Mūsdienu karadarbība piedzīvo vēsturiskas pārmaiņas, kurās tehnoloģijas un starptautiskā sadarbība ieņem izšķirošu lomu. Ukrainas atbalsta ietvaros izveidotā Dronu koalīcija, ko kopīgi vada Latvija un Lielbritānija, ir kļuvusi par vienu no dinamiskākajiem atbalsta instrumentiem. Ekskluzīvā intervijā portālam "Sargs.lv" Lielbritānijas Dronu koalīcijas vadītājs brigadieris Stju Nasse (Stu Nasse) uzsver: šī nav īstermiņa iniciatīva. Tā ir ilgtermiņa alianse, kas ne tikai palīdz Ukrainai uzvarēt, bet arī fundamentāli maina to, kā Rietumi raugās uz savu aizsardzību.
Vaicāts par to, vai Dronu koalīcija ir uzskatāma par pagaidu projektu, brigadieris S. Nase ir kategorisks – tās izveidotās attiecības un struktūra saglabāsies arī pēc kara beigām. Pašlaik koalīcijā apvienojušās jau 20 valstis, un tuvākajā laikā tai oficiāli pievienosies arī Somija.
Tomēr šī brīža galvenā misija paliek nemainīga – tiešs un efektīvs atbalsts Ukrainai. Koalīcija ir veikusi stratēģisku pāreju no vienkāršas iepirkumu veikšanas uz mērķtiecīgu projektu pieeju. Pašlaik aktīvi darbojas divi liela mēroga projekti.
Pirmais no tiem ir Kijivas gaisa telpas aizsardzība, kas koncentrējas uz dronu pārtvērēju sistēmām. Tā mērķis ir nodrošināt spējas, kas spēj neitralizēt līdz pat 500 Krievijas palaisto "Shahed" tipa trieciena dronu vienā naktī. Otrais projekts ar nosaukumu "Horizon Strike" ir vērsts uz vidēja rādiusa trieciena dronu spēju nodrošināšanu, kas ir kritiski svarīgas Ukrainas operāciju panākumiem.
Miera laika ekonomikas izaicinājums un dronu ekosistēma
Viena no lielākajām koalīcijas grūtībām ir ražošanas mērogošana. Kamēr Ukraina atrodas karastāvoklī un spēj visu savu industriju pakārtot frontes vajadzībām, Rietumvalstis juridiski joprojām dzīvo miera laikā. Tas nozīmē, ka sabiedrotajiem nav pilnīgas brīvības acumirklī pārveidot savu rūpniecību militāriem mērķiem. Tomēr, pateicoties mērķtiecīgam darbam, militārā industrija visā Eiropā sāk vērt vaļā jaunas ražošanas jaudas.
Brigadieris norāda, ka bezpilota tehnoloģiju tirgū nav viena universāla risinājuma – ir nepieciešama vesela ekosistēma. Augstā gala, tehniski sarežģītās un izturīgās sistēmas ir jāizstrādā lielajiem militārajiem koncerniem, jo tam nepieciešama milzīga inženierijas pieredze un resursi. Savukārt lēto, vienreizlietojamo dronu segmentā daudz labāk darbojas mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī jaunuzņēmumi, kas spēj piedāvāt elastību, ātrumu un mazāku birokrātiju. Lielbritānijas un koalīcijas uzdevums pašlaik ir apvienot šos dažādos spēlētājus vienotā, izturīgā tīklā.
Mūsdienu karā fizikas likumi nemainās, taču digitālā vide attīstās dažu stundu laikā. Karadarbība Ukrainā ir pierādījusi, ka tradicionālās sistēmas vairs nevar paļauties uz GPS vai traucējumiem nenoturīgiem sakariem. Karš ir pārcēlies uz elektromagnētisko spektru.
S. Nasse to raksturo kā patiesu pagriezienu karadarbībā, kurā uzvar tie, kuri spēj sekunžu laikā pārkodēt programmatūru un adaptēties pretinieka radioelektroniskās cīņas traucējumiem. Brigadieris norāda, ka šis ir laiks, kad vissmagākos uzdevumus risina un stratēģisko pārsvaru nodrošina nevis brutāls spēks, bet gan izcili inteliģenti un spilgti prāti – programmētāji un tehnoloģiju speciālisti. Tieši tāpēc sabiedroto valstu koordinācija un tūlītēja mācīšanās no Ukrainas pieredzes ir tik izšķiroša.
Dronu incidenti NATO gaisa telpā: izaicinājums austrumu flangam
Pēdējā laikā arvien biežāk tiek fiksēti Krievijas dronu pārkāpumi NATO austrumu flanga valstu, tostarp Latvijas gaisa telpā, kas rada pamatotu satraukumu reģiona iedzīvotājos. Brigadieris S. Nasse atzīst, ka gaisa aizsardzība pret dronu iebrukumiem ir nākamais lielais izaicinājums visai aliansei.
Viņš uzsver, ka visas austrumu flanga un Dronu koalīcijas valstis saredz šos pašus draudus. Lielākais izaicinājums ir atrast veidus, kā pārvaldīt šos incidentus miera apstākļos, ievērojot nacionālo likumdošanu un parametrus, lai, mēģinot neitralizēt apdraudējumu, nejauši nenodarītu kaitējumu sev. Dronu ielaušanās diemžēl ir realitāte, kas turpināsies, tāpēc gaisa aizsardzībai ir jābūt prioritātei kā Ukrainā, tā arī sabiedroto teritorijās.
Noslēgumā Lielbritānijas brigadieris kliedē mītu, ka droni pilnībā izskaudīs tradicionālo militāro tehniku un taktiku.
Dronu koalīcijas laikā izveidotās ciešās saites un patiesā draudzība starp dalībvalstīm, īpaši starp Latviju un Lielbritāniju, kalpos par pamatu jaunam kolektīvās aizsardzības modelim, norāda brigadieris. Strādājot kopā, sabiedrotie ir nesalīdzināmi spēcīgāki nekā katra valsts atsevišķi.
