Aizsardzības ministrs: šobrīd nav pamata izstāties no Otavas konvencijas

Skaidrojot savu nostāju, A. Sprūds uzsver, ka militārais izvērtējums, ko veikuši NBS, nesniedz pamatojumu izstāties no Otavas konvencijas. Bruņoto spēku rīcībā ir un būs citi efektīvi pretmobilitātes līdzekļi, lai atturētu kājniekus un smagāk bruņotas vienības. To skaitā ir vadāmās kājnieku mīnas un prettanku mīnas, kas ir nozīmīga daļa no Latvijas aizsardzības spējām un jau atrodas NBS bruņojumā. Tāpat jāņem vērā, ka Otavas konvencijai ir pievienojušās 164 valstis – visas NATO dalībvalstis un faktiski ieskaitot arī ASV, kas pieļauj izņēmumu tikai attiecībā uz Dienvidkoreju. Tas padara šajā konvencijā aizliegto kājnieku mīnu iegādi sarežģīti izpildāmu.

Viņš arī uzsver, ka NATO sabiedroto militāro vienību klātbūtne Latvijā ir svarīgs elements Latvijas drošības stiprināšanā, kā arī alianses atturēšanas un aizsardzības spēju efektīvā nodrošināšanā un NATO aizsardzības plānu īstenošanā reģionā.

"Tādēļ konsultējamies par šo jautājumu ar sabiedrotajiem un guvām pārliecību, ka dalība Otavas konvencijā stiprina mūsu attiecības,” uzsver aizsardzības ministrs

Lai efektīvi atturētu pretinieku ir būtiski savstarpēji koordinēt rīcību arī ar Lietuvu un Igauniju. Pagājušajā nedēļā visu trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi. Tā militāri būtiski stiprinās Latvijas spējas aizsargāt Baltijas valstu un NATO austrumu robežu, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu.

Ministrs arī vērš uzmanību, ka NBS šobrīd izstrādājis detalizētu austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, kas tiks iesniegts Ministru kabinetam līdz mēneša beigām. Tajā tiek paredzēti veidi, kā nodrošināt mūsu valsts aizsardzību un pretinieka aizkavēšanu ar dažādiem līdzekļiem.