Šodien, 18. aprīlī, pulksten 13.00 Skrundas pilskalna estrādē norisinājās Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandiera svinīgā maiņas ceremonija, kuras laikā brigādes komandiera amatā stājās pulkvežleitnants Edmunds Svenčs, nomainot līdzšinējo brigādes komandieri pulkvedi Andri Riekstu. Portāls “Sargs.lv” uz sarunu aicināja jauno Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieri pulkvežleitnantu Edmundu Svenču, lai uzzinātu vairāk par nākotnes plāniem komandiera amatā.
Jaunais Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvežleitnants Edmunds Svenčs portālam “Sargs.lv” skaidroja, ka brigādes galvenie uzdevumi paliks nemainīgi. Uzdevumi, kas tika saņemti gada sākumā no Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku vadības nav mainījušies un tos joprojām var iedalīt 3 pamatvirzienos. Pirmkārt, tā vienmēr paliks brīvprātīgo zemessargu apmācība un iesaiste valsts aizsardzības uzdevumu izpildē, tādējādi stiprinot brigādes reģionālo saikni ar savu novadu, pilsētu, pagastu un cilvēkiem, kuri šeit dzīvo ikdienā. Otrkārt, nepieciešams regulāri organizēt kolektīvā līmeņa apmācību, kas individuālus speciālistus saliedē pārī, grupā, nodaļā un vadā, lai spētu efektīvi realizēt brigādes Valsts Aizsardzības Operatīvo plānu.
Taujāts par lielākajiem izaicinājumiem, pulkvežleitnants Edmunds Svenčs min jauno uzdevumu spektru, kas ir papildinājis iepriekš minētos standarta uzdevumus. Krasas izmaiņas šajā virzienā iezīmējās uzreiz pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gadā. Jaunais komandieris atzīst, ka šobrīd var novērot arvien pieaugošu starptautisko karavīru klātbūtni Baltijas reģionā un īpaši Kurzemē. NATO sabiedroto interese un vēlme pēc kopīgām militārajām mācībām tikai pieaug. Papildus jāpiemin Latvijas uzņemtās saistības Ukrainas karavīru apmācībā, kurās aktīvu līdzdalību ņem arī Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes zemessargi. Tāpat, jāuzsver, ka ar mainīgu, bet neizzūdošu intensitāti, joprojām aktīva ir cīņa ar nelegālo migrāciju uz Latvijas austrumu robežas, kas arīdzan periodiski ir jāatbalsta brigādes karavīriem un zemessargiem. Tāpat liels izaicinājums ir valsts aizsardzības dienesta realizēšana.
Paredzēts, ka Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde no 2026. gada savās rindās uzņems arī valsts aizsardzības dienesta karavīrus. Jaunais komandieris atzīst, ka svarīga ir pamata bāzes izveidošana VAD karavīru sekmīgai apmācībai, kas kā minimums pieprasa spējīga komandējošā sastāva komplektēšanu un apmācību vides izveidi. Tāpat svarīgi ir atbilstošas un modernas infrastruktūras izveidošana, kam ir izšķiroša nozīme gan nodrošinot karavīru ikdienas dzīvošanu un brīvā laika pavadīšanu, gan efektīvu mācību realizācijas.
E. Svenčs intervijā portālam “Sargs.lv” skaidro, ka svarīgi ir veidot apmācību procesu pieejamu, lai tas pēc iespējas mazāk ietekmētu zemessargu privāto dzīvi. Ir izveidots efektīvs pamatapmācības modelis, kas ļauj izbrīvēt laiku tā apgūšanai. Pamatapmācību ir iespējams apgūt nedēļu garos blokus vai vienā nepārtrauktā laika posmā, kas pielīdzināms ikgadējā atvaļinājuma ilgumam.
Karadarbība Ukrainā ir pierādījusi, ka aktualitāti aizvien vairāk ceļ nepieciešamība apgūt tādas specifiskas jomas kā bezpilotu sistēmu izmantošana kaujas lauka izlūkošanai un artilērijas atbalsta korekcijai, kā arī – elektroniskās karadarbības līdzekļu pielietošana kaujaslaukā. Šī iemesla dēļ nepieciešams apgūt jaunākās tehnoloģijas tādās kaujas spējās kā prettanku spēja, pretgaisa aizsardzība, kaujas inženieri un izlūkošanas spēja.
Kurzemes brigādes loma ir arvien noteiktāk nostabilizējusies Latvijas rietumu reģiona kontekstā, skaidro E. Svenčs. Kurzemes novads ir atslēga gan uz atklāto Baltijas jūru, gan nodrošina saikni ar Rīga jūras līci, tāpēc piedāvā plašu iespēju loku mobilitātes un loģistikas nodrošināšanai gan saviem spēkiem, gan ienākošajiem NATO spēkiem. No šī aspekta arī izriet Kurzemes brigādes loma un iespēja to uzlabot. Militārās gatavības panākumu ķīla ir intensīvas apmācības ar vairāku valstu kontingentiem, kas trenē gan uzņemošās valsts funkcijas izpildi, gan mobilizē reģionālās pašvaldības. Tieši šajā, pēdējā aspektā slēpjas otrais potenciālais uzlabojums – reģionālo pašvaldību un nevalstisko organizāciju iesaiste valsts aizsardzības uzdevumu izpildē – izskaidrojot un iesaistot pašvaldības mūsu mācībās, mēs uzskatāmi parādam gan tās jomas, kurās vēlamies, lai pašvaldības sniedz atbalstu mūsu brigādei, gan arī izskaidrojam un demonstrējam atbalsta kopumu, ko karavīri un zemessargi sniedz Civilās aizsardzības ietvarā. Rodot kopēju sapratni par lietām, netiek tērēts lieks laiks krīzes situācijās un katrs dara savu darbu, saprotot kopējo mērķi.
Pulkvežleitnants E.Svenčs dienestu bruņotajos spēkos uzsāka 1996. gadā Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Pēc akadēmijas absolvēšanas dienestu turpinājis komandējošā sastāva amatos Sauszemes spēkos un Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajā štābā. Starptautisku dienesta pieredzi pulkvežleitnants E.Svenčs ieguvis starptautiskajās operācijās Irākā un Afganistānā, kā arī NATO štābā Polijā.
Laikā no 2003. līdz 2008. gadam ieņēmis kājnieku rotas komandiera vietnieka un rotas komandiera amatus Sauszemes Spēku Kājnieku brigādē. Kopš 2016. gada pulkvežleitnants E. Svenčs dienējis Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajā štābā Operatīvās plānošanas departamenta Kaujas atbalsta pārvaldes priekšnieka amatā un no 2018. gada līdz 2021. gadam Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes Kaujas atbalsta bataljona komandiera amatā. No 2021. gada pulkvežleitnants E. Svenčs dienesta pienākumus veic Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štāba priekšnieka amatā.
Pulkvežleitnants E. Svenčs par nopelniem Latvijas valsts labā apbalvots ar Viestura ordeni. Par teicamu dienestu saņēmis Aizsardzības ministra, Nacionālo bruņoto spēku komandiera, NATO ģenerālsekretāra, Sauszemes spēku komandiera, Zemessardzes komandiera, Nacionālās Aizsardzības akadēmijas rektora un ārvalstu bruņoto spēku apbalvojumus.
