Sprūds Saeimas ārpolitikas debatēs: Alianse ir gatavāka kā jebkad aizstāvēt savas robežas

Viedoklis
Sargs.lv
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Ceturtdien, 25. janvārī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds Saeimas ārpolitikas debatēs uzsvēra, ka Sabiedrotie labi apzinās Krievijas imperiālistiskās ambīcijas un draudus: “Karš Ukrainā ir fundamentāli mainījis Eiropas drošības vidi. Sabiedroto un NATO militāro struktūru gatavošanās ir ļoti augstā līmenī un alianse ir gatavāka kā jebkad nodrošināt mūsu un visu dalībvalstu aizsardzību un pretinieka atturēšanu”.

Tāpat debašu laikā aizsardzības ministrs akcentēja, ka šogad  aprit 20 gadi, kopš Latvija ir vēsturē spēcīgākās militārās alianses dalībvalsts, kas pēdējos gados ir veikusi fundamentālas reformas. Reģionam ir izstrādāti augstas detalizācijas aizsardzības plāni, kas nodrošinās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, aizsardzību pret Krievijas apdraudējumu. Sabiedrotie arī turpina palielināt savu spēku klātbūtni Latvijas teritorijā un strādā, lai nodrošinātu NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas attīstību līdz brigādes vienībai.

Vienlaikus aizsardzības ministrs uzsvēra, ka arī Nacionālie bruņotie spēki ir profesionāli, kaujas spējīgi un gatavi aizsargāt Latviju. Turpmākajos gados vēl vairāk tiks stiprinātas Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, iegādājoties modernu un jaudīgu kaujas ekipējumu. Nacionālo bruņoto spēku rīcībā nonāks gan raķešu artilērija HIMARS, gan vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T, gan pretkuģu raķetes “Naval Missle Strike”, gan jaunas kājnieku kaujas mašīnas un artilērijas sistēmas.

Andris Sprūds arī uzsvēra, ka Latvijas ir jāstiprina gan savas, gan Ukrainas kaujas spējas, un atbalsts Ukrainai ir jānodrošina ilgtermiņā līdz tās uzvarai: “Ukraina karo ne tikai par savu neatkarību un brīvību, bet arī aizstāv mūsu vērtības un nākotni. Līdz šim Ukrainai esam nodevuši gan artilērijas sistēmas, gan dronus, gan pretgaisa aizsardzības sistēmas, gan prettanku ieročus, gan helikopterus, gan munīciju un individuālo ekipējumu. Latvija ir un turpinās būt viena no lielākajām Ukrainas atbalstītājām gan attiecībā uz militāro ekipējumu, gan apmācību.”

Kā būtisku atbalsta sniegšanas mehānismu Ukrainai, A. Sprūds akcentēja izveidoto dronu koalīciju, kas ir daļa no Ramšteinas atbalsta grupas, kurai dalību šobrīd jau ir pieteikušas vairākas NATO dalībvalstis. Koalīcija palīdzēs pēc iespējas ātrāk nodrošināt Ukrainu ar tai kritiski nepieciešamajām dronu tehnoloģijām un apmācību. Ministrs arī uzsvēra, ka dronu koalīcijā iesaistīsim arī Latvijas industriju, lai vienotos par labāko veidu, kā nacionāli palīdzēt Ukrainai dronu ražošanā.

Noslēgumā aizsardzības ministrs pauda, ka NATO – tie esam arī mēs, Latvija: “Mēs esam fundamentāla Eiropas drošības arhitektūras daļa. Arī mēs attīstām viedu aizsardzību, kur klasiskās militārās kaujas spējas ir vienkopus ar jaunajām tehnoloģijām un visas sabiedrības iesaisti, nodrošinot visaptverošo valsts aizsardzību.”

Dalies ar šo ziņu