"Sargs.lv" skaidro: vai Latvijai jāturpina dalība Atvērto debesu līgumā?

Atvērto debesu līgums veido ietvaru, kurā iespējams veikt neapbruņotus novērošanas lidojumus pār citu dalībvalstu teritorijām, par to brīdinot neilgu laiku iepriekš. Līgums paredz katrai dalībvalstij tiesības un pienākumu pieņemt novērošanas lidojumus virs savas teritorijas. Katrai dalībvalstij ir noteiktas “pasīvās kvotas”, kas ir kopējais novērošanas lidojumu skaits, ko pārējās dalībvalstis var veikt pār šo valsti, un “aktīvās kvotas”, kas ir novērošanas lidojumu skaits, ko valsts var veikt.

Ideja par šāda ietvara izveidi radās jau 1955. gadā un to virzīja tā laika ASV prezidents Dvaits Eizenhauers. 1989. gadā ASV prezidents Džordžs Bušs atkārtoja šo priekšlikumu un 1992. gada 24. martā Helsinkos 23 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstis parakstīja Atvērto debesu līgumu. 2024. gada aprīlī līgumu ir ratificējušas 32 dalībvalstis, Kirgizstāna līgumu ir parakstījusi, bet nav ratificējusi. 2002. gada 17. oktobrī Latvijas Republikas Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu par Latvijas pievienošanos Atvērto debesu līgumam, un Latvija kļuva par šī līguma dalībvalsti.

Eiropas drošības arhitektūra ir principiāli iedragāta kopš Krievijas agresijas pret Ukrainu, un tā rezultātā ir veidojušās diskusijas par esošo bruņojuma kontroles mehānismu efektivitāti un spēju nodrošināt bruņojuma kontroles funkcijas un no tā izrietošā mērķa – bruņošanas samazināšanas un militāro saspīlējumu mazināšanas – sasniegšanu. Vienlaikus atteikšanās no šī brīža izveidotās sistēmas un bruņojuma kontroles mehānismiem radītu vakuumu, ko noteikti jau drīzumā mēģinātu aizpildīt ar citiem jauniem mehānismiem, kas varētu radīt lielākus ierobežojumus Latvijas un NATO militāro spēju attīstībai nākotnē vai citu neprognozējumu ietekmi uz Latvijas drošību.

Image

Diskusijas par jauniem bruņojuma kontroles mehānismiem nav Latvijas interesēs, tādēļ pašlaik Latvijas fokuss ir uz esošo instrumentu saglabāšanu, tostarp turpinot savu dalību Atvērto debesu līgumā. Esošajā drošības situācijā problēma nav paša bruņojuma kontroles arhitektūra, bet gan apzināta starptautisko saistību ignorēšana no Krievijas puses. Latvija ar savu dalību Atvērto debesu līgumā turpina respektēt starptautiskās saistības un aizstāvēt likumos balstītu starptautisko kārtību.

Pulkvedis pauž, ka, neraugoties uz visiem šodienas izaicinājumiem un domājot par Eiropas drošības arhitektūru nākotnē, būtu jāsaglabā esošā Bruņojuma kontroles sistēma un tās īstenošanas mehānismi. Ir jādomā par tās uzlabošanu un efektivitātes paaugstināšanu. “Ar Eiropas drošības arhitektūru ir līdzīgi kā ar demokrātiju. Tā nav perfekta, bet nekas labāks uz šodienu arī nav izdomāts,” viņš piebilst.

Latvija piedalās novērošanas lidojumu veikšanā kopš 1999. gada, kad kopā ar ASV, Vāciju, Lielbritāniju, Lietuvu un Igauniju tika veikts pirmais izmēģinājuma novērošanas lidojums pāri Baltijas valstīm. Pēdējo trīs gadu laikā pāri Latvijas teritorijai neviena cita dalībvalsts nav veikusi novērojuma lidojumus, bet Latvija ir piedalījusies novērojuma lidojumos 2023. gadā, veicot lidojumu pāri Gruzijai, kurā vadošā valsts bija Vācija, un treniņlidojumā pāri Somijai, kuru vadīja BENELUX bruņojuma kontroles centrs.

Image

2024. gada septembrī Latvijas bruņojuma kontroles eksperti plāno piedalīties Kanādas vadītajā lidojumā pāri Bosnijai un Hercegovinai kopā ar Vāciju, Lielbritāniju un Zviedriju. Šie lidojumi tiek veikti kopā ar citām sabiedroto valstīm slēdzot kopīgu līgumu par lidojumu, kas nozīmīgi samazina katras valsts izmaksas lidojuma veikšanai. Lidojumu izmaksas galvenokārt sastāda lidmašīnas īre, degviela un lidostas nodeva.

Lai līguma dalībvalsts varētu veikt lidojumu pāri citai dalībvalstij, ir jāspēj izpildīt līguma nosacījumus. Viens no nosacījumiem ir, ka pārlidojumus valstu teritorijām ir iespējams veikt tikai ar sertificētām lidmašīnām un aprīkojumu. Lidmašīnu un aprīkojuma sertifikāciju veic visas pārējās līguma dalībvalstis. Šobrīd sertificētas lidmašīnas ir Vācijai, Rumānijai un Turcijai.

Citas dalībvalstis var īrēt šīs lidmašīnas, bet tam nepieciešama Vācijas, Rumānijas vai Turcijas piekrišana. Papildus tam nepieciešams sertificēts lidlauks, lai nodrošinātu iespēju veikt pārlidojumu pār dalībvalsti. Baltkrievijai kopš Krievijas izstāšanās no līguma nav nedz sertificētu lidmašīnu, nedz lidlauka, lai tā varētu piedalīties pārlidojumu veikšanā.

Vācijas organizētais mācību novērošanas lidojums pār Baltijas valstīm bez bruņojuma kontroles funkciju mērķiem (speciālistu kvalifikācijas nodrošināšana, apmācība un aprīkojuma darbības pārbaude) nodrošinās iespēju iegūt arī papildu datus un novērošanas informāciju par pierobežas zonu.

Image

Vācija ir vadošā valsts Lietuvā izvietotajai NATO izvirzīto sauszemes spēku kaujas grupai, savukārt Dānija ir viena no ietvarnācijām Latvijā izvietotajai Multinacionālajai divīzijai “Ziemeļi”, kā arī no šī gada vasaras plāno bataljona lieluma vienības piesaisti Kanādas vadītajai Latvijā izvietotajai NATO izvirzīto sauszemes spēku kaujas grupai.

Papildus arī šogad Latvijā (uz Igaunijas gaisa spēku bāzē notiekošo remontdarbu laiku) ir izvietota Vācijas iznīcinātāju vienība, kas veic Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju. Latvijas drošības garantēšanai ir svarīgi NATO sabiedrotie spēki un to klātesamība reģionā. Veicot mācību novērošanas lidojumu pāri Baltijas valstīm tiek stiprinātas savstarpējās sadarbības spējas un atbalstīta sabiedroto verifikācijas kvalifikācijas uzturēšana.