Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde jūnija beigās piedzīvo lielas pārmaiņas brigādes vadībā. Maiņu piedzīvo arī Mehanizētās kājnieku brigādes komandiera vietnieks kanādietis pulkvežleitnants Ārons Viljamss, (Aaron Williams), kurš pēc diviem amatā pavadītajiem gadiem dosies atpakaļ dienēt Kanādas bruņotajos spēkos. Portāls “Sargs.lv” aicināja viņu uz interviju, lai noskaidrotu, kā viņš vērtē Latvijā pavadīto laiku, cik spēcīgi viņa ieskatā ir Latvijas Nacionālie bruņotie spēki un kādi ir viņa turpmākie plāni.
Jūs šajā amatā esat vairāk nekā divus gadus. Kā jūs raksturotu šo laiku?
Es atzinīgi novērtēju šeit pavadīto laiku. Mājās, Kanādā mēs kaujas taktiku apguvām teorijā, taču šeit apgūtās mācības mēs pielietojam praksē. Ļoti svarīga bija arī cilvēciskā dimensija – sastrādāties ar citiem cilvēkiem, ar citu NATO dalībvalstu armijām. Katrai dalībvalstij ir sava militārā kultūra, mums ir dažādas atšķirības, taču galu galā mums ir ļoti daudz kopīga, kas šo procesu padara ļoti interesantu. Mūsu galvenais uzdevums ir izveidot lielisku un efektīvu kaujas spēku grupu un tā ir bijusi vislabākā daļa no šeit pavadītā laika.
Kas bija visinteresantākais un vissarežģītākais, sākot dienestu citā valstī un jaunā vienībā?
Esmu militārajā joma jau vairāk nekā 20 gadus, esmu strādājis dažādās valstīs un atšķirīgās vidēs, un pats interesantākais ir mūsu atšķirības, kā arī redzēt no citas valsts skatupunkta, kāda būs kaujas stratēģija.
NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā (eFP) ir vairāk nekā desmit dalībvalstu karavīri un ir ļoti interesanti redzēt, kā katras valsts armija redz savu kaujas darbību, tiecoties pēc vienota mērķa. Es neteiktu, ka šīs atšķirības radītu problēmas, kuras būtu grūti pārvarēt, jo visi šeit esošie karavīri ļoti mērķtiecīgi turpina savu darbu un vēlas redzēt veiksmīgu Latviju.
Kādi bija jūsu galvenie pienākumi komandiera vietnieka amatā, un kā ar tiem tikāt galā?
Man bija divi galvenie pienākumi – strādāt ciešā sadarbībā ar komandieri, saprast, kā viņš plāno brigādes treniņu procesu, un kādi ir viņa kaujas plāni. Ja nepieciešams, komandierim sniedzu arī taktiskos padomus. Protams, pat pašiem labākajiem komandierim var būt lieliskas idejas, taču jebkuram no viņiem ir nepieciešams konsultēties. Reflektēt uz komandiera idejām ir mans galvenais uzdevums.
Otrais svarīgākais uzdevums ir nodrošināt pilnvērtīgu NATO dalībvalstu karavīru integrāciju, lai pārliecinātos, ka NATO karavīru rotācija ik pēc sešiem mēnešiem notiek bez aizķeršanās, kamēr komandieris koncentrējas uz kaujas uzdevumiem.
Kā šo divu gadu laikā ir augušas Latvijas bruņoto spēku kaujas un citas spējas?
Šajos divos gados esmu redzējis ļoti ievērojamas pārmaiņas. Es redzu, ka Latvija ir ļoti ieinteresēta pārmaiņās. Pašos Nacionālajos bruņotajos spēkos ir ļoti liela vēlme paplašināt savu militāro kapacitāti un investēt modernās kaujas spējās. NATO Latvijas attīstības procesā būs nozīmīgs partneris. Jau tagad var redzēt NATO ieguldījumu Latvijā, izvietojot šeit pastāvīgi NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu. Mēs, protams, saprotam, kas šeit tiek liks uz spēles un kādu risku rada Krievija. Ja mēs mūsu darbu neizdarīsim pareizi, mēs potenciāli varam saskarties ar lielu risku.
Mums svarīgākais ir pārliecināties, ka mums ir pareizā spēku kombinācija, eFP ir pilnvērtīgi integrēta Nacionālajos bruņotajos spēkos un karavīri ir spējīgi cīnīties, un, ja nepieciešams, arī aizsargāt Latviju. Es redzu, ka vairāki Latvijas līderi ir gatavi investēt, lai padarītu Latvijas kaujas spējas stiprākas.
Vai eFP karavīri saprot, cik svarīgs ir viņu dienests šeit Latvijā, blakus agresorvalstij Krievijai?
Es uzskatu, ka visi eFP karavīri jau mājās bija ļoti labi izglītoti, taču, kad viņi šeit ierodas un patiešām izprot ģeogrāfiju, Latvijas vēsturi un ko Latvija ir piedzīvojusi attiecībās ar Krieviju, karavīri saprot, cik nozīmīga ir spēcīga un neatkarīga Latvija. Latvija ir lieliska valsts un tādai tai ir jāpaliek, latviešiem izvēloties pašiem savu nākotni un eFP karavīri to ļoti labi saprot.
Jūs esat pazīstams ar Latvijas bruņoto spēku struktūru, vadību, karavīriem. Kāds ir jūsu vērtējums – Latvija ir maza valsts, bet ar milzīgu gribasspēku?
Es redzu apņēmības pilnus, dedzīgus un patriotiskus jaunos Latvijas karavīrus šajā brigādē. Dienests nav viegls, un tas prasa ļoti daudz no mums kā karavīriem, bet es redzu jaunu vīriešu un sieviešu pieplūdumu, kuri ar nepacietību gaida, kad varēs uzsākt dienesta gaitas, izglītot NATO karavīrus, mācīties no viņiem un izveidot labāko iespējamo brigādi.
Es zinu, ka šī ir jauna brigāde, taču tā ātri aug un pastāvīgi papildina savas kaujas spējas. Nedrīkstam aizmirst, kaujas spējas nav tikai mašīnas, bez cilvēkiem, kas liek tām strādāt, mēs būtu bezspēcīgi un es redzu pastāvīgu cilvēku plūsmu, kuri ir gatavi uzņemties dienesta pienākumus.
Divu gadu laikā esat iepazinis arī Latviju, tās kultūru un cilvēkus – kas jums no Latvijas visvairāk pietrūks?
Man visvairāk pietrūks cilvēki. Es šeit ierados kopā ar ģimeni, kad vēl bija Covid-19 pandēmija un ierobežotas iespējas apskatīt Latviju. Pirms ierašanās biju dzirdējis no citiem kanādiešiem, kuri iepriekš bija dienējuši Latvijā, par visām lieliskajām vietām, ko man vajadzētu apskatīt.
Esam cītīgi strādājuši, lai pēc Covid-19 pandēmijas pēc iespējas ātrāk apskatītu Latviju, un mēs esam bijuši ļoti iespaidoti. Redzētais un piedzīvotais man ir licis novērtēt Latviju un tās seno vēsturi. Es nāku no valsts, kas ir daudz jaunāka ar citām Eiropas valstīm, kurām ir ja ne simtu, tad tūkstoš gadu sena vēsture. Tas ir ļoti iedvesmojoši un mani tas pārliecina tikai vēl vairāk, ka Latviju un Rietumus ir vērts sargāt. Uzskatu, ka gan Baltijas valstis, gan Eiropas savienība, gan Rietumi kopā iegūs no neatkarīgas un spēcīgas Latvijas. Es tiešām tam ticu.
Kādi ir jūsu tālākie plāni, vai atgriezīsities Kanādas bruņotajos spēkos?
Jā, es atgriezīšos Kanādas bruņotajos spēkos. Esmu karavīrs jau aptuveni 24 gadus un jūlijā atgriezīšos Kanādā, lai kļūtu par divīzijas štāba pārstāvi, ko ļoti arī gaidu, jo tā ir manas mājas divīzija un man būs iespēja apmācīt jaunos karavīrus, kuri vēlāk dosies uz Latviju. Ceru, ka viņi šeit piedzīvos tikpat pozitīvu pieredzi, kāda bija man un ceru, ka man būs iespēja šeit atgriezties.
Tagad ir skumji doties atpakaļ mājās pēc diviem šeit pavadītiem gadiem, taču būs patīkami atkal atjaunot savas attiecības ar ģimeni un draugiem Kanādā. Es tiešām varu teikt, ka šeit paliks cilvēki, kurus atcerēšos visu savu atlikušo dzīvi. Noteikti atcerēšos šeit iegūto pieredzi un esmu pateicīgs, ka manām meitām bija iespēja izbaudīt Latviju un šeit pavadītais laiks noteikti ietekmēs visu viņu dzīvi. Šis ir bijis lielisks laiks gan man personīgi, gan visai manai ģimenei.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka vienošanās par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros tika apstiprināta NATO samitā Varšavā 2016. gada jūlijā, šādi demonstrējot alianses vienotību un apņemšanos aizsargāt NATO dalībvalstis pret iespējamu agresoru. Savukārt jau 2017. gada 19. jūnijā Ādažu bāzē notika svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija.
Atbilstoši NATO samitā Madridē pieņemtajiem lēmumiem pērn 29. jūnijā Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri parakstīja deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību, palielinot to līdz brigādes līmenim.
Pirmais Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandiera vietnieka amatā 2018. gadā stājās pulkveižleitnants Sonijs Hatons (Sonny Hatton).
Pulkvežleitnants Ārons Viljamss Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandiera vietnieka amatā ir kopš 2021. gada, savukārt 2023. gada 20. jūnijā viņu nomainīja pulkvežleitnants Dans Raičels (Dan Richel).
