NATO spēku virspavēlnieks: Mums ir plāns, ko darīt ar Kaļiņingradu

Viedoklis
Sargs.lv/Defence 24
NATO Sabiedroto spēku komandieris Eiropā ASV Gaisa spēku ģenerālis Aleksuss Grinkevičs
Foto: Reuters / Scanpix

NATO ir sagatavoti plāni ko darīt ar tā saukto Kaļiņingradas jeb agresorvalsts Krievijas kontrolēto Kēnigsbergas apgabalu gadījumā, ja Krievija nolemtu uzbrukt kādai no alianses dalībvalstīm, tā intervijā Polijas militārās nozares medijam “Defence 24” atzina NATO Sabiedroto spēku augstākais komandieris ASV ģenerālis Aleksuss Grinkevičs.

Sarunā ar “Defence 24” NATO spēku augstākais komandieris atzina, ka Krievija alianses dalībvalstīm aizvien turpina radīt draudus un, lai gan ASV prezidents Donalds Tramps cenšas izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā, visticamāk agresorvalsts draudi saglabāsies, tāpēc aliansei jābūt modrai.

Viņš atzina, ka NATO eksperti pēdējo gadu laikā aktīvi analizējušu Krievijas un Ukrainas karadarbības raksturu, kā arī bezpilota sistēmu lomu mūsdienu karadarbībā, kas pilnībā mainījusi karadarbības raksturu. Lai apkopotu jaunākās kaujas darbības tendences NATO Transformācijas pavēlniecība izveidojusi īpašu šiem jautājumiem domātu pieredzes apmaiņas centru Polijas pilsētā Bidgoščā. Kā atzina ģenerālis A. Grinkevičs, šis centrs ievāc un analizē Ukrainas karā gūtās atziņas, kā arī pēcāk tās nodod NATO sabiedroto rīcībā nepieciešamo secinājumu izdarīšanai un uzlabojumu ieviešanai.

“Mums šajā ziņā ir daudz darba, taču mēs pastāvīgi strādājam, lai saglabātu NATO bruņoto spēku priekšrocības,” atzina ģenerālis A. Grinkevičs.

Viens no šādiem inovāciju virzieniem ir pretgaisa aizsardzības uzlabošana alianses Austrumu flanga valstīs.

“Mēs pievēršam uzmanību Ukrainas pieredzei, ko tā ir dalījusies ar mums. Mēs testējam un integrējam šo pieredzi un tehnoloģijas NATO ietvaros un galu galā ieviesīsim tās, lai jaunās sistēmas kļūtu par daļu no mūsu operācijas "Eastern Sentry", kuras mērķis ir nodrošināt pienācīgu aizsardzību austrumu flangā. Šis ir viens no skaidrākajiem Ukrainas inovāciju piemērošanas piemēriem,” teica NATO augstāko spēku komandieris.

Ģenerālis A. Grinkevičs arī uzsvēra – ņemot vērā mūsdienu karadarbības tendences, ir maldīgi domāt, ka apdraudētas ir tikai un vienīgi alianses Austrumu flanga valstis.

“Jaunā tipa draudi – vai tie būtu droni vai ballistiskās raķetes – var sasniegt jebkuru alianses valsti, tostarp Ziemeļamerikas kontinentu. Tāpēc mēs esam lepni par Eiropas dalībvalstu līderību Austrumu flanga aizsardzībā, kas prasa kopīgus centienus,” piebilda ģenerālis.

Vaicāts par alianses dalībvalstu reālo gatavību aizsargāt Baltijas reģiona valstis, NATO sabiedroto augstākais komandieris norādīja, ka pēdējo gadu laikā aizvadītas vairākas vērienīgas loģistikas un spēku izvēršanas mācības, pārvietojot karaspēku gan caur Eiropai, gan pāri okeānam. Tāpat ģenerālis A. Grinkevičs apsveica Eiropas Savienības izstrādāto “Militārās Šengenas” plānu, kas uzlabos karaspēka pārvietošanos.

Vienlaikus viņš norādīja, ka NATO Austrumu flanga valstu aizsardzības nodrošināšanai svarīga kuģu ceļu pieejamība Baltijas jūrā, caur kuru krīzes gadījumā varētu piegādāt lielu daudzumu kravu.

Vaicāts, cik lielā mērā Baltijas jūras ceļus varētu apdraudēt Krievijas izmantotais Kēnigsbergas, jeb tā sauktajā Kaļiņingradas apgabalā izvietotais bruņoto spēku grupējums. NATO Sabiedroto spēku augstākais komandieris atbildēja, ka aliansei ir plāns ko ar šo reģionu darīt kara gadījumā.

“Es neiedziļināšos mūsu militāro plānu detaļās vai mūsu rīcības detaļās. Bet ticiet man, mēs esam apsvēruši visus iespējamos scenārijus attiecībā uz Kaļiņingradu un zinām, kā rīkoties atbilstošā brīdī,” sacīja ģenerālis A. Grinkevičs.

Līdz ar jūras ceļu apgādes maršrutiem, tiek sagatavoti arī alternatīvie spēku pastiprināšanas un izvietošanas ceļi Baltijas reģionā.

NATO sabiedroto spēku komandieris atzina - alianse aizvien ir spējīga aizsargāt tās sabiedrotos un ir gatava cīnīties, ja tas būs nepieciešams.

Dalies ar šo ziņu