Krievijas mērķtiecīgās hibrīdoperācijas pēdējo mēnešu laikā ir kļuvušas par agresorvalsts konsekventu taktiku, kas apvieno bezpilota lidaparātu gaisa telpas pārkāpumus, “ēnu flotes” izmantošanu, kiberuzbrukumus un citas darbības, kas rada reālu draudu Eiropas drošībai un ekonomikai. Tā vietā, lai turpinātu vienkārši fiksēt incidentus, Eiropai jāspēj īstenot savstarpēji saskaņotus, juridiski pamatotus un tehniski izpildāmus pretpasākumus, kas palielinātu izmaksas Krievijai šo hibrīdoperāciju organizēšanai un tādējādi mazinātu to efektivitāti.
Bezpilota lidaparāti pēdējos mēnešos demonstrēja savu spēju radīt plašu efektu un satraukumu Eiropas valstīs. Pēdējos mēnešos Polijā, Rumānijā, Baltijas valstīs un citviet reģionā fiksēti vairāki gadījumi, kad Krievijas militārie lidaparāti nonākuši vai pietuvojušies NATO gaisa telpai. Lielākoties šie pārkāpumi notikuši gar robežām ar Ukrainu vai Baltijas jūras reģionā, un tie tiek uzskatīti par daļu no plašākas hibrīdtaktikas, kas pārbauda Eiropas reakcijas ātrumu un gaisa aizsardzības spējas. Lai novērstu šādu incidentu atkārtošanos, pirmā nepieciešamā darbība ir gaisa aizsardzības spēju modernizācija, kuras centrā ir daudzslāņu detekcija ar radariem, RF sensoriem, optiskajiem un akustiskajiem risinājumiem. Tāpat nepieciešama rūpīgi dokumentēta pierādījumu ķēde, lai katrs incidents būtu tiesiski izsekojams un varētu novest pie sankcijām vai administratīvām sekām.
Ostās un jūras ceļos galveno apdraudējumu rada tā dēvētā “ēnu flote” jeb kuģi ar sarežģītām un grūti izsekojamām īpašnieku ķēdēm un novecojušiem reģistrācijas, kas ļauj slēpt kravas izcelsmi un apiet sankcijas, un to ierobežošanai jābūt otram galvenajam elementam. Ierobežošana prasa pastiprinātu ostas valsts kontroles praksi, kuras mērķis ir pārliecināties, ka ārvalstu kuģi, kas ienāk ostā, ievēro starptautiskos drošības un citus standartus. Tāpat būtu jāpaplašina atbildība arī ostu un jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem - apdrošinātājiem, degvielas piegādātājiem un kuģu inspektoriem. Ja šie uzņēmumi atteiktu apkalpot kuģus ar neskaidru izcelsmi, “ēnu flotei” tiktu būtiski ierobežota piekļuve Eiropas ostām un tirgiem. Vienlaikus Eiropas Savienības (ES) valstīm būtu jāstiprina sadarbība, lai ātri identificētu un apturētu augsta riska kuģus. Uzskatītie pasākumi būtiski palielinātu “ēnu flotes” darbības izmaksas un operacionālo sarežģītību, padarot sankciju apiešanu gan ekonomiski, gan praktiski neizdevīgāku.
Kiberapdraudējumu jomā valstīm arvien biežāk nākas saskarties ar Krievijas hibrīdoperācijām, kas vērstas pret valsts iestāžu informācijas un operacionālajām sistēmām un kritisko infrastruktūru. Lai šādi uzbrukumi nepaliktu bez atbildes, valstīm jāizmanto starptautiski tiesiskie mehānismi, kas ļauj likumīgi un mērķēti novērst kiberuzbrukumus. Šie mehānismi ietvert serveru un interneta vietņu bloķēšanu, kas tiek izmantotas uzbrukumu vadīšanai, ļaunprogrammatūras izplatīšanas kanālu slēgšanu, datu un iekārtu konfiskāciju ar tiesas lēmumu, kā arī sadarbību ar interneta pakalpojumu sniedzējiem, lai ātri atslēgtu ļaunprātīgi izmantotos sakaru tīklus. Visām šīm darbībām jābūt izpildāmām tā, lai netiktu traucēta sabiedrisko pakalpojumu darbība.
Vēl viens būtisks elements ir publiskā komunikācija. Hibrīdoperāciju efektivitāte bieži balstās uz dezinformāciju un neskaidrību, tāpēc katram incidentam jābūt pavadītam ar pārbaudāmiem pierādījumiem – radaru ierakstiem, satelītattēliem un oficiāliem izmeklēšanas ziņojumiem. Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA), Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (EUROCONTROL) un Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) nodrošina ziņošanas standartus, kas ļauj to darīt ātri, tajā pašā laikā neizpaužot sensitīvu informāciju vai avotus. Savlaicīga un precīza informācijas izpaušana stiprina sabiedrības uzticību un mazina pretinieka propagandas spēku, tāpēc arī šis solis ir būtisks Krievijas ietekmes apkarošanā.
Krievijas hibrīdoperācijas un to daudzveidība liek skaidri saprast, ka nepieciešama ātra un saskaņota rīcība. Izpildot minētās darbības - modernizējot gaisa aizsardzību un dronu detekciju, pastiprinot ostu kontroli un pakalpojumu sniedzēju atbildību, aktīvi cīnoties pret kiberuzbrukumiem un nodrošinot skaidru publisko ziņošanu - iespējams būtiski palielināt izmaksas agresoram un samazināt tās pasākumu efektivitāti. Šāda rīcība prasa gan tehniskus ieguldījumus, gan juridisku sagatavotību un politisku gribu. Tās centrā jābūt starptautiskai sadarbībai un skaidri noteiktiem procedūras mehānismiem. Rīkojoties tagad, ES un NATO ne tikai aizsargātu savas teritorijas un iedzīvotājus, bet arī atsvērtu pretinieka spēju izmantot hibrīdmetodes nākotnē.
