26. janvārī publicētais Satversmes aizsardzības biroja ikgadējais pārskats apliecina, ka Latvijas drošības vide ir pārgājusi ilgstošas spriedzes režīmā. Apdraudējumi vairs nav atsevišķi vai epizodiski, bet gan savstarpēji saistīti un vienlaikus ietekmē militāro drošību, valsts institūciju darbu, ekonomiku, informācijas telpu un sabiedrības noturību. Latvija atrodas reģionā, kur ārējais spiediens ir nemainīgs, bet tā forma var būt ļoti dažāda.
Pārskatā uzsvērts, ka drošības iestāžu darba fokuss arvien vairāk pāriet no reaģēšanas uz krīzēm pie ilgtermiņa risku vadības, jo konfrontācija ar Krieviju nav īslaicīga. Tas nozīmē, ka drošība Latvijā tiek uztverta kā nepārtraukts process, kurā vienlīdz svarīgas ir gan militārās spējas, gan institucionālā noturība, gan sabiedrības izpratne par apdraudējumu raksturu.
Latvijas drošības izaicinājumi Krievijas spiediena un hibrīdapdraudējuma apstākļos
Latvijas militāro drošību tieši ietekmē Krievijas saglabātās militārās spējas Baltijas reģionā. Lai arī Krievijas sauszemes spēku galvenā masa ir iesaistīta karā Ukrainā, pārskatā uzsvērts, ka Maskava apzināti uztur militāro infrastruktūru un kaujas spējas Kaļiņingradas apgabalā. Šajā reģionā izvietotās pretgaisa aizsardzības sistēmas, operatīvi taktiskie raķešu kompleksi, jūras spēki un izlūkošanas elementi ļauj Krievijai ietekmēt Baltijas valstu gaisa, jūras un informatīvo telpu.
Krievijas militārās aktivitātes reģionā tiek izmantotas ne tikai militāriem, bet arī politiskiem mērķiem. Regulāras mācības, spēku pārvietošana un demonstratīvi manevri kalpo kā instruments, lai radītu nenoteiktību par Krievijas nodomiem, uzturētu spriedzi un vienlaikus testētu NATO reaģēšanas procedūras. Pārskatā uzsvērts, ka šī nenoteiktība ir apzināti veidota - tā sarežģī savlaicīgu riska novērtēšanu un lēmumu pieņemšanu.
Latvijas drošības arhitektūra balstās NATO kolektīvās aizsardzības mehānismos, taču pārskatā uzsvērts, ka alianse neaizstāj nacionālās spējas. Tiek īpaši izcelta nepieciešamība attīstīt Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību, militāro infrastruktūru, uzņemošās valsts atbalsta spējas, kā arī mobilizācijas un rezervju sistēmu. Latvija tiek vērtēta kā valsts, kur militārs spiediens var tikt kombinēts ar citiem apdraudējuma veidiem, lai radītu maksimālu sarežģījumu krīzes situācijā.
Turpinās Latvijas iedzīvotāju un institūciju ietekmēšana bez atklātas konfrontācijas
Pārskatā skaidri norādīts, ka Latvija ir pastāvīgs ārvalstu izlūkdienestu interešu objekts. Šī interese aptver drošības un aizsardzības sektoru, politisko lēmumu pieņemšanas procesus, kritisko infrastruktūru, stratēģiskos uzņēmumus un valsts pārvaldes personālu. Izlūkošanas aktivitātes tiek īstenotas gan tradicionālās formās, gan izmantojot legālas sadarbības, akadēmiskos kontaktus, uzņēmējdarbības vidi un digitālos kanālus.
Informatīvā telpa Latvijā ir viens no galvenajiem ietekmes instrumentiem. Tiek mērķtiecīgi izplatīti naratīvi, kas apšauba NATO klātbūtni, Latvijas drošības politikas efektivitāti, atbalstu Ukrainai un militāro izdevumu nepieciešamību. Īpaša uzmanība tiek pievērsta sociāli jutīgām tēmām - dzīves dārdzībai, enerģētikai, migrācijai, valodas un identitātes jautājumiem. Šo kampaņu mērķis nav panākt vairākuma pārliecināšanu, bet gan radīt sabiedrības polarizāciju, nogurumu un uzticības mazināšanos valsts institūcijām.
Turklāt informatīvās ietekmes aktivitātes Latvijā bieži tiek pielāgotas aktuālajai iekšpolitiskajai dienaskārtībai. Vēstījumi mainās atkarībā no ekonomiskās situācijas, energoresursu cenām, drošības politikas lēmumiem vai sabiedrībā aktuāliem notikumiem, tādējādi palielinot to rezonansi un ticamību.
Papildus informatīvajai ietekmei pārskatā izcelts arī institucionālais spiediens. Tas ietver juridisku instrumentu izmantošanu, administratīvas sūdzības, starptautisku platformu iesaisti un ekonomisku ietekmēšanu, lai palēninātu vai apgrūtinātu valsts lēmumu īstenošanu. Šādas metodes ļauj radīt ilgstošu slodzi valsts institūcijām, novirzīt resursus un mazināt rīcībspēju, pat neizmantojot atklāti naidīgas darbības.
Cilvēks kā drošības ķēdes vājākais un reizē arī stiprākais posms
Kiberdrošība pārskatā tiek raksturota kā viena no noslogotākajām un tehniski sarežģītākajām drošības jomām Latvijā. Kiberapdraudējumi ir vērsti pret valsts pārvaldes informācijas sistēmām, drošības sektoru, pašvaldībām, kā arī kritiskās infrastruktūras operatoriem. Latvijas pieredze rāda, ka kiberapdraudējumi bieži sākas ar šķietami vienkāršiem paņēmieniem - mērķētiem e-pastiem, piekļuves datu izvilināšanu vai programmatūras atjauninājumu imitāciju. Raksturīgi, ka šie uzbrukumi bieži ir ilgstoši, mērķēti un orientēti uz nepamanītu klātbūtni sistēmās, nevis tūlītēju destrukciju.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) kritiskajai infrastruktūrai. Sakaru tīkli, datu centri, digitālie valsts pakalpojumi, finanšu sistēmas un transporta vadības risinājumi tiek vērtēti kā savstarpēji saistīti. Pārskatā uzsvērts, ka traucējumi vienā sektorā var radīt ķēdes efektu citos, apdraudot valsts pārvaldes nepārtrauktību un sabiedrības uzticību. IKT kritiskās infrastruktūras gadījumā risks slēpjas ne tikai tehniskā bojājumā, bet arī uztverē par to. Pat īslaicīgi traucējumi valsts digitālajos pakalpojumos var tikt pasniegti kā nopietna krīze, izmantojot tos informatīvās ietekmes kampaņās, lai mazinātu sabiedrības uzticību valsts spējai kontrolēt situāciju.
Klasificētās informācijas aizsardzība praksē lielā mērā balstās uz cilvēku rīcību ikdienā. Apdraudējumi rodas ne tikai no mērķtiecīgas ārvalstu izlūkdienestu intereses, bet arī no cilvēciskām kļūdām, neuzmanības vai nepietiekamas izpratnes par drošības prasībām. Sociālās inženierijas metodes - uzticības iegūšana, maldināšana vai informācijas izvilināšana šķietami nevainīgās situācijās tiek aktīvi izmantotas, lai piekļūtu sensitīvai informācijai. Praksē drošības riski nereti rodas ikdienišķās situācijās – sarunās ārpus darba telpām, darba jautājumu apspriešanā publiskās vietās vai neatļautu digitālo rīku izmantošanā. Ja drošības noteikumi tiek uztverti formāli un netiek konsekventi ievēroti, pat nelielas informācijas noplūdes var radīt nopietnas sekas valsts drošībai.
Piekļuves kontrole, personāla pārbaudes un tehniskie aizsardzības risinājumi ir nepārtraukts process. Atsevišķi izcelta mobilo telefonu kontroles iekārtu izmantošana valsts institūcijās, kas samazina neatļautas informācijas noplūdes risku un ierobežo mobilo ierīču izmantošanu izlūkošanas nolūkos.
Pārskatā secināts, ka Latvijas drošība ilgtermiņā ir tieši saistīta ar iekšējo noturību - institūciju spēju funkcionēt ilgstošas slodzes apstākļos, kritiskās infrastruktūras aizsardzību, juridisko regulējumu un sabiedrības spēju pretoties spiedienam. Drošība šajā kontekstā nav tikai militārs vai tehnisks jautājums, bet visas valsts sistēmas ilgtspējas pārbaude.
Latvija atrodas realitātē, kur apdraudējumi nepazūd, bet maina formu. Tieši tāpēc drošības uzturēšana ir kļuvusi par ilgtermiņa uzdevumu, kas prasa nepārtrauktu uzmanību, resursus un arī sabiedrības iesaisti.
