Šogad Latgale neapšaubāmi bija visaptverošās valsts aizsardzības mācību “Namejs” epicentrā, un šādu nepieciešamību noteica arvien pieaugošais nelegālo imigrantu spiediens uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Attiecīgi jau augusta sākumā tika rīkots mācību cikls “Nameja vairogs”, kuru laikā NBS un sabiedroto karavīri devās patruļā pa Daugavpils rajonu, bet septembrī mācībās “Namejs” līdzīgas patruļas notika arī Rēzeknē un Līvānos. Šīs aktivitātes izpelnījās krasi atšķirīgu vietējo iedzīvotāju reakciju – bija gan nosodījums, gan prieks, gan arī vienaldzība un neizpratne. “Sargs.lv” tikās ar Daugavpils interneta medija “Chayka.lv” galveno redaktori Innu Plavoku un sociālo tīklu redaktori Evelinu Maiboginu, lai uzzinātu, kā daugavpilieši raugās uz militārajām mācībām savas pilsētas ielās un spriedzi netālajā pierobežā.
Neatkarīgais interneta žurnāls “Chayka.lv” jau vairākus gadus ir būtisks objektīvas, no Krievijas propagandas ietekmes attīrītas informācijas ieguves avots Daugavpils iedzīvotājiem – medijs vēsta ne tikai par pilsētas jaunumiem, bet atspoguļo arī svarīgākās norises reģionā, Latvijā un pasaulē.
“Chayka.lv” ir viens no tiem Latvijas krievvalodīgajiem medijiem, kas pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas noziedzīgā iebrukuma Ukrainā nekavējoties skaidri pauda savu nostāju un regulāri informē savus lasītājus gan par okupantu pastrādātajām zvērībām Ukrainā, gan Baltkrievijas autoritārā režīma noziegumiem. Par savu stingro nostāju redakcija saņēmusi arī nicinošas un naidpilnas reakcijas, tostarp draudus.
Lielākā daļa Krievijas propagandas patērētāju ir pensijas vecuma cilvēki, un kopš šie televīzijas kanāli ir aizliegti, viņu vidū nav daudz tādu, kuri mācētu šo informāciju atrast, teiksim, internetā, pauž Inna Plavoka.
Viņai gribas ticēt, ka šī pusotra gada laikā Daugavpilī tomēr pieaudzis to cilvēku skaits, kas patērē neatkarīgos medijus un vēlas sekot līdzi reālajai notikumu gaitai, tomēr grūti izdarīt konkrētus secinājumus, jo trūkst reālu pētījumu, bet sociālajos tīklos aktīvi komunicē tikai neliela lasītāju daļa.
Viņai piekrīt arī “Chayka.lv” sociālo tīklu redaktore Evelina Maibogina, kura nenoliedz, ka liela daļa krievvalodīgo auditorijas ilgi atradās Krievijas informatīvajā laukā, tostarp arī viņas ģimene. Viņasprāt, palīdzēt šīs problēmas risināšanā varētu objektīvs saturs krievu valodā, tāpēc ir svarīgi, ka pastāv tādi mediji kā “Chayka.lv”, kas sniedz informāciju krievu valodā.
Bet kā ar daugavpiliešu attieksmi pret militārajām mācībām un karavīru klātbūtni pilsētā? Vēl mācību “Nameja vairogs” laikā “Sargs.lv” žurnālistei bija iespēja savām acīm redzēt, kā šejienieši patruļā izgājušajiem Sauszemes spēku Mehanizētās brigādes karavīriem gan priecīgi māj, gan arī izkliedz rupjības un rāda nepieklājīgus žestus. Vai tiešām situācija ir tik skarba?
Viņa norāda, ka cilvēku reakcijas ir dažādas, taču laika gaitā tās ir mainījušās. “Chayka.lv” cenšas skaidrot cilvēkiem, kāpēc šādas mācības ir nepieciešamas un kāpēc tas ir svarīgi. “Pēc pirmajām šāda veida publikācijām lielākā daļa auditorijas, kas raksta komentārus, bija sašutusi: “Kas tas ir? Kam tiek tērēta mūsu nauda? Kas tad tā par tehniku – trīs sapuvuši tanki”, un tā tālāk. Šobrīd es teiktu, ka cilvēki vairs nav tik agresīvi, laikam ir iestājusies sapratne,” uzskata “Chayka.lv” galvenā redaktore.
Viņasprāt, piemēram, pēc vakardienas notikumiem ar Silenes robežšķērsošanas vietas slēgšanu, lielākā daļa daugavpiliešu būs priecīgi redzēt militāro tehniku, tostarp arī Daugavpils ielās.
Viņas kolēģe Evelina Maibogina, balstoties uz novēroto sociālajos tīklos, stāsta, ka uz mācībām “Namejs 2023” medija “Chayka.lv” auditorija praktiski neesot reaģējusi, taču “Nameja vairogs” gan izraisījis asu reakciju. Cilvēki esot izjutuši arī bailes, jo tobrīd mediji aktīvi vēstīja par algotņu grupas “Vagner” kaujinieku pārdislocēšanos uz Baltkrieviju.
Šo komentāru saturs pārsvarā identisks, dominē agresīvi jautājumi, kāpēc karavīri to dara pilsētās, kāpēc tiek biedēti cilvēki un pārmetumi par lieki iztērētu nodokļu maksātāju naudu. Turklāt daudzi profili, no kuriem rakstīti komentāri, pēc vairākām pazīmēm ir viltus profili. Viņa arī novērojusi, ka naidīgi komentāri lielāki ir vecuma grupā virs 50 gadiem, bet Daugavpils jauniešu vidū, viņasprāt, vērojama ievērojami lielāka tolerance. Šajā vecumā grupā cilvēki ir latviski noskaņoti un vai nu atbalsta Ukrainu, vai arī izvēlas par to nerunāt.
Inna Plavoka uzskata, ka vietējie iedzīvotāji joprojām ir slikti informēti par to, kas reāli notiek Krievijā un Baltkrievijā, tāpēc arī daudzi dzīvo maldīgos priekšstatos. “Piemēram, par to, ka norisinās militārās mācības, raksta arī citi pilsētas ziņu portāli. Cita lieta, ka neviens īpaši necenšas skaidrot, kas notiek kaimiņvalstīs. Izņemot “Chayka.lv”, citur neesmu redzējusi stāstus no Baltkrievijas,” uzskata galvenā redaktore.
