Baltijas jūra pēdējos gados arvien skaidrāk iezīmējas kā hibrīdkonfrontāciju zona. Tajā norisinās procesi, kas šķietami ievēro likuma rāmi, bet faktiski tiek izmantoti kā ietekmes un spiediena mehānismi. Kopš 2023. gada beigām Rietumu izlūkdienesti novērojuši pieaugošu Krievijas tā dēvētās “ēnu flotes” aktivitāti jeb civilos kuģus, kas pārveidoti sabotāžas uzdevumu veikšanai, dronu palaišanai un zemūdens infrastruktūras traucēšanai.
Intervijā ar Ķīles Universitātes (ISPK) Drošības politikas institūta Jūras stratēģijas un drošības katedras vadītāju Dr. Johannesu Pītersu portāls “Sargs.lv” skaidroja, kā Eiropa pretojas šīm operācijām ar jaunām tehnoloģijām, koordinētu politiku un nelokāmu apņemšanos ievērot likumā noteikto kārtību.
“Ēnu flotes” uzplaukums
Līdz 2023. gada beigām jūras drošības eksperti pamanīja satraucošu tendenci. Tirdzniecības un kravas kuģi, kas kuģoja zem nepazīstamiem karogiem, kavējās ap zemūdens kabeļiem un enerģijas cauruļvadiem. “Krievijas operācijas sākās, iesaistot civilos kuģus Baltijas jūrā. Viņi mēģināja pārgriezt dažādus kabeļus. Pagājušā gada beigās mēs redzējām šādu operāciju pieaugumu,” saka Pīterss.
Šīs darbības izmanto Rietumu pieķeršanos tiesiskuma principam - pārliecību, ka starptautiskās normas jāievēro pat tad, ja pretinieks tās pārkāpj. Krievija bieži izmanto civilo kuģu statusu un citus juridiskus aizsegus, radot situācijas, kurās Rietumi nevar atbildēt ar spēku, nepārkāpjot paši savus likumus.
Lai varētu reaģēt, nepārkāpjot starptautiskās tiesības, NATO sabiedrotie ieguldījušies plašos novērošanas pasākumos. Operācija “Baltic Sentry” ar mākslīgā intelekta palīdzību ik dienu seko tūkstošiem kuģu kustībai Baltijas jūrā.
Vien pēdējā gada laikā Eiropas varas iestādes veikušas vairāk nekā 3500 šādu aizdomīgu gadījumu apzināšanu, nopratinot kuģus, kuru kustība rosinājusi jautājumus. Kad pierādījumi liecinājuši par iespējamu hibrīddarbību, valstis rīkojušās izlēmīgi. Piemēram, Vācijā Ķīles kanālā tika pārmeklēts kuģis, kas turēts aizdomās par dronu palaišanu un rezultātā ticis konfiscēts.
Jāņem vērā, ka Krievijas “ēnu flotes” struktūra pēdējā laikā ir mainījusies. Sākotnēji tika uzskatīts, ka tie ir kuģi, kas nolīgti no tā dēvētā “pelēkā tirgus”, līdzīgi kā to dara Irāna vai Venecuēla. Tomēr tagad, kā skaidro Dr. Pīterss, redzams, ka Krievijas valsts šajā sistēmā ieguldījusies daudz vairāk. Tiek veidoti aizseguzņēmumi, kas organizē un nolīgst šos kuģus. Daļa no šiem uzņēmumiem pat reģistrēti Latvijā vai Lietuvā, lai maskētu to izcelsmi.
Starptautisko tiesību un sadarbības loma Baltijas jūras drošībā
Tā kā starptautiskās tiesības būtiski ierobežo iespējas uz sabotāžu atbildēt ar militāriem līdzekļiem, Eiropas reakcija arvien biežāk notiek tiesiskajā un normatīvajā laukā. “UNCLOS jeb Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas maiņa ir vēlama, bet pat ideālā pasaulē tas prasītu vismaz piecus līdz desmit gadus,” skaidro Johanness Pīterss. Šī iemesla dēļ Rietumvalstis arvien biežāk izmanto esošo tiesību normu plašāku interpretāciju, lai paplašinātu savu rīcības brīvību un elastīgāk reaģētu uz jaunajiem draudiem.
Viens no galvenajiem instrumentiem ir Parīzes Saprašanās memorands par ostas valsts kontroli, kas ļauj ostas valsts iestādēm pārbaudīt kuģus attiecībā uz vides, darba vai apdrošināšanas noteikumu pārkāpumiem. “Ir daudz mehānismu, ko faktiski var darīt nevis lai liegtu šiem kuģiem doties jūrā, bet lai padarītu to ekspluatāciju pēc iespējas neērtāku,” norāda Pīterss. Turklāt jāuzsver, ka arī Krievija ir Parīzes memoranda dalībvalsts. Līdz ar to, ja Maskava iebilst pret noteikto praksi, Eiropas valstīm ir pamats atgādināt, ka šis likumiskais ietvars ir saistošs arī pašai Krievijai.
Ļoti būtiska ir juridiskā koordinācija starp Baltijas un Ziemeļvalstīm. “Mums visiem ir jāvienojas par to, kā mēs interpretējam šos likumus,” uzsvēr J. Pīterss. Situācija, kurā viena valsts rīkotos citādāk nekā pārējās, būtu ļoti nelabvēlīga un vājinātu kopējo reģiona tēlu. Šī iemesla dēļ visām iesaistītajām valstīm ir jāievēro vienota pieeja, lai nodrošinātu konsekventu un skaidru signālu Krievijai.
Eiropas atbilde Krievijas hibrīdoperācijām
Līdz 2024. gada vidum hibrīdincidentu skaits Baltijas jūrā bija ievērojami samazinājies, tomēr Krievijas izmantotās metodes turpina mainīties. Pastiprinātā Eiropas iesaiste ļāva izmeklētājiem izsekot dronu pārlidojumus Dānijā un Vācijas ziemeļos līdz trim konkrētiem kuģiem, no kuriem vienu vēlāk Atlantijas okeānā aizturēja Francijas spēki. Ja agrāk Baltijas jūras atstāšana šiem “ēnu flotes” kuģiem nozīmēja relatīvu drošību, tad tagad Eiropas valstis ir gatavas reaģēt jebkurā savas teritorijas daļā.
Vēl viens pierādījums operatīvai rīcībai ir 2023. gada gada 25. decembris. Somijas varas iestādes pamanīja kuģi “Eagle S”, veicot aizdomīgas darbības, un nekavējoties uzsāka operāciju. Dažu minūšu laikā helikopters ar īpašo uzdevumu vienību ieradās uz vietas un pārņēma kuģa kontroli, demonstrējot Somijas augsto gatavības un reaģēšanas spēju. Kuģa apkalpe tika aizturēta un vairākus mēnešus risinājās lietas izmeklēšana.
Tomēr Maskavas rīcība kļuvusi arvien provokatīvāka. 2024. gada vidū tika fiksēts gadījums, kad Krievijas kara flotes radars mērķēja uz Francijas jūras patruļlidmašīnu, kas faktiski nozīmē ieroču sagatavošanu šaušanai.
Plašākā nozīmē Maskavas hibrīdoperācijas ir vērstas uz Rietumu sabiedrību destabilizēšanu, cenšoties radīt bailes un nedrošības sajūtu. Eksperts skaidro, ka šādas darbības nav agresora spēka, bet gan trauksmes un vājuma izpausme. “Tas ir baiļu un nedrošības signāls, jo mēs esam panākuši progresu. Krievija visvairāk baidās no vienotiem Rietumiem, kas demonstrē spēku un apņēmību. Mums jāsaglabā miers un jāpaliek vienotiem - tas ir skaidrākais vēstījums, ko varam sniegt,” uzsver Dr. Pīterss.
