Mūrniece: NATO austrumu valstis var būt apmierinātas ar to, kā tiek pildīti Madrides samita lēmumi

Viedoklis
LETA
Ināra Mūrniece
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Latvija un NATO austrumu flanga valstis var būt ļoti apmierinātas ar to, kā tiek pildīti pērn Madridē notikušā alianses samita lēmumi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.

Viņa atgādināja, ka pirms gada Madridē tika nolemts stiprināt NATO austrumu flangu, bet šonedēļ Viļņā varēja gūt apstiprinājumu tam, ka minētais plāns patiešām tiek īstenots dzīvē.

"Šis samits pilnībā atspoguļoja dalībvalstu apņemšanos šajā virzienā iet, un ne tikai mainīt domāšanu, bet mēs esam jau nonākuši līdz konkrētai rīcībai, konkrētiem alianses austrumu flanga nostiprināšanas pasākumiem," sacīja ministre, īpaši izceļot Kanādas lielo ieguldījumu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā.

Kā ziņots, jaunie NATO aizsardzības plāni, kas apstiprināti alianses samitā Viļņā, paredz organizācijas dalībvalstu teritorijas aizsardzību no pirmā konflikta brīža, iepriekš skaidroja Mūrniece.

Viņa pauda gandarījumu, ka NATO samita laikā dalībvalstis ir vienojušās atvēlēt aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas, savukārt, nozīmē, ka būs finansējums aizsardzības spēku palielināšanai, stiprināšanai un jaunām spējām. Latvija nākamgad aizsardzībai plāno atvēlēt 3% no IKP, arī citas alianses dalībvalstis ieguldīs daudz vairāk aizsardzības spēju stiprināšanā.

Runājot par NATO austrumu flanga stiprināšanu, Mūrniece uzsvēra, ka samits Viļņā savā ziņā ir atskaites punkts, cik daudz Latvija ir izdarījusi alianses austrumu flanga stiprināšanā. Aizsardzības ministre norādīja, ka ziņas ir ļoti labas - Kanāda plāno ieguldīt NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā, lai pakāpeniski izveidotu kaujas spējīgu brigādi. Rudenī kanādieši sola atvest uz Latviju 15 "Leopard" tankus un palielinās karavīru skaitu līdz 2200, arī Itālija plāno palielināt karavīru skaitu un spējas.

Jau ziņots, ka NATO samitā galvenā uzmanība tika pievērsta alianses reakcijai uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un Kijivas vēlmei kļūt par NATO dalībvalsti. Vienlaikus samita dienaskārtībā bija arī jauno reģionālo aizsardzības plānu pieņemšana un Zviedrijas uzņemšana aliansē, kā arī dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana.

Dalies ar šo ziņu