NATO ir saskārusies ar nopietnāko tās gaisa telpas pārkāpumu kopš alianses dibināšanas pirms vairāk nekā 75 gadiem, kad 19 Krievijas lidroboti ielidoja Polijas gaisa telpā. Alianses ģenerālsekretārs Marks Rite reakciju uz 10. septembra iebrukumu nosauca par "ļoti veiksmīgu", lai gan Polijas un Nīderlandes iznīcinātāji notrieca tikai 4 dronus. Jau 13. septembrī arī Rumānija ziņoja par Krievijas drona iekļūšanu tās gaisa telpā. “The Economist” skaidro, vai šādā situācijā NATO spēj aizsargāt savas debesis no Krievijas uzbrukumiem.
Aliansei ir vairāki pretgaisa aizsardzības elementi.
Pirmais elements veic draudu atklāšanu. NATO kopā izmanto 14 tālās darbības radiolokācijas un komandvadības lidmašīnas (AWACS), kas parasti atrodas Vācijā. Tās spēj uzraudzīt gaisa telpu tālu uz austrumiem, sekojot Krievijas lidmašīnām, droniem un raķetēm, kas lido virs Ukrainas un Baltkrievijas. Tām palīdz arī izlūkošanas droni RQ-4D “Phoenix”, kas veic ilgstošus lidojumus ļoti lielā augstumā no bāzes Sicīlijā.
Otrais elements – iznīcinātāji, kas izvietoti Austrumeiropā. Sabiedrotie pēc rotācijas principa nodrošina iznīcinātāju klātbūtni. Šobrīd Itālija, Spānija un Ungārija patrulē Baltijas valstu gaisa telpā; Itālija patrulē arī Rumānijā; Nīderlande un Norvēģija uzrauga Poliju – šī misija uzsākta, lai aizsargātu Polijas transporta mezglus, no kuriem Rietumu ieroči tiek sūtīti uz Ukrainu. Šīs lidmašīnas izmanto radarus, lai uzraudzītu gaisa telpu, pavada Krievijas lidaparātus, kas atrodas pārāk tuvu, un, ja nepieciešams – kā 10. septembrī – notriec mērķus.
Trešais komponents – sauszemes pretgaisa aizsardzības sistēmas. Austrumeiropas valstīm ir savi radari un aizsardzības līdzekļi, kurus papildina jaudīgākās “Patriot” sistēmas, kas spēj pārtvert lidmašīnas, spārnotās un ballistiskās raķetes. Vācija ir nosūtījusi “Patriot” sistēmas uz Poliju, kas tika izmantotas pēdējā Krievijas uzbrukuma izsekošanā, un Nīderlande plāno darīt to pašu.
Papildus tam ASV un daži Eiropas sabiedrotie izmanto iznīcinātājus ar tālas darbības radariem un pārtvērējraķetēm, kā arī ASV uztur virszemes radaru sistēmas Rumānijā un Polijā.
Daudzi no šiem sensoriem un pārtvērējiem, lai gan ne visi, ir apvienoti tā dēvētajā integrētajā pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmā. Šo sistēmu vada NATO Apvienoto spēku komandpunkts Ramšteinā (Vācijā), ko vada amerikāņu ģenerālis. Tālāk pa komandķēdi NATO gaisa telpu pārrauga divi Apvienotie gaisa operāciju vadības centri – viens Vācijā, kas aptver visu uz ziemeļiem no Alpiem, otrs Spānijā – uz dienvidiem.
Teorētiski viss uzskaitītais veido spēcīgu vairogu, taču praksē tas nav ideāls, norāda izdevums. Šobrīd daudzas pretgaisa aizsardzības sistēmas ir nosūtītas uz Ukrainu, atstājot Eiropai ierobežotus resursus. Turklāt, pat ja dronus var izsekot, to notriekšana ar dārgām sistēmām, kas paredzētas lidmašīnām vai raķetēm, nav ekonomiski izdevīga.
Kā norāda “The Economist”, nav skaidrs, vai Eiropa ir gatava šim izaicinājumam. Ir acīmredzams, ka Eiropas valstis negrib sekot Izraēlas piemēram, kas pērn pārtvēra lielus Irānas dronu viļņus vēl kaimiņvalstu teritorijā, pirms tie sasniedza Izraēlu.
“Saskaņā ar NATO noteikumiem, alianse nedrīkst notriekt raķetes virs Baltkrievijas vai Ukrainas. Tam būtu nepieciešama visu 32 dalībvalstu vienprātīga piekrišana, ko Ungārija un Slovākija, visticamāk, bloķētu. Nopietna konflikta gadījumā šie noteikumi, bez šaubām, mainītos,” norāda “The Economist” apskatnieki.
Jau vēstīts, ka, reaģējot uz Krievijas lidrobotu ielaušanos Polijas gaisa telpā, NATO nākusi klajā ar iniciatīvu alianses austrumu flangā esošo dalībvalstu aizsardzības stiprināšanai, uzsākot misiju “Eastern Sentry” jeb “Austrumu sardze”.
Misijas uzdevums būs nodrošināt alianses teritorijas aizsardzību pret Krievijas veiktajiem gaisa telpas pārkāpumiem NATO dalībvalstīs.
Dānija ir paziņojusi, ka tā sniegs ieguldījumu ar diviem "F-16" iznīcinātājiem un pretgaisa aizsardzības fregati, Francija – ar trim "Rafale" iznīcinātājiem, Vācija – ar četriem "Eurofighter" iznīcinātājiem. Arī Lielbritānijas iznīcinātāji pievienosies NATO misijai virs Polijas, lai palīdzētu aizsargāt alianses austrumu flangu pret Krievijas draudiem, pirmdien paziņojusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Tāpat, reaģējot uz drošības incidentu Polijā, tikusi slēgta Latvijas gaisa telpas zona pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju līdzīgu soli spērušas arī Polija un Igaunija. Polijas premjers Donalds Tusks pirms dažām dienām arī paziņoja, ka Polija nosūtīs uz apmācību pie Ukrainas speciālistiem savus pretgaisa aizsardzības spēkus, lai apgūtu efektīvākos Krievijas dronu notriekšanas paņēmienus.
