NBS komandieris: Mācībās “Namejs 2023” cieši sadarbosimies ar pašvaldībām un uzņēmējiem

Viedoklis
Sargs.lv
NBS karavīri mācībās "Nameja vairogs" Latgalē
Foto: Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

No 5. septembra līdz 2. oktobrim Latvijā norisināsies militāro mācību cikla “Namejs 2023”  rudens posms, lai pārbaudītu un pilnveidotu vienību gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei gan patstāvīgi, gan arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros. Intervijā portālam “Sargs.lv” Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš norāda, ka šogad “Namejs” mācību uzsvars būs uz visaptverošu valsts aizsardzību, iesaistot tajās valsts institūcijas, nevalstiskās organizācijas, kā arī uzņēmumus un pašvaldības. Kā uzsver NBS komandieris – mērķis ir trenēt visu valsts sektoru gatavību krīzes situācijām, ne tikai bruņoto spēku rīcību.

Mācības “Namejs” – pārbaudījums pašiem un vēstījums agresoriem

Militārās mācības “Namejs” norisinās jau vairākus gadus un septiņus no tiem tiek īstenota visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas veidošana. Iepriekšējos gados mācībās vairāk koncentrējās tieši uz militāro spēku attīstību, citu valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju iesaiste bija tikai sekundāra.

Image
Militārās mācības "Nameja vairogs" Latgalē
Foto: Militārās mācības "Nameja vairogs" Latgalē/ Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
“Tagad diezgan stipru akcentu esam likuši tieši uz visaptverošu valsts aizsardzību, skatoties no iepriekšējā gada mācībām “Namejs”. Mēs trenēsim sadarbību ar iekšējām valsts institūcijām kā Iekšlietu ministriju, Satiksmes ministriju un citam valsts iestādēm,” intervijā ar portālu “Sargs.lv” atklāj NBS komandieris.
Image
NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš
Foto: NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

Kā otro svarīgo mācību virzienu viņš norāda sadarbību ar pašvaldībām. “Kā pašvaldībām sevi ir jāsagatavo krīzes situācijām, kā tām ir jāstrādā ar saviem iedzīvotājiem, informējot, nodrošinot, atbalstot, dažāda veida situācijās, kas varētu rasties mūsu valstī,” norāda komandieris.

Image
VUGD darbinieki mācību "Namejs 2022" laikā Vidzemē
Foto: VUGD darbinieki mācību "Namejs 2022" laikā Vidzemē / štāba virsseržants Gatis Indrēvics / Aizsardzībs ministrija

Trešais virziens ir mācībās iesaistīt visus militāros spēkus un militārās struktūras, kuras atrodas Latvijas teritorijā. Tādējādi mācībās iesaistot militāro sfēru, civilo sfēru un informatīvās telpas veidotājus. Tādējādi par mācībām tiks informēta gan Latvijas sabiedrība, gan nodots vēstījums Latvijai draudzīgajām kaimiņvalstīm, sabiedrotajiem un sadarbības partneriem, gan arī kaimiņos esošajiem agresoriem, ka Latvija un tās sabiedrība ir gatava aizsargāt savu valsti.

Image
Militārās mācības "Namejs 2022" Vidzemē
Foto: Militārās mācības "Namejs 2022" Vidzemē / štāba virsseržants Gatis Indrēvics / Aizsardzības ministrija
Jautāts par mācību scenāriju, viņš atzīst: “tas ir tradicionāls, kura mērķis ir pārbaudīt valsts gatavību, testējot plānus, komandvadību, loģistiku un vienību individuālās spējas. Svarīgi arī mācību laikā integrēt Latvijas sabiedrotos valsts aizsardzības sistēmā, kā arī sabiedrību, valstiskās, nevalstiskās un privātās organizācijas. Tie ir plaši uzdevumi, kas tiks izspēlēti šī mēneša laikā.”

Gatavošanās jauno kaujas spēju ieviešanai

Kā norāda ģenerālleitnants L. Kalniņš, “Namejs 2023” laikā bruņotie spēki pamazām sāks apgūt procedūras darbā ar tām jaunajām ieroču spējām, kas jau tuvākajā laikā tiks ieviestas Latvijas bruņotajos spēkos.

Image
ASV karavīri veic kaujas šaušanu ar artilērijas raķešu iekārtu HIMARS Ādažu poligonā
Foto: ASV karavīri veic kaujas šaušanu ar artilērijas raķešu iekārtu HIMARS Ādažu poligonā / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
“Tā būdu kļūda, ja mēs šo sagatavošanos procesu, tieši personāla apmācību sāktu tikai tad, kad Latvijā ierastos jaunā kaujas tehnika un bruņojums. Šajās mācībās mēs pārbaudīsim, cik lielā mērā mūsu pretgaisa aizsardzības sistēma ir gatava un kāda ir sauszemes spēku netiešā uguns vadība, gatavība un uzdevumu izpilde, kā arī Jūras spēku aizsardzības sistēmu gatavību. Tas viss iet zem kopīga nosaukuma – gaisa, jūras un sauszemes spēku integrācija operacionālajā un taktiskajā līmenī,” stāsta komandieris.

Intervijas laikā viņš arī uzsver, ka šogad pirmo reizi daudznacionālā divīzija “Ziemeļi” tiks iesaistīta militāro mācību procesā. Liels uzsvars divīzijas “Ziemeļi” štābam būs tieši uz operacionālo uzdevumu izpildi, tādā veidā dziļāk integrējot Latvijas sabiedrotos valsts aizsardzības sistēmā.  

Image
NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" komandiera maiņas ceremonija
Foto: NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" komandiera maiņas ceremonija / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

“Mēs esam spēruši pirmo plašo soli, lai runātu ne tikai par divīzijas štābu. Tagad arī Latvijas sabiedrībai būs redzama divīzijas “Ziemeļi” darbība. Tiks pārvietotas vienības un bruņojums, kā arī gaisā būs vērojamas sabiedroto spēku lidmašīnas. Šī vingrinājumu fāze no 5. septembra līdz 2. oktobrim būs diezgan labi redzama Latvijas iedzīvotājiem,” atklāj ģenerālleitnants  L.Kalniņš.

Šī gada mācības ir īpašas arī tādēļ, ka pirmo reizi tajās piedalīsies valsts aizsardzības dienesta karavīri. NBS komandieris ir pārliecināts, ka viņi ir tikpat gatavi kā visi bruņotie spēki. “Pēc viņu noskaņojuma, viņu komunikācijas esmu drošs, ka viņi ir absolūti gatavi. Par viņiem nu man gan nav uztraukuma,” viņš atzīst.

Pašvaldībām jāmācās uzņemties plašāki kara laika pienākumi

2019. gada 8. janvārī Ministru kabinetā tika izskatīts un atbalstīts Aizsardzības ministrijas informatīvais ziņojums par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā. Viens no būtiskajiem principiem visaptverošas valsts aizsardzībā ir atbildības decentralizācija par krīžu pārvarēšanu. Katra nozares ministrija ir atbildīga par krīžu pārvarēšanu savā atbildības nozarē, savukārt katra Latvijas pašvaldība ir atbildīga par krīžu pārvarēšanu savā atbildības teritorijā.

Image
Rīgas pašvaldības sabiedriskais transports mācību "Namejs" laikā
Foto: Rīgas pašvaldības sabiedriskais transports mācību "Namejs" laikā / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

NBS komandieris atzīst, ka pēdējos gados pašvaldību sagatavotības ziņā un to atsaucībā uzlabot savas procedūras un gatavību darboties tādu krīžu risināšanā kā karš, ir redzams zināms progress. Kā novērojis ģenerālleitnants L. Kalniņš, aizvien vairāk pašvaldības apzinās savu lomu krīzes situācijā, īpaši mācoties no savu sadarbības partneru pieredzes Ukrainā.

“Es gribu skaidri un gaiši pateikt to, ka militāra konflikta laikā, atšķirībā no pašreizējiem miera laikiem, NBS kopā ar sabiedrotajiem un Zemessardzi netiks iesaistīti to pašvaldības uzdevumu risināšanā, kas nebūs saistīti ar militāro funkciju veikšanu. Citiem vārdiem sakot, pašvaldībām, ministrijām un citām valstiskām struktūrām ir jāapzinās un laicīgi jāgatavojas tam, ka bruņotie spēki viņiem kara laikā nepalīdzēs, jo tie būs aizņemti ar karošanu – ienaidnieka militāru padzīšanu no Latvijas zemes. Pašvaldības mēs varēsim atbalstīt tikai informatīvi, informējot tās par savām plānotajām darbībām, lai sasinhronizētu kopīgi veicamos uzdevums un problēmu risināšanas instrumentus, taču uzsveru – mēs kara apstākļos viņu vietā vairs nestrādāsim,” uzsver NBS komandieris.

Ģenerālleitnants L. Kalniņš brīdina – pašvaldībām ir jārēķinās, ka kara laikā to darba apmērs būs desmitkārt lielāks un intensīvāks, nekā tās ir pieredzējušas līdzšinējās krīzēs. Turklāt tām var nākties risināt tādas problēmas, par kādām miera laikā nevienas pašvaldības vadība nespēja pat iedomāties. “ Tāpēc mums ir ļoti aktīvi jātrenējas jau tagad. Pašvaldības nevar tā vienkārši paziņot, ka tās nepiedalīsies valsts aizsardzības sistēmā,” stingru nostāju pauž ģenerālleitnants.

Image
Rīgas pašvaldības sabiedriskais transports mācību "Namejs 2022" laikā
Foto: Rīgas pašvaldības sabiedriskais transports mācību "Namejs 2022" laikā / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

Viņš gan mierina – mācību “Namejs” mērķis nav paralizēt valsts un pašvaldību institūciju darbību. Scenārijs ir izstrādāts, lai pakāpeniski eskalētu treniņu apjomu un palielinātu darba intensitāti divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai noskaidrotu, cik gatavas ir pašvaldības un valsts iestādes krīzes situācijai. Otrkārt, lai tās daudz atbildīgāk uztvertu savu uzdevumu izpildi tik sarežģītos apstākļos. “Viens no mācību mērķiem visām pašvaldību un valsts iestādēm, kuras līdzdarbojas vingrinājumos, ir, lai tām rastos pārliecība par pašu spējām, augtu šī pašapziņa un tās spētu uzņemties lielāku atbildību,” skaidro komandieris.

Mācībās “Namejs 2023” aktīvi piedalīsies arī uzņēmēji

Komandieris portālam “Sargs.lv” atzīst, ka uzņēmēju vēlme un aktivitāte iesaistīties mācībās “Namejs” ik gadu tikai palielinās. Kā atzīst ģenerālleitnants L.Kalniņš, ir divi virzieni, kādos uzņēmējiem ir iespēja iesaistīties militāro mācību procesā.

Image
Latvijas aizsardzības industrijas diena un produktu izstāde Ādažu bāzē
Foto: Latvijas aizsardzības industrijas diena un produktu izstāde Ādažu bāzē / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

Viena iespēja ir trenēt uzņēmuma mobilizācijas spējas, privātajiem uzņēmumiem nodrošinot visu nepieciešamo, lai varētu funkcionēt krīzes laikā, kas mācību laikā tiek arī pārbaudīts. Otrs virziens ir Latvijas militārās industrijas iespēja izstrādās jaunas tehnoloģijas, kuras šo mācību laikā iespējams testēt, kas kopumā attīstītu arī bruņoto spēku efektivitāti.   

“Ir uzņēmumi, kas sevi ir parādījuši industriju dienās. Šai sakarā mums jau ir nodibināta sistēma, viņi ir informēti par mācību norisi un iesaistīti funkcionālā sadarbības sistēmā,” atklāj komandieris.

Image
Foto: Latvijas aizsardzības industrijas diena un produktu izstāde Ādažu bāzē / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
Foto: Latvijas aizsardzības industrijas diena un produktu izstāde Ādažu bāzē / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

Jautājot par dažu uzņēmēju neizpratni, kādēļ viņu darbiniekiem zemessargiem dažkārt mācības ir jāapmeklē arī darba dienās, viņš aicina darba devējus būt saprotošiem un apzināties, kādu ieguldījumu kopējā valsts un paša uzņēmuma aizsardzībā sniedz zemessargi.

“Šajā brīdī ziedojot mazumiņu, mēs iegūstam milzīgu ieguvumu, milzīgu vērtību vēlāk. Pirmkārt, uzņēmējs var būt drošs par savu biznesu, viņš tiks nosargāts. Otrkārt, viņa darbinieks, kurš ir aktīvi iesaistījies aizsardzības sistēmā, konkrēti Zemessardzē, pēc savas būtības un rakstura ir ļoti uzticams uzņēmuma, gan ar savu disciplīnu, gan ar savu pārliecību. Šādiem darbiniekiem var uzticēt daudz vairāk pienākumu, kas viņa uzņēmumam dos daudz lielāku pienesumu,” intervijas noslēgumā aicina komandieris.

Dalies ar šo ziņu