Rinkēvičs pēc tikšanās ar Zelenski atklāj, kas būs Latvijas jaunākajā palīdzības paketē Ukrainai

Nozares politika
Sargs.lv
Valsts prezidents Edgars Rinkēvicš un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedalās preses konferencē pēc tikšanās Rīgas pilī
Foto: Evija Trifanova/LETA

Preses konferencē, kas sekoja pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Latvijas prezidenta Edgara Rinkēviča divpusējās tikšanās, E. Rinkēvičs atklāja jaunas detaļas par nākamo palīdzības paketi, kas tiks nosūtīta Ukrainai.

Uzrunājot žurnālistus, E. Rinkēvičs norādīja uz nepieciešamību mainīt līdzšinējos signālus, kas tiek nodoti Ukrainai un Krievijai.

“Visi saka, ka atbalsta Ukrainu, taču ir jāmaina politiskais signāls, uzsverot, ka Ukraina tiks atbalstīta līdz pilnīgai uzvarai pār Krievijas imperiālismu,” norādīja Latvijas prezidents.

Viņš arī atklāja, ka ir informējis Ukrainas prezidentu par jauno militārās palīdzības paketi, kas ietver haubices, 155 mm artilērijas munīciju, prettanku ieročus, pretgaisa aizsardzības raķetes, mīnmetējus ar munīciju, visurgājējus, triecienšautenes, rokas granātas, helikopterus, dronus, sakaru ierīces, ģeneratorus un ziemas ekipējumu.

Pēc Aizsardzības ministrijas sniegtās informācijas zināms, ka jau tuvākajā laikā Ukrainai tiks piegādātas arī Latvijā ražotās lidmašīnas "Tarragon" un informācijas tehnoloģiju iekārtas.

“Viena lieta, kas ir absolūti nepieciešama un ar ko diemžēl mēs atpaliekam – tā ir Eiropas Savienības apņemšanās Ukrainai piegādāt miljonu artilērijas šāviņu. Tas ir mūsu kredibilitātes jautājums, bet mēs apsvērsim iespēju vienkārši pirkt 155 mm munīciju un nodot to Ukrainas bruņoto spēku rīcībā,” atklāja E. Rinkēvičs.
Image
Valsts prezidents Edgars Rinkēvicš un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedalās preses konferencē pēc tikšanās Rīgas pilī / Foto: Evija Trifanova/LETA
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedalās preses konferencē pēc tikšanās Rīgas pilī / Foto: Evija Trifanova/LETA

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, E. Rinkēvičs arī atklāja, ka 2024. gada laikā Latvijā tiks apmācīti vismaz 3000 Ukrainas karavīri. Savukārt kaujās ievainotajiem karavīriem šeit tiks dota iespēja iziet rehabilitācijai. Paredzēts, ka nākamo trīs gadu laikā Latvija īstenos arī rekonstrukcijas programmu, kas orientēta galvenokārt uz Čerņihivas apgabalu.

Komentējot līdzšinējo Latvijas sniegto palīdzību Ukrainai, prezidents norādīja, ka kopējais valsts un sabiedrības atbalsts Ukrainai šobrīd veido teju 1% no iekšzemes kopprodukta, kas ir vairāk nekā 600 miljoni eiro.

Latvijas prezidents atklāja, ka Latvija jau ir uzņēmusies vadīt starptautiskās dronu koalīcijas Ramšteinas formātā, lai stiprinātu Ukrainas bezpilota lidaparātu kaujas un izlūkošanas spējas.

Līdz ar V. Zelenska vizīti Latvijā abas valstis parakstīja arī saprašanās memorandu par sadarbības veicināšanu militārajā nozarē, kopīgu aizsardzības un drošības industrijas projektu īstenošanai.

“Faktiski mums ir kapacitāte Latvijā ražot dronus, tos ražo arī Ukrainā, un mēs redzam pietiekami labu iespēju ražot lētus un efektīvus dronus, kas šobrīd ir nepieciešami Ukrainas militārajiem spēkiem, lai gūtu panākumus,” uzsver E. Rinkēvičs.

Savukārt V. Zelenskis preses konferencē pauda pateicību Latvijai par atbalstu un Latvijas principiālo nostāju būt kopā ar Ukrainu gan ES, gan NATO.

Image
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedalās preses konferencē pēc tikšanās ar Latvijas Valsts prezidentu Rīgas pilī. / Foto: Evija Trifanova/LETA
Foto: Evija Trifanova/LETA

Viņš norādīja, ka Ukraina ir pateicīga Latvijai arī par atbalsta paketi. Viņš atzīst, ka ukraiņi patiesībā ļoti rēķinās ar Baltijas valstu atbalstu attiecībās ar aliansi.

Sarunā ar žurnālistiem viņš skaidroja, ko domāja ar saviem iepriekšējiem izteikumiem par to, ka “izturēt šo [2024.] gadu nozīmē izturēt visu karu.”

“Izturēt šo gadu – tas nozīmē nezaudēt savas teritorijas, neļaut nevienam iesaldēt šo konfliktu, kā arī neļaut izplatīties Krievijas naratīviem mediju platformās arī Eiropā un ASV. Nedrīkst viņiem dot iespēju palielināt savu ražošanu un viņu karavīriem no jauna gatavoties un atjaunot Krievijas varenību. [..] Viņu ir ļoti daudz un viņiem nav žēl cilvēku, un tā arī ir visa viņu varenība. Viņu attieksmi mēs redzam – tā nav cilvēku masa, tā ir gaļas masa,” skaidro V. Zelenskis.

Gadījumā, ja karadarbības aktīvā fāze tomēr pierims, V. Zelenskis uzsvēra, ka ne par kādu cenu nedrīkst atlaist jebkādas Rietumu sankcijas, kas šobrīd tikušas izvērstas pret Krieviju. Citādi Krievijai būs vieglāk atkal gatavot jaunus atriebības uzbrukumus Ukrainai un pārējai Eiropai.

Papildinot V. Zelenski, E. Rinkēvičs norādīja, ka scenārijs, kurā Eiropa nav adekvāti novērtējusi Krievijas potenciālos nākotnes draudus, ir izdzīvots jau 2014. gadā.

“Kā prezidents Zelenskis tikko teica – gadiem ejot, visi pie visa pierada, ekonomiskā aktivitāte atsākās, daudzi jau sāka runāt par to, ka Krima vairs nav īsti Ukraina. [..] Tika noslēgta Minskas vienošanās [..], līdz brīdim, kad 2022. gada 24. februārī sākās pilna mēroga iebrukums,” atgādināja Latvijas Valsts prezidents.

Dalies ar šo ziņu