NATO samita Aizsardzības industrijas forums: Nav iespējams nodrošināt spēcīgu aizsardzību bez spēcīgas aizsardzības industrijas

Aizsardzības industrijas forums tika organizēts, lai pievērstu gan nozares, gan valdības vadītāju uzmanību aizsardzības spēju stiprināšanai. Kā norāda ASV Tirdzniecības palāta, šogad īpaša uzmanība tika veltīta industrijas spējai paātrināt ražošanas jaudu Ukrainas kara apstākļos, kā arī ilgtermiņa industrijas sadarbības veicināšanai ar fokusu uz inovācijām nākamo 5 līdz 10 gadu perspektīvā.

Pārrunātas tika arī iespējas stāties pretī agresorvalsts kiberuzbrukumiem, veicināt sabiedrības noturību, tostarp infrastruktūras, ūdens apgādes, elektroenerģijas un ceļu aizsardzību. Īpaša uzmanība tika pievērsta mākslīgā intelekta attīstībai aizsardzības kontekstā un kosmosa drošības stiprināšanai, diskutējot par komerciālā sektora lomu kosmosa spēju attīstībā.

Stoltenbergs uzsvēra ievērojamo aizsardzības izdevumu pieaugumu NATO dalībvalstu budžetos. "Pirms desmit gadiem tikai trīs sabiedrotie izpildīja aizsardzības izdevumu mērķi – 2% no IKP. Šodien 23 sabiedrotie ir sasnieguši vai pārsnieguši šo mērķi, daži tērē ievērojami vairāk," atzina ģenerālsekretārs, uzsverot, ka šī maiņa parāda alianses kolektīvo atbildību un apņemšanos spēcināt NATO spējas.

Ģenerālsekretārs arī paziņoja, ka NATO samitā Vašingtonā dalībvalstis parakstīs jaunu apņemšanos aizsardzības industrijas stiprināšanā. Tās mērķis ir stiprināt aizsardzības industriju visā Eiropā un Ziemeļamerikā. “Pirmais šīs apņemšanās elements ir palielināt aizsardzības izdevumus. Otrs elements - mums ir jātērē gudrāk, tērējot vairāk kopā. Tā mēs varēsim parakstīt lielos līgumus uz ilgu laiku, kā arī ietaupīsim, strādājot kopā ar aizsardzības nozari,” sacīja Stoltenbergs.

Savā runā Stoltenbergs norādīja arī uz problēmām, ko atklāja karš Ukrainā, piemēram, NATO dalībvalstu munīcijas nesaderību. Viņš uzsvēra nepieciešamību pēc lielākas standartizācijas un sadarbības, lai nodrošinātu, ka sabiedroto spēki var sadarboties bez aizķeršanās.

Runas noslēgumā Stoltenbergs arī atklāja, ka alianse stiprinās sadarbību ar Āzijas un Klusā okeāna valstīm, lai izmantotu to attīstīto aizsardzības industriju potenciālu. "Viņiem visiem ir attīstītas aizsardzības industrijas, un daļa no tā, par ko esam vienojušies kā sabiedrotie, būs pastiprināt mūsu sadarbību ar viņiem," viņš minēja.

Image

Aizsardzības industrijas forumā tika parakstītas arī vairākas nozīmīgas iniciatīvas, kas veicina starptautisko sadarbību kosmosa, inovatīvu tehnoloģiju un ieroču iegādē. Viens no memorandiem, ko parakstīja 17 NATO dalībvalstis, ir Alianses pastāvīgās novērošanas no kosmosa (APSS) programma. Tās galvenais mērķis ir uzlabot NATO izlūkošas spējas, nodrošinot precizitāti un savlaicīgu zemes un jūras aktivitāšu novērošanu. Nākamo piecu gadu laikā NATO sabiedrotie, tostarp Beļģija, Kanāda, Dānija un ASV, plāno ieguldīt vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru, izmantojot gan komerciālos, gan nacionālos kosmosa resursus.

Nodoma vēstuli par Sabiedroto programmatūru mākoņa un malas (Allied software for Cloud and Edge jeb ACE) pakalpojumiem parakstīja 22 NATO sabiedrotie, tostarp Latvija. Šī iniciatīva paredz revolucionēt sabiedroto operācijas, integrējot progresīvas mākoņa un malas skaitļošanas tehnoloģijas. Kā sakidro NATO, ACE uzlabos operacionālo efektivitāti, nodrošinot vienotu komunikāciju un datu apmaiņu visās sauszemes, gaisa, jūras, kosmosa un kibertelpās.