Vācija nav pietiekami gatava iespējamam karam, īpaši medicīniskās aprūpes jomā – par to liecina īpašs Vācijas bruņoto spēku sagatavots ziņojums, kurā piedalījušies 200 eksperti, tostarp militārpersonas un medicīnas darbinieki. Par to ziņo vācu laikraksts “Bild”.
Pirmo reizi šāda līmeņa analīzē sniegts drūms skatījums uz Vācijas spēju reaģēt ārkārtas situācijās. Ziņojumā prognozēts, ka sliktākajā scenārijā katru dienu valstī būs aptuveni 1000 ievainotu karavīru, kā arī cietušie civiliedzīvotāji. Eksperti brīdina par milzīgu fizisku un psiholoģisku slodzi mediķiem un pacientiem.
Ziņojumā teikts, ka šādā situācijā infekcijas slimības izplatīsies strauji, bet medikamenti, asins produkti un pārsienamie materiāli kļūs par deficītu. Tāpat sagaidāmi apzināti uzbrukumi slimnīcām un ārstiem.
Eksperti norāda, ka Vācijas medicīnas sistēma šobrīd ir tikai daļēji sagatavota iespējamam konfliktam. Tiek izcelta neskaidra atbildības sadale, trauslas piegādes ķēdes un vāja saziņas koordinācija. Arī aptiekās uzkrātais medikamentu daudzums esot nepietiekams, un nav skaidrības par ārstu pieejamību krīzes situācijās.
Lai uzlabotu gatavību, ziņojumā ieteikts:
- Aizsargāt slimnīcas, aptiekas un zāļu ražotājus no uzbrukumiem, daļu ārstniecības telpu pārvietojot pazemē.
- Skolas un sporta zāles izmantot kā ievainoto savākšanas punktus.
- Apmācīt medicīnas studentus militāro traumu ārstēšanā.
- Samazināt slimnīcu birokrātiju, lai iespējams uzņemt par 20–25% vairāk pacientu.
- Izveidot būtiskāko medikamentu un materiālu krājumus.
- Organizēt asins donoru palīdzību no citiem reģioniem, piemēram, Ziemeļamerikas.
- Vienkāršot zāļu marķējuma un lietošanas instrukciju prasības.
- Palielināt kopīgas apmācības starp karavīriem un civiliedzīvotājiem.
- Izveidot operatīvu veselības aprūpes sistēmu ārkārtas situācijām.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss par izteikumiem par nepieciešamību gatavoties karam jau saņēmis kritiku no savas partijas kreisā spārna. Tikmēr operatīvās pavēlniecības vadītājs ģenerālleitnants Aleksanders Zollfranks brīdina, ka Krievija turpina strauji atjaunot savu militāro potenciālu un varētu nākotnē uzsākt uzbrukumu NATO, ja netiks apturēta tās bruņošanās centieni.
