Aizvadītajā nedēļā NATO Vācijas un Nīderlandes korpusa organizētajā konferencē “Common Effort”, kas Rīgā pulcēja NATO, Baltijas valstu un Ukrainas pārstāvjus tika uzsvērts, ka modernā karadarbība pieprasa ciešu sadarbību starp militāro un civilo vidi. Tā konferences pirmo paneli atklāja NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" komandiere ģenerālmajore Jete Albinusa, norādot uz sadarbības nozīmi Latvijas aizsardzībā šī gada visaptverošajās mācībās "Namejs 2025".
Ģenerālmajore Jete Albinusa skaidri pauda, ka Latvija šobrīd neatrodas miera stāvoklī. “Mēs neesam mierā, mēs esam hibrīdkarā. Mans uzdevums kā divīzijas komandierei ir aizsargāt šo teritoriju,” viņa uzsvēra klātesošajiem NATO bruņoto spēku pārstāvjiem.
Viņa norāda, ka hibrīdkarš nozīmē pastāvīgu ietekmi uz valsts infrastruktūru, sabiedrību un institūcijām. Tas nosaka, ka militārā vadība un civilā puse nevar būt nošķirtas. “Latvija kā jebkura cita valsts ir atbildīga par savu aizsardzību. Mēs esam atbalsta lomā, bet aizsardzību veidojam kopā,” komandiere uzsvēra.
Viena no būtiskākajām pārmaiņām dīvīzijas mācību procesā šogad bija pāreja no hipotētisku uz reālu valsts aizsardzības plānu izspēli.“Vārdi vien paši neattur Krieviju. Aizsardzības spēja ir jāparāda darbos. Tāpēc pirmo reizi mēs trenējām īsto plānu, nevis izdomātu scenāriju,” atklāj ģenerālmajore.
Pāreja no scenārijiem uz reālu plānu deva vairākus taustāmus rezultātus. Pirmkārt, ievērojami saīsinājās laiks, kas parasti nepieciešams, lai sagatavotu vingrinājumu. Otrkārt, komandieriem un karavīriem nebija nepieciešams “iedomāties”, kā rīkoties krīzē — viņi strādāja ar to pašu plānu, kas tiks izmantots faktiska apdraudējuma gadījumā. Treškārt, civilās institūcijas beidzot varēja redzēt savu lomu tajā nevis abstrakti, bet tieši.
Ģenerālmajore uzsvēra, ka šī pieeja arī ļāvusi identificēt trūkumus starp štābiem un civilajiem dienestiem. “Mūsu un Latvijas kopīgajā štābu darbā mēs atklājām lietas, kuras nav pietiekami sakārtotas. Šoreiz tas nekļuva par "mācību secinājumu", kuru atliktu uz gadu. Mēs tās risinājām nākamajās nedēļās pēc mācībām,” viņa atklāja.
Baltijas Aizsardzības koledžas vadības pārstāvis pulkvedis Džonatans Hakslejs uzsvēra, ka arī militārā izglītība pielāgojas Baltijas situācijai. “Mēs nerunājam par vispārīgām problēmām. Mēs analizējam un mācām reālās dilemmas, ar kurām saskarsies Baltijas komandieri — no A2/AD līdz atkarībai no kritiskās infrastruktūras.”
Hakslejs norāda, ka koledžas uzdevums ir sagatavot gan militāros, gan civildienestus darbam vienotā plānošanas telpā — tā, lai sarežģītas situācijas netiktu risinātas spontāni, bet pēc iepriekš izprasta procesa. Viņš atgādina, ka starp spēka projekciju, loģistiku un civilās vides atbalstu nav robežu. Viss ir viena sistēma.
