“Esmu pārliecināts – Latvijas iedzīvotāji savu zemi iekarotājiem neatdos un Krievijas iebrukuma gadījumā Latvija cīnīsies,” noslēdzot savu nepilnu divu dienu vizīti Lietuvā, Igaunijā un Latvijā, preses konferencē Rīgā uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Volodimira Zelenska pēkšņā vizīte drošības apsvērumu dēļ tika turēta slepenībā līdz pēdējam brīdim. Savā ziņā tā ir simboliska. Tieši Baltijas valstis bija pirmās, kuras uzsāka ieroču piegādi Ukrainai vēl pirms visaptverošā Krievijas iebrukuma, sniedzot neatsveramu ieguldījumu kaujās par Kijivu. Lai arī, salīdzinot ar Rietumu lielvalstu palīdzības apjomu, Baltijas valstu ziedojumi šķiet nelieli, to ieguldījums Ukrainas drošības vairošanā pret iekšzemes kopproduktu ir lielākais pasaulē.
Kas ir ukraiņu varonība?
V. Zelenskis iepriekš Latvijā viesojās vēl pirms kara – 2019. gadā. Toreizējās vizītes laikā viņā vēl bija manāms nebēdnīgais komiķis, kurš jokošanos neatmeta prezidentūras pašā sākumā. Un tas bija skaidri redzams arī viņa Latvijas vizītes laikā, kad, viesojoties Saeimā, viņš ātri iekāpa Latvijas parlamenta priekšsēdētāja krēslā, lai ar āmurīti uzsistu pa galdu.
Šoreiz Rīgā jau bija pavisam cits Ukrainas prezidents. Kādreiz optimisma pilno seju pēdējos gados nomainījis cits tēls. Nu jau divus gadus V. Zelenskis, solidarizējoties ar savas valsts aizstāvjiem, ikdienā nēsā paramilitāru taktisko apģērbu. Viņa matos arvien redzamāks ir stresa radītais sirmums, bet acu skatiens, lai arī atklāts un godīgs, nu jau vairāk līdzinās karavīra skarbajai sejai.
Viņš uzsver – šajā karā likmes ir pavisam citas. Ukrainas karavīri un tauta cīnās par tiesībām izdzīvot. Viņa vadītās valsts iedzīvotāji labi apzinās brīvības cenu, un tā ir ļoti, ļoti augsta.
“Būt Ukrainā un cīnīties, tas drīzāk ir mūsu kā cilvēku ceļš. Tie, kuri cīnās šos divus gadus, viņi varonīgi virzās uz priekšu, lai panāktu mieru. Mēs esam pelnījuši mieru gan pēc juridiskajiem likumiem, gan mūsu pašcieņas dēļ, gan, ievērojot visus dieva baušļus,” viņš stāsta.
V. Zelenskis ir pārliecināts, ka Krievija arī šogad turpinās dronu un raķešu teroru. Ukrainas prezidents atzīst – neraugoties uz Kremļa propagandas izplatītajiem naratīviem, kara otrajā gadā ienaidniekam tā arī nav izdevies gūt nozīmīgus panākumus. Vēl vairāk – kopš kara sākuma Ukrainas aizstāvjiem izdevies atbrīvot aptuveni 50% iepriekš okupēto teritoriju. Taču krievu uzstādījums aizvien ir – panākt rezultātus par jebkuru cenu.
Kā norāda Ukrainas prezidents, vienu gan agresori ir ņēmuši vērā – pēc atklātajiem kara noziegumiem Bučā un Mariupolē okupanti vairs nevēlas riskēt, demonstrējot tik atklātu genocīdu. Taču agresoru jaunā taktika nav mazāk asiņaina.
Viņš atzīst, līdzīgi, kā pērn, arī šogad, visticamāk, Ukrainas aizstāvjiem būs jāstājas pretim “krievu gaļas mašīnai” jeb masveidīgiem pretinieka dzīvā spēka uzbrukumiem.
“Vai viņi grib mieru? Nē! Tas nav viņu plānos. Vai viņi koncentrē spēkus? Jā! Vai mēs saprotam, no kurienes viņi tos ņem? Jā – tie ir 300 tūkstoši ieslodzīto,” skaidro Ukrainas prezidents.
V. Zelenskis atzīst – tik liela dzīvā spēka koncentrācija ir bīstama, taču ne pārāk efektīva, ņemot vērā Krievijas režīma un tā bruņoto spēku attieksmi pret ieslodzītajiem.
Ne mazāk šaušalīga ir iebrucēju rīcība jau okupētajās teritorijās. “Ko vēl viņi dara? Viņi īslaicīgi okupētajās teritorijās pakļauj mobilizācijai jaunus vīriešus. Kāpēc? Tāpēc, ka arī šo cilvēku nāves varēs neskaitīt. Galvenais ir virzīties uz priekšu,” Krievijas okupantu darbības skaidroja Ukrainas prezidents.
Augstā maksa par ieroču piegāžu kavēšanos
Lai gan Ukraina lielas likmes lika uz 2023. gada vasaras pretuzbrukumu, lēno Rietumu ieroču piegāžu dēļ šis plāns nesasniedza vēlamos rezultātus. Saprotot savu iespējamo likteni, okupanti “ierakās” gar frontes līniju, izveidojot ne tikai nocietinājumus un simtiem kilometru garas vairāku līmeņu ierakumu sistēmas, bet arī tūkstošiem hektāru plašus, grūti caurejamus mīnu laukus, liedzot Ukrainas karaspēkam ātru virzību.
Nesekmējoties pretuzbrukumam, vairākās Rietumvalstu galvaspilsētās aktivizējās vēlme redzēt Krievijas izraisītā kara diplomātisku noregulējumu – ukraiņu vienošanos ar agresoru. Vēl jo vairāk – pata situācija kaujas laukā dažiem Rietumu politiķiem pat likusi apšaubīt Ukrainai sniegtās palīdzības efektivitāti.
Šim jautājumam sarunā ar žurnālistiem Rīgā pieskārās Ukrainas prezidents, norādot uz aizvien jūtamo ieroču trūkumu – īpaši nespēju pārņemt kontrolē Ukrainas gaisa telpu.
“Ja krievi nekontrolētu gaisu, mēs būtu iznīcinājuši viņu lidmašīnas. Ja mēs iznīcinātu viņu gaisa spēkus, mēs aizietu uz priekšu. Šobrīd tas nav iespējams, un viņi aizvien kontrolē gaisa telpu,” atzina V. Zelenskis.
Viņš uzvēra – Ukraina vēlas, lai tās Rietumu partneri situāciju sāktu skatīties reālistiskāk un saprastu, cik lielā mērā vilcināšanās ar palīdzības sniegšanu ietekmē ikviena ukraiņa jau tā sarežģīto dzīvi kara laikā.
Tikpat svarīgas, pēc V. Zelenska teiktā, mierīgo iedzīvotāju aizsardzībā ir tālās darbības raķešu artilērijas sistēmas.
“Teikšu atklāti – ar atsevišķām tālās darbības raķešu sistēmām mums ir izdevies iznīcināt desmitiem ienaidnieka helikopteru un vismaz 12 kaujas lidmašīnas. Mēs to paveicām vienas dienas laikā, jo mums bija šie ieroči,” klāstīja V. Zelenskis, noraidot atsevišķu politiķu iepriekš izteiktās bažas, ka šādu uzbrukuma ieroču piešķiršana Ukrainai varētu vēl vairāk eskalēt konfliktu ar Krieviju.
Ne mazāk svarīga ir arī iestrēgusī sabiedroto finansiālā palīdzība Ukrainai.
“Es jums varu skaidri pateikt – lielu daļu ieroču mēs pērkam par savu naudu. Taču mēs nedrīkstam pārstāt izmaksāt arī pensijas veciem ļaudīm. Attiecīgi, ja mēs turpinām maksāt pensijas, mēs nevaram nopirkt ieročus. Tas nozīmē, ka kāds tiek izglābts, bet viņa vietā mirst cits. Pie tā noved kavēšanās,” skarbo realitāti raksturoja Ukrainas prezidents.
Svarīga, pēc Ukrainas prezidenta teiktā, ir arī viņa vadītās valsts virzība uz dalību NATO. V. Zelenskis atzīst, lai gan šajā ceļā Ukrainai priekšā vēl daudz svarīgu darbu, būtiski, lai šajā procesā atkal neiestātos stagnācija.
Ko gaidīt no “krievu pasaules”?
Tikšanās laikā ar žurnālistiem neiztika arī bez Latvijai sāpīgiem jautājumiem. Viens no tiem – kā vērtēt arvien tik lielo diktatora V. Putina un viņa politikas atbalstītāju skaitu Latvijā. Te V. Zelenskis ieteica palūkoties uz to, kas notika pēc salīdzinoši mierīgās Krimas okupācijas un aneksijas.
Ukrainas prezidents uzsvēra – visur, kur Putins spēris kāju, nekad nav atnesta labklājība. Tā vietā ir izraisīti un tad atkal iesaldēti konflikti. Šobrīd šāda situācija ir Gruzijā un Moldovā. Savukārt Sīrijā Krievija ir atbildīga par tūkstošiem cilvēku nogalināšanu.
“Ja jūs esat gatavi padoties, atdot valsti un pārvērst to par kaut kādu Krievijas reģionu, tad, protams, var necīnīties. Taču esmu pārliecināts, ka Latvijas cilvēki cīnīsies. Jā, tas viņiem nozīmē arī risku, ka viņi var tikt nogalināti. Taču, ja kāds vēl aizvien te turpina atbalstīt Putina politiku un domā, ka tā būs labāka, ka viņu pasargās, kā par to televizorā stāsta propagandisti, tad varu pateikt – tās ir pasakas, kurām nav vērts ticēt,” uzsvēra Ukrainas prezidents.
