Šonedēļ Rīgā ostas vizītē ieradās NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) kuģi. Grupas komandvadību šovasar pārņēma Latvijas Jūras spēki, un štāba un apgādes kuģis A-53 “Virsaitis” šobrīd kalpo kā komandkuģis daudzvalstu vienībai Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā. Vizītes laikā SNMCMG1 komandieris komandkapteinis Jānis Auce intervijā “Sargs.lv” skaidro, kādus uzdevumus grupa veic, kā mainījusies situācija reģionā un ar ko šī rotācija atšķiras no iepriekšējās.
Komandkapteinis uzsver, ka galvenais uzdevums Baltijas jūrā ir saglabāt kaujas gatavību. Tas nozīmē nepārtrauktu gatavību pildīt gan NATO mācību, gan reālos operacionālos uzdevumus, kas kļuvuši intensīvāki, salīdzinot ar situāciju pirms dažiem gadiem.
“Pats galvenais uzdevums ir uzturēt kaujas gatavību. Tas nozīmē, ka mēs veicam visu laiku treniņus, uzlabojam savas zināšanas un arī pieredzi. Kad mēs atrodamies Baltijas jūrā, prioritāte ir viss, kas saistīts ar “Baltic Sentry” uzdevumu izpildi,” saka komandkapteinis.
Kopš jūlija sākuma, kad Latvijas Jūras spēki Beļģijā pārņēma grupas vadību, komandieris norāda, ka komanda paveikusi daudz – gan mācību, gan operacionālo uzdevumu ziņā. “Mēs esam iekļāvuši ļoti daudz ostu apmeklējumu. Esam pildījuši ļoti daudz treniņus, piedalījušies vairākās mācībās,” viņš atklāj. Starp tiem ir Nīderlandē notikušās “Sunday Coast” mācības un Vācijas rīkotās “Northern Coast”, kas ir vienas no apjomīgākajām reģionā. Grupas kuģi šoruden veikuši arī divas jūras mīnu iznīcināšanas operācijas – Somijas un Igaunijas ūdeņos.
Kopš septembra sākuma SNMCMG1 ik dienu veic NATO militāro operāciju “Baltic Sentry”, kas vērsta uz situācijas apzināšanu Baltijas jūrā un zemūdens infrastruktūras drošības nodrošināšanu. “Faktiski mēs veicam patrulēšanu noteiktajos rajonos un arī nepieciešamības gadījumā veicam zemūdens infrastruktūras pārbaudi ar kuģiem un speciālo aprīkojumu, kas mūsu rīcībā ir,” skaidro komandkapteinis Auce.
Runājot par draudiem Baltijas jūrā, komandkapteinis norāda, ka ir jārēķinās gan ar vēsturiskajām mīnām, gan mūsdienu Krievijas radītajiem drošības riskiem. Viņš uzsver, ka Otrā pasaules kara mīnas joprojām ir būtisks apdraudējums kuģniecībai un zvejniecībai: “Ja notiek kāds negadījums, kuģis uzmetis enkuru virsū vai zvejnieks pacēlis mīnu uz kuģa, tie ir draudi.”
Intervijas dienā – 18. novembrī – grupa piedalījās valsts svētku parādē, taču atpūtas nebija. “Šodien vakarā mums ir plānota iziešana jūrā. Mēs plkst. 23 plānojam attauvoties. Mēs dosimies uz Turku, Somijā, un piedalīsimies mācībās “Freezing Winds”. Kamēr atradīsimies ceļā, mēs veiksim treniņus un patrulēšanu noteiktajos rajonos, lai pildītu arī “Baltic Sentry” uzdevumus,” atzīst komandkapteinis.
Viņš skaidro arī štāba darbu uz “Virsaiša”. Tas ir daudzslāņains process, kas nodrošina kuģu grupas spēju darboties kā vienotai vienībai. “Mēs sagatavojam nepieciešamos plānus, lai kuģi varētu pildīt uzdevumus. Mēs plānojam uzdevumus, sadalām uzdevumus un veicam uzdevumu izpildes kontroli visiem kuģiem, kas atrodas kaujas grupā,” viņš norāda.
Latvija pirmo reizi vada SNMCMG1 kopš 2017. gada, un komandkapteinis uzsver, ka uzticība no NATO komandstruktūras ir nozīmīgs signāls Latvijas Jūras spēkiem. Tikpat svarīga ir starptautiskās sadarbības kvalitāte. “Notiek informācijas apmaiņa un viennozīmīgi Baltijas jūras reģionā NATO valstu starpā ir izveidojusies vienota izpratne par situāciju. Tagad tiešām varam teikt, ka visi strādājam vienotu mērķu un uzdevuma izpildei,” saka komandieris.
Misija turpināsies līdz decembra vidum, kad notiks vadības maiņas ceremonija. Līdz tam Latvijas Jūras spēku komanda turpinās darbu Baltijas jūrā, veicot patrulēšanu, dalību mācībās un mīnu neitralizēšanas uzdevumus.
