Fakts, ka mēs dzīvojam pārmaiņu laikā, vienlaikus ir arī mūsu spēks, tā intervijā “Sargs.lv” saka Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes Kaujas atbalsta bataljona bijušais komandieris pulkvežleitnants Edmunds Svenčs. Viņa komandēšanas laikā bataljonā izveidota Pretgaisa aizsardzības baterija, kas jauna spēja Mehanizētajā kājnieku brigādē. Līdz ar to bataljona jaunajiem karavīriem jābūt gataviem, regulāri mācīties ko jaunu, eksperimentēt un nebaidīties no pārmaiņām. Pulkvežleitnants E. Svenčs dienestu turpinās Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štābā.
Saņem vienību pārmaiņu procesā
Viņš atzīst, ka pēc apmēram 18 gadu dienesta Mehanizētajā kājnieku brigādē, atstājot Kaujas atbalsta bataljonu un Sauszemes spēkus kopumā, jūtas ir divējādas, taču galvenokārt – gandarījums par paveikto.
Kaujas atbalsta bataljonu viņš sāka vadīt 2018. gadā, kad tas bija pārmaiņu procesā. Sākumā bijis emocionāli grūti no iepriekšējām sešām bataljona apakšvienībām trīs “atdot” citiem bataljoniem, jo tajā laikā kā atsevišķa brigādes vienība sāka veidoties arī Artilērijas divizions.
“Ar pārmaiņu procesu bija saistītas gan formālas procedūras, gan karavīru rotācijas, gan jaunas infrastruktūras izveide, taču šodien ar lielu lepnumu skatos uz Artilērijas divizionu, kas kļuvis ļoti spēcīgs, aug un attīstās,” saka pulkvežleitnants E. Svenčs.
Jaunas spēja brigādē – pretgaisa aizsardzība
Šobrīd Kaujas atbalsta bataljonā ir Inženiertehniskā rota, Izlūkošanas rota un nesen izveidotā Pretgaisa aizsardzības baterija, kas ir pilnīgi jauna vienība Mehanizētajā kājnieku brigādē, jo šī spēja “būvēta no nulles”. Bruņotajos spēkos kopumā šī spēja gan bijusi arī iepriekš, piemēram, Gaisa spēkos esošais Pretgaisa aizsardzības divizions. E. Svenčs saka, ka šīs vienības karavīri Mehanizētajai brigādei un Kaujas atbalsta bataljonam ir sava veida mentori, kopā piedaloties arī militārajās mācībās, tai skaitā nesen Jūrmalciemā notiekošajās mācībās “Baltic Zenith 2021”.
E. Svenčs uzsver, ka viņa kā komandiera sasniegumi ir cieši saistīti ar vienību un komandu, ar ko kopā strādāts. Šo gadu laikā vienība kļuvusi daudzskaitlīgāka, saņemta jauna tehnika, kas aktīvi tiek apgūta. “Tas ir process, kas nekad nebeigsies. Fakts, ka dzīvojam pārmaiņu laikā, vienlaikus ir arī mūsu spēks,” viņš saka.
Veidojot Pretgaisa aizsardzības bateriju, viņš apzinājies, ka vispirms vajadzīgs spēcīgs vienības kodols un komandējošais sastāvs, kā arī nemitīga attīstība un mācīšanās. Piemēram, jaunais virsnieks, kas uz vienību atnāca pēc Nacionālās aizsardzības akadēmijas absolvēšanas, ticis skolots vismaz gadu, piedaloties visos iespējamos pretgaisa aizsardzības kursos.
Viņš pamato, ka vajadzība pēc pretgaisa aizsardzības vienības brigādē bijusi loģiska. Mūsdienu karadarbība to pierāda ne tikai tāpēc, ka uzbrukumu no gaisa pretinieks mēdz izmantot kara sākuma fāzē, bet arī tāpēc, ka strauji pieaug asimetriskie draudi, ko rada dažādi bezpilota lidaparāti jeb droni.
Apakšvienība jau sasniegusi pirmo lielo mērķi saskaņā ar NBS komandiera pavēli – apguvusi šaušanas prasmes ar pretgaisa aizsardzības ieroču sistēmu “Stinger” un plāno iet tālāk. Šī gada pretgaisa aizsardzības mācībās “Baltic Zenith” tika sertificēti pirmie divi zenītraķešu sistēmas “RBS-70” operatori.
Vienība – arī inženiertehniskās spējas turētāja brigādē
Lai arī šī spēja vienībā bijusi izsenis, mainījušies apstākļi – nosacītais kaujas lauks un tehnika, ar ko operēt. Inženiertehnisko apakšvienību veido divi pīlāri – kaujas sapieri, kuri dodas uz frontes priekšējām līnijām.
Savukārt otrs pīlārs ir konstrukciju un inženieru atbalsta vads, kura rīcībā ir visa smagā tehnika, kas sniedz atbalstu aiz priekšējām līnijām, lai apturētu pretinieku. Brigādei kļūstot aizvien mehanizētākai, smagākai un tehniskākai, karavīri var tikt tuvāk pretiniekam, tāpēc arī inženieri nākotnē plāno saņemt vēl smagāku, uz tanku platformām bāzētu tehniku.
Jaunos karavīrus interesē dinamisks un straujš dzīvesveids
Stāstot par rekrutēšanas pasākumiem bataljonā, viņš uzsver – ne vienmēr vajag vairāk jaunu karavīru, cik spēju noturēt vienībā un bruņotajos spēkos jau esošos un apmācītos speciālistus. Tāpēc viņš bataljonā praktizējis to – ja karavīrs jūtas sevi izsmēlis konkrētā apakšvienībā, tad viņam dota iespēja pamēģināt savas spējas citā, bet tā paša bataljona ietvaros. Raksturojot jauno karavīru motivāciju, pievienojoties bruņotajiem spēkiem, viņš novērojis, ka ne vienmēr tas ir patriotisms, drīzāk – jaunos cilvēkus interesē dinamisks un straujš dzīvesveids, lai nav vienmuļas rutīnas.
E. Svenčs atzīst, ka viņa komandēšanas laikā no bataljona neviens karavīrs nav pārgājis strādāt uz privāto sektoru, taču interesi par viņa vienības karavīriem bieži izrāda citas NBS vienības, līdz ar to sanākot tāda neliela savstarpēja konkurence par labi apmācītiem speciālistiem. Tajā pašā bruņotos spēku nostāja ir tāda – ja konkrētajā vienībā attiecīgā spēja ir ieviesta, tad, lai karavīram nerastos rutīna, viņam tiek piedāvāta cita dienesta vieta, kurā var likt lietā savu ekspertīzi.
Tiek stiprināta sadarbība ar militāro industriju
Aizsardzības resors šobrīd ieguvis tik stabilu vietu Latvijas ekonomikā un militārajā industrijā, ka atvaļinātie karavīri-savas jomas eksperti nekur tālu no nozares neaiziet. Viņš novelk formastērpu, uzvelk civilo apģērbu, bet tāpat ir kāda armijā ieviešama projekta vadības grupā vai ir kāda militārās industrijas uzņēmuma pārstāvis.
Kā piemēru E. Svenčs min Latvijā bāzēto bezpilota lidaparātu ražošanas uzņēmumu “UAV Factory”, ar kuru sadarbības līgums bruņotajiem spēkiem noslēgts 2019. gada nogalē. Viņu Latvijā izstrādātos un ražotos bezpilota novērošanas lidaparātus Nacionālie bruņotie spēki izmanto jau šobrīd.
Vienlaikus gan pulkvežleitnants E. Svenčs piebilda – arvien plašāka bezpilota lidaparātu izmantošana iezīmējusi citu vajadzību – Latvijas Valsts radio un televīzijas centram jau laicīgi jāsāk gatavot arvien vairāk brīvo radiofrekvenču šāda tipa lidaparātu vadīšanai.
Viņš ir pārliecināts – Latvijas aizsardzības nozare bezpilota lidaparātu jomā šobrīd sper tikai pirmos soļus, ja tie tiks apgūti sekmīgi Latvijā, bezpilota lidaparāti varētu tikt izmantoti ne tikai izlūkošanai, bet arī uzbrukuma vajadzībām. Turklāt iespējas trenēties to vadīšanā audzina jauno bezpilota lidaparātu vadītāju saimi.
Tomēr Sauszemes spēkos jāatceras, ka bezpilota lidaparāti ir arī potenciālā pretinieka bruņojumā, tādēļ jau laicīgi jādomā par šo pretinieka spēju neitralizēšanu.
Elektroniskās karadarbības spēju attīstība.
Pulkvežleitnants E. Svenčs atzina – Kaujas atbalsta bataljonā ir iestrādnes par īpašas vienības izveidi, kuras pamata uzdevums būs elektroniskā karadarbība, kas tostarp varēs neitralizēt bezpilota lidaparātus. Šīs apakšvienības tālākā veidošana nu gulsies jaunā Kaujas atbalsta bataljona komandiera K. Lazdiņa rokās.
“Mūsu potenciālie pretinieki to ļoti mērķtiecīgi attīsta un izmanto karadarbībā. Es te nerunāju tikai par mobilo telefonu signālu slāpēšanu. Tā jau ir gan GPS signāla slāpēšana, gan sakaru sistēmu slāpēšana. Pret to jāspēj cīnīties. Pašlaik tā jau ir dogma – mums pret šīm pretinieka spējām jāspēj cīnīties,” sacīja bijušais Kaujas atbalsta bataljona komandieris.
Pulkvežleitnants E. Svenčs atzina – primāri šajā vienībā plānots rekrutēt karavīrus ar tehniskām zināšanām.
Kutelīgākais dienesta piedzīvojums – ledus spridzināšana Gaujā
Kā savu kutelīgāko dienesta piedzīvojumu pulkvežleitnants E. Svenčs minēja ledus spridzināšanas operāciju Gaujā starp Ādažiem un Carnikavu, kur pali draudēja appludināt apkārtējās teritorijas, tostarp - privātmājas.
Glābšanas operācijā iesaistījās arī Kaujas atbalsta bataljona vīri, izvietojot sprāgstvielas uz lielākā ledus gabala Gaujā, kas aizšķērsoja ceļu no upes augšpuses nākošajai palu straumei. Lai gan sākotnēji ledus spridzināšanā bija plānots izmantot ap 300 kilogramu sprāgstvielu, galarezultātā - izmantota tikai puse sprāgtstvielu.
Lai gan karavīri savu darbu paveica teicami, pēcāk medijos netrūka kritikas ledus spridzinātāju virzienā, norādot, ka tas uzspridzināts jau brīdī, kad iepriekš uz vietas stāvējusī ledus masa sāka kustēties pati. Par kritiķu vārdiem pulkvežleitnants E. Svenčs tagad tikai pasmaida.
Viņš atzīst – ledus spridzināšanā Kaujas atbalsta bataljona karavīri neesot bijuši iesaistīti sen. Arī brīdī, kad bija jāspridzina ledus rokas trīcējušas ne tikai karavīriem, bet arī komandieriem.
“To ledu “laida gaisā” Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers, jo bažas bija lielas. Tomēr viss beidzās labi. Katrā ziņā, ja ir pieņemts lēmums par spridzināšanu un izvietotas sprāgstvielas, atpakaļ ceļa vairs nav, tas ir jāspridzina,” atzina pulkvežleitnants E. Svenčs.
Vēlāk gan iesaistītie dienesti sanākuši kopā ar Ādažu un Carnikavas pašvaldību pārstāvjiem, izanalizējot glābšanas operāciju. Tajā secināts, ka turpmāk plūdu monitoringā tiks iesaistīts profesionāls hidrologs, kas spēj paredzēt upes uzvedību palu laikā.
Tālākais dienests –Kurzemē
Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē pulkvežleitnants E. Svenčs nodienējis vairāk nekā 20 gadu. Lai gan rotācija uz citu vienību ir ikviena virsnieka dzīvē, šķirties nav viegli.
Nākamā dienesta vieta pulkvežleitnantam E. Svenčam būs Kuldīgā Zemessardzes 4.Kurzemes brigādē, lai tur ieņemtu brigādes operāciju pārvaldes priekšnieka amatu. Jaunos dienesta pienākumus pulkvežleitnants E. Svenčs gaida ar nepacietību.
Pulkvežleitnants E. Svenčs gan atzina – pilnīgi svešā vietā dienests sākts netiek. Šajā brigādē dien gan draugi, gan labi pazīstams ir arī 4.Kurzemes brigādes komandieris – pulkvedis Andris Rieksts. Tāpat viņš pauda prieku, ka pēdējo gadu laikā Zemessardze piedzīvo arī kvalitatīvu spēju lēcienu, pateicoties līdzekļu ieguldīšanai vienībās.
Jaunā komandiera uzdevums – inženierspēju attīstība
Raksturojot jauno Kaujas atbalsta bataljona komandieri majoru K. Lazdiņu, pulkvežleitnants E. Svenčs atzīst, ka viņš ir virsnieks ar lielu izpratni par vienības spējām un vajadzībām.
Galvenais darbs jaunajam komandierim būs inženierspēju attīstība. Otrs darbs - maksimāli ātri saprast Kaujas atbalsta bataljona štāba vietu visas Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes kontekstā, jo Kaujas atbalsta bataljons no šī gada ir atbildīgas par vienu no brigādes komandpunktiem, kas paredz visas kaujas vadīšanu.
Savukārt trešais uzdevums būt turpināt uzsāktos projektus – bezpilota spēju attīstība, otra pretgaisa aizsardzības vada izveidē, snaiperu spēju attīstībā, elektroniskās karadarbības vada izveidē un sauszemes radaru sistēmas ieviešanā.
