Vēl pirms samita vairums ekspertu apgalvoja, ka nevaram gaidīt skaļus paziņojumus NATO samitā Vašingtonā. Tagad zināms, ka 32 valstis ir parakstījušas deklarāciju, kas paredz nākamā gada laikā sniegt Ukrainai 40 miljardus eiro lielu palīdzību, taču Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs intervijā portālam “Sargs.lv” uzsver, ka, lai gan deklarācijas ir svarīgas, karus uzvar ar ieročiem, nevis ar deklarācijām.
“Katrs samits beidzās ar deklarāciju, ar vairākiem lēmumiem. Strīdi par to, kādu formulējumu iekļaut tajā vai citā deklarācijā, ir neatņemama samita sastāvdaļa. Mūsu diplomāti, mūsu eksperti dažreiz neguļ naktīm, lai panāktu kaut kādu kompromisu. Diezgan bieži valstu līderi apstiprina šos dokumentus bez plašākas diskusijas. Šis bija tas gadījums. Dokumenti bija sagatavoti saskaņošanai, bet tie tika apstiprināti bez diskusijas,” atzīst prezidents.
Taču viņš uzsver, ka, lai gan Ungārija nav izvirzījusi nekādus iebildumus, tā nepiegādās Ukrainai ieročus un munīciju. “Tā ir labi zināma pozīcija, taču tā nav bloķējusi citu 31 valsts rīcību šajā kontekstā. Man daudz svarīgāk šobrīd ir praktiskā palīdzība, ko NATO dalībvalstis sniegs Ukrainai. Ar deklarācijām karus neuzvar, ar ieročiem gan. Un tur es redzu, ka tā pakotne 40 miljardu apmērā ir tieši laikā, bet mums, protams, ir jāskatās, kā attīstīsies situācija, kā attīstīsies karadarbība un kāds atbalsts būs vajadzīgs attiecīgajā situācijā,” uzsver E. Rinkēvičs.
Jautājot par sabiedroto iesaisti valsts aizsardzībā. E. Rinkēvičs akcentē NATO paplašināšanos un sabiedroto klātbūtni Baltijas reģionā kā nozīmīgu drošības faktoru. Viņš arī norāda Kanāda ir izcēlusies ar savu atbalstu salīdzinājumā ar paplašinātās kaujas grupu ietvarvalstīm Igaunijā, kur tā ir Lielbritānija un Lietuvā Vācija.
“Pirmkārt, tas ir attālums. Otrkārt, pie mums ir ļoti daudzas NATO dalībvalstis. Mums ir tāds mini NATO šobrīd Ādažos, bet jāsaka, ka no praktiskā viedokļa kanādieši ir tikuši vistālāk. Kā arī Kanādas valdība ir teikusi un saprot, ka Latvijā viņi ir uz ilgu laiku. Viņi ir atvēlējuši resursus un gatavojas palielināt aizsardzības izdevumus,” skaidro prezidents.
Runājot par aizsardzības stiprināšanu, prezidents ir pārliecināts, ka darīts ir maksimāli daudz. Ir pieņemti lēmumi par pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi, tiks spēcinātas gaisa aizsardzības spējas, kā arī sniegtas papildus pilnvaras Eiropas Bruņoto spēku komandierim.
E. Rinkēvičs arī uzsver, ka aliansei ir jāstrādā pie industrijas attīstības, lai nodrošinātu pietiekamu ieroču un munīcijas ražošanu. Viņš norāda, ka ilgtermiņa finansējums un līgumu slēgšana ar industrijas pārstāvjiem ir būtiska, lai tā varētu veiksmīgi darboties un pielāgoties jau “kara laika ekonomikai.” “Tas prasa investīcijas un sagatavošanos. Industrijai ir nepieciešamas garantijas uz pieciem līdz desmit gadiem, nevis tikai uz vienu gadu,” norāda E. Rinkēvičs.
Uz jautājumu, vai NATO pārāk neiejaucas Ķīnas ārpolitikā, E. Rinkēvičs skaidri norāda, ka NATO 5. pants attiecas tikai uz dalībvalstīm un nevajadzētu satraukties par iespējamu tā paplašināšanu ārpus NATO robežām.
E. Rinkēvičs atgādina, ka NATO samits ir tikai nākamais solis ilgtermiņa darbā. Viņš norāda uz nepieciešamību turpināt darbu pie pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanas un citiem aizsardzības jautājumiem. "Nekas nebeidzas ar šo samitu, viss tikai turpinās," ar smaidu uzsver prezidents.
Viņš arī aicina pašiem stiprināt Latvijas aizsardzību no valsts aizsardzības dienesta līdz Sēlijas poligona izbūvei. "Šobrīd nav pamata apšaubīt NATO spējas un NATO vēlmi sargāt savas dalībvalstis, taču mums pašiem ir daudz jādara, lai stiprinātu mūsu aizsardzību. Jāstiprina mūsu pašu aizsardzības industrijas attīstība, mūsu pašu atbalsts Ukrainai. Nekas ar šo samitu nebeidzās, viss tikai turpinās," secina Rinkēvičs.
