardzību, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras uzraudzību, kā arī veic un kontrolē klasificētas informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām.
