Latvijai kā mazai valstij sabiedrotie ir kritiski svarīgi drošas un neatkarīgas valsts saglabāšanai. Tieši to vairāk nekā piecus gadus nodrošina Kanādas bruņoto spēku vadītā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā (eFP) karavīri. 16. jūnijā Ādažu militārajā bāzē norisinājās NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas vadības maiņas svinīgā ceremonija. Kaujas grupas komandiera amatā stājas Kanādas bruņoto spēku pulkvežleitnants Denijs Vinsents (Danny Vincent), nomainot līdzšinējo komandieri pulkvežleitnantu Kreigu Higinsu (Craig Higgins). Portāls “Sargs.lv” izmantoja izdevību un aicināja jauno komandieri uz interviju, lai noskaidrotu, kādas būs viņa prioritātes jaunajā amatā un ko viņš sagaida no dienesta šeit Latvijā.
Lai gan Kanādas bruņotie spēki Latvijā atrodas jau vairāk nekā 5 gadus, kādas būs Jūsu prioritātes kā jaunajam NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas komandieriem?
Mana galvenā prioritāte būs kaujas gatavība. Es strādāšu pie tā, lai kaujas grupa būtu vienmēr gatava, lai katrs karavīrs būtu kaujas gatavībā. Es strādāšu pie tā, lai visu dalībvalstu karavīri ir spējīgi kopā strādāt, kā saliedēta mašīna, viena vienība, kas ir pilnībā integrējusies Latvijas Sauszemes spēku Mehanizētājā kājnieku brigādē. Tieši tādēļ kaujas grupas gatavība būs mana galvenā prioritāte visus nākamos sešus mēnešus.
Kā jūs veicināsiet kaujas grupas gatavību?
Ļoti aktīva treniņu un mācību programma, tai skaitā piedalīšanās dažādās mācībās, kurās mēs varēsim izlikt savus karavīrus uz lauka. Svarīgi būs arī kopā strādāt, lai pārliecinātos, ka mēs spējam kopā sadarboties jebkurā situācijā. Mums ir jābūt gataviem stāties pretī un reaģēt uz reāliem draudiem. Ja mēs visu būsim izplānojuši, praktizējuši un atkārtojuši vairākas reizes, mēs spēsim ātri un efektīvi reaģēt, kad situācija kļūs kritiska.
Vai jums jau ir bijusi iespēja novērtēt Latvijas Sauszemes spēku Mehanizētās brigādes karavīru profesionālo sniegumu? Kādas atsauksmes par viņiem esat dzirdējuši no kolēģiem?
Mēs tikko esam pārņēmuši vadību, un šī ir jauna karavīru grupa, taču mēs iesim pa līdzīgu ceļu kā iepriekšējās kaujas grupa treniņu un uzdevumu ziņā, un sāksim gatavoties šī gada “Sudraba bulta” militārajām mācībām.
No iepriekšējām Kaujas grupas Latvijā rotācijām, kas ir piedalījušās gan “Kristāla bultas”, gan “Sudraba bultas” mācībās, vienmēr ir bijušas lieliskas atsauksmes par to, cik saliedēta un cik labi šī kaujas grupa darbojas. Es nedomāju, ka šī kaujas grupa būtu atšķirīga. Turpmākos mēnešus mēs kopā trenēsimies, lai pārliecinātos, ka esam tikpat gatavi kā jebkura kaujas grupa, kas ir bijusi pirms mums.
Latvijai kaimiņos atrodas agresorvalsts Krievija, kā šis faktors ietekmēs jūsu dienestu šeit Latvijā?
Fakts, ka mēs esam pilnībā integrējušies Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigādē, ir pati svarīgākā sastāvdaļā. Mēs esam šeit, lai aizsargātu. Esmu pakļauts Mehanizētās kājnieku brigādes komandierim, viņš ir tas, kurš dod pavēles un mēs, kā jebkura cita vienība viņa brigādē, pildīsim viņa doto pavēli.
Vai jūs jūtat lielāku atbildību, kļūstot par jauno NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas komandieri?
Noteikti. Mēs esam šeit, lai trenētos kopā ar Latvijas karavīriem un trenētos kopā ar NATO dalībvalstu karavīriem. Kanādas karavīri noteikti saprot un jūt, cik dienests Latvijā ir svarīgs. Krievijas iebrukums Ukrainā un notiekošais karš ir parādījis gan Kanādas, gan citu NATO dalībvalstu karavīriem, cik nozīmīgā ir viņu misija Latvijā un cik svarīgi to darīt pēc labākās sirdsapziņas.
Ko jūs iegūsiet kā karavīrs, vadot eFP kontingentu Latvijā? Kā caur šo pieredzi spēsiet stiprināt savas valsts aizsardzību?
Šī ir vienreizēja iespēja, esmu ļoti pagodināts vadīt šos karavīrus. Tas noteikti man palīdzēs profesionāli, vadot daudznacionālu kaujas grupu. Redzēt kā mēs visi strādājam mazliet atšķirīgi un kopā kļūstam labāki, noteikti sniegs gan man, gan karavīriem lielisku pieredzi.
Šī ir daudznacionālākā kaujas grupa visā NATO, vai tas jums radīs kādus izaicinājumus?
Noteikti nē. Tas, ka tik daudz dalībvalstu strādā kopā, ir viena no mūsu stiprajām pusēm. Tas ir diezgan iespaidīgi, kas visas šīs dalībvalstis ir sanākušas kopā ar dažādu ekipējumu, dažādām spējām un strādā kopā. Šī ir ļoti vienota kaujas grupa, un es nevaru sagaidīt, kad iziesim kaujas laukā un sāksim trenēties.
Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1700 karavīru no 11 valstīm – Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ziemeļmaķedonijas.
Ikdienā sabiedroto karavīri piedalās kopīgās militārās mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
Vienošanās par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros tika apstiprināta NATO samitā Varšavā 2016. gada jūlijā, šādi demonstrējot alianses vienotību un apņemšanos aizsargāt NATO dalībvalstis pret iespējamu agresoru. Savukārt jau 2017. gada 19. jūnijā Ādažu bāzē notika svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija.
Atbilstoši NATO samitā Madridē pieņemtajiem lēmumiem pērn 29. jūnijā Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri parakstīja deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību, palielinot to līdz brigādes līmenim.
