Balstoties uz NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (StratCom) 2025. gada rudenī publiskoto pētījumu “Kremļa komunikācijas stratēģijas kolāža”, kurā sistemātiski analizēta Krievijas darbība informācijas laukā gan pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, gan pēc tā, šajā rakstā portāls “Sargs.lv” piedāvā ielūkoties Kremļa komunikācijas ekonomiskajā dimensijā.
Rietumu atbalsta Ukrainai pārrāmēšana
Kad Rietumu valdības palielina militāro un finansiālo atbalstu Ukrainai, “Telegram” vidē reakcija parādās visātrāk. No 2023. gada janvāra vidus līdz februāra beigām Krievijas ekonomiskā retorika kļuva ievērojami intensīvāka, balstoties uz dramatizētiem Rietumu tēriņu skaidrojumiem. Tematiskais bloks “Militārais atbalsts Ukrainai” pārtapa par galveno šīs tēmas simbolu, attēlojot palīdzības pakotnes kā liecību Rietumu ekonomiskajai lejupslīdei.
ASV 2,5 miljardu dolāru palīdzības pakete 2023. gada 19. janvārī, Somijas 434 miljonu dolāru atbalsts nākamajā dienā un Kanādas 32 miljonu dolāru solījums kara gadadienā - tas viss parādījās “Telegram” publikācijās. Tomēr šie dati galvenokārt kalpoja kā retorisks paņēmiens. Tas, kas sākotnēji tika pasniegts kā faktu izklāsts, ātri pārauga vispārinātos apgalvojumos, ka Rietumi paši sevi noved pie bankrota, piedzīvo politisku sašķeltību un atstāj novārtā savus pilsoņus, dodot priekšroku korumpētai Kijivas elitei.
“Telegram” ierakstos ASV tiek attēlota kā valsts, kas izmanto Ukrainu kā peļņas avotu, minot ieroču pārdošanu, aizsardzības ražošanas apjomus un pat spekulatīvas atjaunošanas iespējas tādām kompānijām kā “BlackRock” vai “Goldman Sachs”. Savukārt Eiropa tiek attēlota kā reģions, kas it kā cieš no nekontrolējama enerģijas cenu kāpuma, rūpniecības degradācijas un sabiedriskajiem nemieriem, ko tieši izraisot atbalsts Kijivai.
Krievijas valsts televīzija pārņem šos pašus vēstījumus, taču pasniedz tos teatrālākā un vēsturiski piesātinātā manierē, kā tas tiek darīts arī ar militārās dimensijas atainojumu. Raidījumi “Vesti Nedeli” un “Voskresnoye Vremya” attēlo Ukrainu kā bezdibeni, kas aprij Rietumu naudu, apgalvojot, ka Kijiva nespēj izdzīvot bez pastāvīgām ārvalstu finanšu injekcijām. Pārraides sasaista aktuālos notikumus ar ASV neveiksmēm Vjetnamas karā vai koloniālo varu pagātni, liekot noprast, ka Rietumvalstis atkārto tos pašus postošos modeļus, tikai ietērpjot tos citos saukļos.
Tomēr oficiālā Kremļa komunikācija, atšķirībā no televīzijas un “Telegram” platformas, šo tēmu gandrīz neskar. Pat tās kulminācijas laikā ekonomiskajam Rietumu militārā atbalsta aspektam ir veltīti tikai 16 raksti. Šī atturēšanās no konkrēto vēstījumu publicēšanas atklāj sekojošu tendenci: “Telegram” un valsts televīzija uzņemas emocionāli pielādēta sašutuma veidošanu, kamēr oficiālie kanāli apzināti izvairās no konfrontējoša un agresīva satura, lai nepieļautu iespējamu kaitējumu Krievijas diplomātiskajam tēlam.
Kremļa alternatīvā globālās ekonomikas vīzija
Ja “Telegram” ekonomiskos vēstījumus virza krīzes retorika, tad Krievijas oficiālā komunikācija piedāvā paralēlu realitāti, kurā dominē ekonomiskā stabilitāte un stratēģiska pārorientācija. Straujākais oficiālās ekonomiskās komunikācijas pieaugums fiksējams 2023. gada septembrī, un to veicināja trīs notikumi: Austrumu ekonomikas forums, Kaspijas mediju forums un 551. Federācijas padomes sēde.
Austrumu ekonomikas forumā Vladivostokā Kremlis savu “pagriezienu uz Austrumiem” pasniedz nevis kā sankciju diktētu pagaidu risinājumu, bet gan kā dabisku un vēsturiski pamatotu korekciju. Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsver, ka Rietumu mēģinājumi sodīt Krieviju ar sankcijām ir izgāzušies, apgalvojot, ka Krievijas tirdzniecības apjomi ar Austrumu partneriem jau pārsniedz ekonomiskās attiecības ar Eiropu. Šo pārorientēšanos viņš raksturo kā vēsturisku un neatgriezenisku. Līdzīgu toni izmanto arī Putins, komentējot rubļa vērtības kritumu. Problēmu viņš nemēģina noniecināt, bet pārrāmē to kā pārbaudījumu Krievijas noturībai, apliecinot, ka Maskava kontrolē situāciju un ir gatava mazināt iespējamos riskus.
Televīzija šo retoriku pastiprina, taču sev raksturīgajā stilā. Raidījums “Voskresnoye Vremya” izceļ Krievijas ārvalstu viesus 8. Austrumu ekonomikas forumā (EEF), kas norisinājās Vladivostokā no 2023. gada 10. līdz 13. septembrim, uzsverot, ka dalībnieki no ASV, Lielbritānijas, Japānas, Vācijas un Francijas ieradās par spīti sankciju režīmiem. Savukārt “Vesti Nedeli” lielāku uzmanību pievērš politiskajām sekām, pasniedzot šo pašu forumu kā pierādījumu tam, ka Ukrainas centieni pārliecināt palīdzību sniedzošās valstis par atbalsta nepieciešamību, neskatoties uz iztērētajiem miljardiem, nav devuši nekādus rezultātus.
Savukārt 551. Federācijas padomes sēde 2023. gada 25. septembrī tika prezentētas prognozes 2024.–2026. gadam un norādīts, ka inflācija 2024. gadā saglabāsies paaugstināta. Uzsvērts, ka īpašajās administratīvajās teritorijās aktīvu apjoms pieaudzis par 5 triljoniem rubļu, un šīs zonas tika raksturotas kā topošas investīciju piesaistes platformas. Tāpat tika virzīti stimuli zaļajām tehnoloģijām, uzsverot, ka šādi pasākumi atbilst globālajai praksei. Saistot šīs ekonomiskās diskusijas ar okupēto Ukrainas reģionu formālo integrāciju, padome centās radīt stabilas institucionālās pārvaldības un ilgtermiņa ekonomiskās kontroles iespaidu.
Informatīvo telpu atšķirīgās lomas Krievijas ekonomiskās dimensijas naratīvu izplatīšanā
No StratCom pētījuma var secināt, ka ekonomiskajā dimensijā “Telegram”, oficiālās institūcijas un valsts televīzija arvien vairāk darbojas kā atsevišķas komunikācijas sfēras. Tās nevis pastiprina viena otras vēstījumus, bet virzās paralēlās trajektorijās.
“Telegram” īpaši izceļas ar krīzes naratīvu atspoguļojumiem, savukārt valsts televīzija izmanto teatrālāku pieeju, veidojot emocionālus sižetus un vēsturiskas paralēles, kas ekonomiskos procesus pārvērš morālās pamācībās vietējai auditorijai. Turpretī oficiālā komunikācija koncentrējas uz ilgtermiņa stratēģisko plānošanu, attīstības dienaskārtību un Krievijas tēla veidošanu kā suverēnai ekonomikas dalībniecei, kas spēj patstāvīgi noteikt savu turpmāko virzību.
