Baltijas valstu aizsardzības ministri apņemas palielināt atbalstu plašāku NATO spēku uzņemšanai

NOZARES POLITIKA I 17.05.2023
Sargs.lv Aizsardzības ministrijaaizsardzības ministrsBaltijabudžetsIgaunijaLietuvastarptautiskā sadarbībavalsts drošība
Baltijas aizsardzības ministri
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Šodien, 17. maijā, Krustpils pilī noslēdzās divu dienu Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksme, kas notika Latvijā. Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs (Hanno Pevkur) tikšanās laikā pauda apņēmību palielināt atbalstu NATO spēku klātbūtnes pastiprināšanai Baltijā. Ministri arī parakstīja vienošanos par savstarpēju izmaksu sadalījumu NATO gaisa patrulēšanas misijas uzturēšanai Baltijā.

Trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri tikšanās laikā pārrunāja plašu jautājumu loku, apliecinot kopēju apņēmību turpināt Baltijas valstu ciešo sadarbību aizsardzības jomā un tā stiprinot gan reģionālo drošību, gan arī ES un NATO austrumu flangu.

“Runājot par reģionālās drošības izaicinājumiem, mēs esam vienisprātis – Krievija arī turpmāk būs lielākais militārais drauds Baltijas valstu un NATO alianses drošībai. Un mēs apzināmies, ka nav pamata gaidīt pozitīvas pārmaiņas Krievijas īstenotajā ārpolitikā. Tāpēc visas trīs Baltijas valstis turpinās ieguldīt savu aizsardzības spēju stiprināšanā,” atzina aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.

Viņa uzsvēra, ka viens no instrumentiem šī mērķa sasniegšanai ir sabiedroto kontingenta palielināšana Baltijā. Aizsardzības ministre pieminēja neseno vizīti pie Kanādas aizsardzības ministres, kuras laikā tika pārrunāta Kanādas vadītās pastiprinātās klātbūtnes kaujas grupas attīstīšana no bataljona līdz brigādes līmenim Kanādas vadībā.

Aizsardzības ministri bija vienisprātis, ka Baltijas valstu sadarbība ir būtisks instruments mūsu reģiona drošības stiprināšanai. Tā ir iespēja Baltijas valstīm īstenot lielus projektus, piemēram, lielu ieroču sistēmu kā HIMARS iepirkumus un kopīgu apmācību, lai kopā attīstītu dažādas militārās spējas, uzlabotu reģiona drošību un vienlaikus arī ietaupītu valsts līdzekļus.

“Šodien ar maniem Lietuvas un Igaunijas kolēģiem esam vienojušies ievērojami palielināt uzņemošās valsts atbalstu tiem NATO sabiedrotajiem, kuri veic gaisa telpas patrulēšanu mūsu debesīs. Šo apņemšanos esam nostiprinājuši, šodien parakstot jaunu kopīgu vienošanos par izmaksu sadalījumu NATO gaisa telpas patrulēšanas uzņemšanai,” apliecināja Ināra Mūrniece. Viņa piebilda, ka tiek strādāts arī pie Lielvārdes lidlauka uzlabošanas, lai attīstītu spējas uzņemt NATO gaisa patruļu arī Latvijā.

"Viļņas samitā aliansei ir jādemonstrē NATO militārais spēks un jāpieņem lēmumi, lai vēl vairāk stiprinātu NATO atturēšanas un aizsardzības spējas ilgtermiņā,” norādīja Ināra Mūrniece.

Baltijas valstu aizsardzības ministri atkārtoti pauda atbalstu Ukrainas dalībai NATO un izteica cerību, ka NATO samitā Viļņā tiks uzsākta virzība Ukrainas uzņemšanai aliansē.

Ināra Mūrniece atgādināja, ka Baltijas valstis ir līderes atbalsta sniegšanā Ukrainai, vērtējot pēc  un Latvijas atbalsts jau pārsniedz 1% no valsts IKP. Šogad Latvija plāno apmācīt 3000 Ukrainas karavīru, kā arī Latvija un Kanāda ir uzsākušas kopīgu programmu Ukrainas karavīru apmācībai Latvijā.

Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs pauda, ka Igaunija vēlas kāpināt aizsardzības izdevumus līdz 3% IKP tuvāko gadu laikā un izteica atbalstu kopīgiem ieroču iepirkumiem Baltijas valstu bruņotajiem spēkiem, jo vienādu ieroču sistēmu izmantošana garantē efektīvāku aizsardzību.

“Mums ir jāveido jauni poligoni – tas notiek visā Baltijā. Igaunijā tas ir sāpīgs jautājums, jo daudz cilvēku joprojām dzīvo poligonu teritorijās. Mums ir jāsadarbojas arī šajā jautājumā, lai labāk aizsargātu savas tautas,” piebilda Igaunijas aizsardzības ministrs. Viņš piebilda, ka Jēkabpils par sanāksmes vietu nav izvēlēta nejauši, jo tuvākajā nākotnē pilsētas tuvumā tiks būvēts Sēlijas poligons, kas būs lielākais militārais poligons Baltijā.

Šogad vadošās valsts lomu trīspusējā Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formātā ir uzņēmusies Latvija. Tāpēc Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksme notika Latvijā. Baltijas valstis uztur regulāru aizsardzības ministru un bruņoto spēku komandieru, kā arī ekspertu līmeņa dialogu par aizsardzības politiku un spēju attīstību.

Baltijas valstu sadarbības formātā tiek realizēti arī vairāki nozīmīgi projekti – Baltijas valstu Apvienotais štāba elements, Sauszemes spēku, Gaisa spēku un Jūras spēku sadarbība (Baltijas valstu jūras eskadra (BALTRON)), kā arī sadarbība Baltijas Aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) ietvaros, kurā mācās un dienesta pienākumus pilda visu trīs Baltijas valstu bruņoto spēku karavīri un civilais personāls.