Militāro mācību poligonu trūkums Baltijas valstis kavē operatīvās sadarbības ar sabiedrotajiem uzlabošanu, paziņoja Vācijas Sauszemes spēku komandiera vietnieks ģenerālmajors Haralds Gante.
Viņš piedalījās trīs Baltijas valstīs dislocēto sabiedroto bataljonu komandieru sanāksmē ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sauszemes spēku komandieriem.
"Mācību poligoni - tas bremzē visas trīs Baltijas valstis, jo to nav tik daudz. Tomēr šeit ir liels militārais potenciāls, tādēļ rodas jautājums, kā to saskaņot, kā organizēt, kā gūt labumu no tām vai citām mācībām," Gante sacīja žurnālistiem, ceturtdien apmeklējot mācību poligonu Ruklā.
Lietuvas Sauszemes spēku komandieris brigādes ģenerālis Artūrs Radvils teica, ka apstākļi mācību norisei uzlabojas un pieprasījums drīz būs apmierināts. "Mācību apstākļi viņiem ir ļoti svarīgi, jo, ierodoties ar lielākām apakšvienībām, viņi nevarēs te būt dīkstāvē," teica Radvils.
Abi virsnieki uzsvēra, ka tikšanās mērķis bija uzlabot rīcības koordināciju un saskaņošanu, lai meklētu iedarbīgākus veidus, kā stiprināt NATO austrumu flanga, Baltijas valstu savaldīšanas un aizsardzības spējas.
Viņš uzsvēra, ka Vācijai Baltijas valstu aizsardzība nav izvēle, bet gan pienākums. Ģenerālmajors apliecināja, ka viņam nav sūdzību par uzņemošās valsts atbalstu.
"Viss, ko Lietuva dara mūsu labā, ļauj mums izpildīt savu misiju, un esmu pilnīgi pārliecināts, ka Lietuva var paļauties uz Lietuvā izvietoto brigādi," paziņoja Gante.
Nākamā tāda sanāksme "3+3" formātā ieplānota gada otrajā pusē.
Radvils sacīja, ka nākamajā sanāksmē varēs apspriest katru brigādes pavēlniecības elementu plašākā formātā un to militārās vajadzības.
Vācija vada kopš 2017.gada Lietuvā izvietoto NATO pastiprinātās klātbūtnes daudznacionālo kaujas grupu, kā arī ir nolēmusi Lietuvā izvietot savu brigādi.
Latvijā daudznacionālo kaujas grupu vada Kanāda, savukārt Igaunijā - Lielbritānija. Latvijā, Ādažos, atrodas Baltijas valstīs lielākais militārais poligons, bet valsts plāno izveidot vēl lielāku poligonu Sēlijā.
