Viedoklis: Latvijas pilsoņi tiek aicināti brīvprātīgi pieteikties arī VAD otrajam iesaukumam

Viedoklis
Sargs.lv
zvērests
Foto: ilustratīvs/autors: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Latvijas pilsoņi un pilsones līdz 15. jūlijam tiek aicināti brīvprātīgi pieteikties arī VAD otrajam iesaukumam, kas dienestu uzsāks 2024. gada janvārī. Kā “Sargs.lv” stāsta Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs, vecākais zemessargs Jānis Garisons, ja šajā termiņā vēlamais cilvēku skaits netiks sasniegts, tad iztrūkstošo daudzumu paredzēts noteikt ar atlasi pēc nejaušības principa, kuru paredzēts rīkot 2023. gada 10. augustā. Tajā trūkstošo personu skaitu vecumā no 18 līdz 19 gadiem atlasīs pēc nejaušības principa. Atlases kārtība tiks organizēta trīs kārtās, ko veiks īpaši izveidota Aizsardzības ministrijas komisija.

Latvijas pilsoņi – aktīvāki nekā sākotnēji šķitis

AM valsts sekretārs J. Garisons atzīst, ka bijis patīkami pārsteigts par Latvijas pilsoņu aktivitāti, brīvprātīgi piesakoties valsts aizsardzības dienesta (VAD) pirmajam iesaukumam, kas dienestu sāks jau šī gada 1. jūlijā.

Tas liecina vien to, ka bieži vien publiskajā telpā paustais viedoklis nav vairākuma viedoklis, bet tas vienkārši tiek pausts skaļāk. Ja kāds vēl šaubījās, ka pirmajam VAD iesaukumam brīvprātīgi pieteiksies vismaz 300 pilsoņu, tad realitātē šis skaitlis ir ievērojami lielāks.

Jau ziņots, ka VAD pirmajam iesaukumam brīvprātīgi pieteicās 488 Latvijas pilsoņi, no kuriem 11 ir sievietes, savukārt 6 – ārvalstīs dzīvojošie pilsoņi. Protams, dienesta pirmajā iesaukumā uzņemto topošo rezerves karavīru skaits būs mazāks, jo tiks atsijāti kandidāti ar iepriekšēju sodāmību, tāpat kādam dienests varbūt būs jāatsaka neatbilstoša veselības stāvokļa dēļ.

“Lai arī esam definējuši maz kritēriju, kas ļauj izslēgt no dalības valsts aizsardzības dienestā, tomēr tie trīs galvenie ir invaliditāte, sodāmība un fiziskai slodzei neatbilstošs veselības stāvoklis. Piemēram, Igaunijas un Somijas pieredze rāda, ka aptuveni viena trešdaļa jauniešu varētu neatbilst noteiktajiem veselības standartiem. Lai arī šis nav profesionālais dienests, tomēr kaut kāda slodze ir jāiztur, un veselības stāvoklis ir būtisks,” saka J. Garisons, prognozējot, ka gala skaitlis arī būs apmēram tie 300 dalībnieku.

Valsts sekretārs arī apgalvo – pat, ja atlasi izturējušie pārsniegs iepriekš noteikto skaitli 300, ar NBS ir izrunāts, ka tiks uzņemti visi.

Līdz 15. jūlijam atvērta pieteikšanās VAD otrajam iesaukumam

Otrajam iesaukumam, kas dienestu sāks 2024. gada janvārī, topošie VAD karavīri var brīvprātīgi pieteikties līdz 2023. gada 15. jūlijam vietnē: https://www.klustikaravirs.lv/pieteikties

Tomēr, ja šajā termiņā vēlamais cilvēku skaits netiks sasniegts, iztrūkstošo daudzumu paredzēts noteikt ar atlasi pēc nejaušības principa, kuru paredzēts rīkot 2023. gada 10. augustā. Tajā trūkstošo personu skaitu vecumā no 18 līdz 19 gadiem atlasīs pēc nejaušības principa, tātad – iesauks obligātā kārtā.

2024. gadā kopumā divos iesaukumos plānots iesaukt līdz pat 850 jauniešus trīs dienesta veidos:

-           600 jaunieši, attiecīgi iesaucot 120 personas janvārī un 480 personas jūlijā,  varēs pieteikties 11 mēnešu ilgam dienestam NBS. Ja šo dienesta veidu neizdosies nokomplektēt ar brīvprātīgajiem, pilsoņi šim dienesta veidam tiks atlasīti pēc nejaušības principa un ar Aizsardzības ministrijas pavēsti tiks aicināti ierasties uz pārbaudēm pavēstē norādītajā laikā un vietā. 

-           līdz 200 jauniešu varēs brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienesta izpildei Zemessardzē, kopumā dienot 5 gadus un ik gadu apmācībā piedaloties vismaz 28 dienas.

-           līdz 50 augstākās izglītības iestāžu studenti varēs brīvprātīgi pieteikties VAD  rezerves virsnieka apmācības kursam, kurš tiks apgūts 5 gadu laikā.

Piesakoties brīvprātīgi, vairāk ieguvumu

Arī turpmāk brīvprātīgajiem tiks saglabāta ievērojami lielāka ikmēneša kompensācija nekā obligātā kārtā iesauktajiem – 600 eiro mēnesī iepretim 300 eiro mēnesī.

 

Image
zvērests
Ilustratīvs foto. Autors: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Turklāt, dienestam piesakoties brīvprātīgi, jaunietis iegūs iespēju izvēlēties valsts aizsardzības dienesta izpildes veidu, iespēju robežās – arī dienesta vietu.  Gan izglītības iestādei, gan darba devējam uz dienesta laiku būs pienākums pilsoni atbrīvot no studijām un darba pienākumu veikšanas, vienlaicīgi saglabājot studiju un darba vietu.

“Ir daudz vieglāk dienēt vienībā, kurā lielākais vairums pieteicies brīvprātīgi, jo motivācija tad ir pavisam cita un ir vieglāk īstenot dienesta pienākumus,” saka J. Garisons, piebilstot – cer, ka arī nākamo iesaukumu izdosies nokomplektēt tikai no brīvprātīgajiem vien.

Ja tomēr dienestam nepieciešamais skaits netiks sasniegts ar brīvprātīgo pieteikumiem, tad tiks veikta atlase - iesaucamie, kuri nav pieteikušies brīvprātīgi, tiks atlasīti pēc nejaušības principa.

Šiem pilsoņiem - vīriešiem tiks nosūtīta pavēle par iesaukšanu VAD uz pilsoņa norādīto oficiālo e-adresi. Ja šī adrese vēl nebūs izveidota, tad informāciju nosūtīs uz deklarēto dzīves vietas adresi.

No 1. jūlija VAD iesaucamajiem obligāta e-adrese

Oficiālā elektroniskā adrese jeb e-adrese no 2023. gada 1. jūlija vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem būs obligāta. To nosaka Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5. panta pirmās daļas 5. punkts, kas spēkā stāsies šī gada 1. jūlijā.

Tāpēc jaunieši, kuriem vēl nav e-adreses, aicināt to izveidot jau tagad vienotajā elektronisko pakalpojumu portālā “Latvija.lv”, jo e-adreses izveidošana aizņem vien dažas minūtes.

Image
eadrese
Publicitātes foto

Izveidot e-adresi var portālā “Latvija.lv”, izmantojot identifikācijas rīkus – personas apliecību (eID), drošu elektronisko parakstu un mobilo lietotni “eParaksts mobile”. E-adresei piekļūt var arī no mobilā tālruņa. Lai to izdarītu, ir nepieciešama mobilā lietotne “eParaksts mobile”. Tā ir bezmaksas lietotne, kura ikvienam ir brīvi pieejama.

E-adreses esamība nodrošinās iespēju saņemt informāciju no Aizsardzības ministrijas par iesaukšanu VAD, kā arī turpmāk kalpos kā e-pasts saziņai ar valsti.

“Ja mēs gribam būt droši, tad jālieto šie autorizētie līdzekļi. Kā mēs to varam veicināt? Vairāk informēt par šo un vairāk arī lietot. Tāpēc esam sistēmā ieviesuši, ka arī, piemēram, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs par formastērpa izsniegšanu zemessargiem sazināsies caur e-adresi,” saka J. Garisons.

Sankcijas par izvairīšanos

Uz šo e-adresi jaunieši arī saņems pavēsti par iesaukšanu. Ja konkrētais pilsonis to ignorēs vai e-adrese nebūs izveidota, pavēsti ierakstītā vēstulē nosūtīs uz deklarēto dzīvesvietu.

Protams, J. Garisons apzinās, ka būs indivīdi, kuri deklarētajā adresē nemaz nedzīvo, taču, kā noteikts VAD likumā, šis fakts neatbrīvo jaunieti no atbildības par pienākuma veikšanu – ir jādeklarē adrese, kurā viņš ir sasniedzams.

Pēc nejaušības principa atlasītie jaunieši saņems informāciju, kur viņiem jāierodas uz veselības pārbaudi, bet vēlāk jau sekos gala iesaukšanas pavēle – tajā būs minēts, kad un kurā vienība jau jāierodas uz dienesta sākumu.

AM valsts sekretārs gan cer, ka pilsoņi nemēģinās izvairīties un likumu apiet, jo 11 mēnešu dienests NBS ir goda lieta, nevis sods, turklāt tā laikā jaunietis apgūs daudz noderīgu prasmju un iemaņu.

“Es gribētu domāt pozitīvi, ka pirmajos gados jārada ļoti pozitīvas atsauksmes, lai kandidāti pieteiktos brīvprātīgi un gribētu dienēt šajā dienstā, un tā būtu prestiža lieta,” viņš saka.

Kā to paredz Valsts aizsardzības dienesta likums, ja iesaucamais bez attaisnojoša iemesla neieradīsies uz noteiktajām pārbaudēm, viņam draud administratīvais sods, brīdinājums vai naudas sods līdz 350 eiro apmērā.

Ja iesaucamais neieradīsies lēmumā noteiktajā dienesta vietā, Militārā policija var viņu nogādāt dienesta vietā piespiedu kārtā vai iesaucamajam var tikt uzlikts naudas sods no 50 līdz 5 000 eiro apmērā. Par izvairīšanos no valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes karavīru var saukt pie atbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

“Manuprāt, visvieglāk šo pienākumu pret valsti ir veikt 18 līdz 19 gadu vecumā, kad jaunietim ir vismazāk saistību – nav kredītu, bērnu, darbu. Ja jaunietis izlemj šo dienestu pārcelt, ko likums arī ļauj, tad vēlāk jau jārēķinās – ja būs darbs, ģimene, būs grūtāk šo dienestu sākt. Piemēram, igauņu kolēģi teikuši, ka moderna lieta ir, kad visa klase kolektīvi iet dienēt,” viņš saka.

NBS vienības gatavas VAD uzņemšanai

Lai arī visvieglāk šobrīd šos VAD karavīrus ir uzņemt Ādažu bāzē, kur ir pilnvērtīga infrastruktūra, plānots, ka tuvāko gadu laikā atbilstoša infrastruktūra tiks izveidota arī citās vienībās. Primāri veicamie darbi – jāuzbūvē kazarmas, ēdnīca un sporta zāle.  

“Skaidrs, ka vienādu infrastruktūras līmeni kā Ādažu bāzē, panākt būs grūti, bet svarīgi, ka vismaz kazarmas, sporta zāle un ēdnīca ir izbūvēta tur, kur VAD karavīri tiks izvietoti,” saka J. Garisons.

Tāpat ar laiku plānots, ka VAD karavīri šo dienestu varēs iziet maksimāli tuvu savai dzīvesvietai, lai visiem nav jābrauc uz Ādažiem, jo NBS vienības izvietotas visos Latvijas reģionos.

AM valsts sekretārs arī atgādina – brīvprātīga pieteikšanās dienestam neatbrīvo jaunieti no dienesta un ar to saistīto pienākumu izpildes, tāpat elektroniskās pieteikuma anketas aizpildīšana vietnē klustikaravirs.lv tiek uzskatīta par saistību uzņemšanos pret valsti - apzinātu un izsvērtu pilsoņa lēmumu – tāpēc netiek vērtēta iespēja pārdomāt un šo iesniegumu atsaukt.

“Tā ir iespēja pierādīt sevi, apliecināt sev, ka to varat. Pats tam esmu gājis cauri Zemessardzē, pārvarējis daudzas lietas. Tas ir liels pašapliecinājums. Tāpēc aicinu jauniešus pieteikties, jo būsiet apmierināti ar to, ko varēsiet sasniegt. Tas dos viņiem daudz lielāku noturību dzīvē. Es gribu, lai jaunieši un arī mani bērni saprot, ka ir svarīgi būt spējīgiem aizstāvēt savu valsti un pasargāt pašiem sevi,” rezumē J. Garisons.

Dalies ar šo ziņu