Nacionālie bruņotie spēki ( NBS) nepārtraukti attīsta savas kaujas spējas, taču ne vienmēr kaujas spējas nozīmē smago bruņutehniku vai ieročus. Viens no būtiskākajiem pamatfaktoriem uzdevumu izpildē ir karavīra veselība gan pirms uzdevuma izpildes, gan pēc. Pēdējos gados pastiprināti strādāts pie dokumentu, plānu un koncepciju izstrādes, lai pilnveidotu militāro medicīnu Latvijā. Tāpat ir uzlabota ekipējuma un apmācību kvalitāte, kas ļauj veikt medicīnisko atbalstu efektīvāk . Arī Krievijas aizsāktais pilna mēroga karš Ukrainā ir licis pastiprināti fokusēties uz skaita ziņā nelielām, augsti mobilām medicīniskā atbalsta sniegšanas vienībām. Pēdējo gadu laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ārstniecības sistēma ir krietni uzlabojusies, tāpēc portāls “Sargs.lv” uz sarunu aicināja NBS Apvienotā štāba Medicīnas dienesta Galveno vadības ārstu pulkvežleitnantu Normundu Vaivadu, lai noskaidrotu vairāk par šī brīža situāciju militārās medicīnas jomā.
Militāro medicīnu raksturo trīs pamatnosacījumi – medicīniskās tehnoloģijas un ārstniecības līdzekļi, ārstniecības personāls un ārstniecības iestāde, kas šos elementus savieno. Laika gaitā NBS ir izveidojuši medicīnas rotas un vadus. Šīs kaujas vienību medicīniskās apakšvienības ir reģistrētas Veselības inspekcijā kā patstāvīgas ārstniecības iestādes ar visām no tā izrietošajām tiesībām. Tāpat pēdējo gadu laikā ir iegādātas augsti mobilās intensīvas terapijas, neatliekamās palīdzības un mobilās ķirurģijas tehnoloģiju pagaidu medicīniskās palīdzības punktu komplekti.
Lai varētu izpildīt uzdevumu, vienībai jābūt apmācītai, ekipētai un veselai. Uzdevumu var izpildīt tikai vesels karavīrs. Tālab NBS definējuši medicīnas nodrošinājuma mērķus, proti, karavīra veselība ir jāsagatavo tā, lai viņš var pildīt uzdevumus, un reizē NBS būtu spēja maksimāli ātri un kvalitatīvi novērst jebkuras karavīra veselības problēmas, kas radušās uzdevuma izpildes laikā.
Šobrīd Zemessardzes brigāžu ietvaros tiek rīkotas vairākas mācības – “Namejs”, “Panaceja”, “Ausma” un “Kurland”, kuru ietvaros NBS medicīnas apakšvienības un civilās ārstniecības iestādes cieši sadarbojas un aizvada kopīgas mācības ar Katastrofu medicīnas centru un Neatliekamo medicīniskās palīdzības dienestu. Paralēli notiek sadarbība ar NATO sabiedroto valstu pārstāvjiem, lai pēc iespējas vairāk sinhronizētu darbības krīzes situācijās un veicinātu savstarpējo savietojamību. Katrai valstij procedūras niansēs var atšķirties, tāpēc ir svarīgi apzināt šīs atšķirības, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējama ātra un kvalitatīva sadarbība.
Latvijas pārstāvji šogad piedalījās arī mācībās Zviedrijā, Karlsborgā, kur norisinājās Livregementets husarer - K 3 speciālo uzdevumu vienību medicīnas skolas rīkotās mediķu (profesionālo ārstniecības personu) apmācības, kurās no Latvijas piedalījās 24 pārstāvji. Mācībās tika apgūta Zviedrijā (Nordic NSOCM ietvaros) izstrādātā neatliekamās medicīniskās palīdzības,reanimācijas, intensīvās terapijas un neatliekamās ķirurģiskās ) koncepcija, kas balstās uz kompaktām un augsti mobilām vienībām. Trīs nedēļu garajā kursā mācību dalībnieki apguva gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas līdz pat ķirurģijas līmenim . Šādas mācības notika pirmo reizi, un tuvāko gadu laikā līdzīgu koncepcijas apmācību metodiku ir paredzēts ieviest arī Latvijas bruņotajos spēkos.
Arī Krievijas aizsāktais pilna mēroga karš Ukrainā ir licis skatīties uz medicīnas nozari no cita skatpunkta. Pēdējo desmit gadu laikā NATO valstis un ASV ir fokusējušās uz tādiem militāriem konfliktiem, kur sabiedrotajiem spēkiem ir liels pārsvars pār pretinieku. Šāda situācija, kad tiek nodrošināts pārsvars gaisā un uz zemes, ļauj izveidot sadzīvē komfortablas, kvalitatīvas un labi aizsargātas medicīniskās iestādes fiksētā infrastruktūrā bāzes ietvaros, taču kara situācijā, kad gaisa telpā notiek intensīvas kaujas, tas nav efektīvi. Karā Afganistānā bija iespējams teju jebkuru cietušo ar helikopteru nogādāt uz bāzē esošo ārstniecības iestādi, taču Ukrainā šāda iespēja nav. Šī iemesla dēļ NATO valstis arvien vairāk fokusējas uz mazu un mobilu ārstniecības punktu izveidi netālu no frontes līnijām, lai varētu izpildīt STANAG noteikto ārstniecības līmeņu laika nosacījumus un kritērijus. Šādu mobilu punktu priekšrocības ir tas, ka tos var izveidot teju jebkur gan mežā, gan pamestā mājā. Liela lauka hospitāļa izveide prasa ilgu laiku, kas nozīmē, ka arī tā pārvietošana ir laikietilpīga. Tas ļauj pretiniekam ar vienas raķetes palīdzību vieglāk iznīcināt lielu medicīnisko infrastruktūru.
Šogad arī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) atklāts Baltijā pirmais militārās medicīnas studiju kurss augstākās izglītības programmā. Kursa izstrāde balstās uz Valsts aizsardzības koncepciju, kas nosaka valsts aizsardzības stratēģiskos mērķus un darbības pamatprincipus. Lai nodrošinātu NBS funkcijas un sabiedrības pamatvajadzības kara laikā, ir nepieciešams veidot ciešāku sadarbību ar civilajām institūcijām. Sadarbība ar veselības aizsardzības nozari nepieciešama arī plānošanā, līdzdarbojoties veselības nozares krīzes mācību un reaģēšanas plānu izstrādē. Tas nozīmē, ka katram Latvijas mediķim ir jāzina militārās medicīnas algoritmi un jābūt gatavam sadarboties ar militārajiem mediķiem dažādās krīzes situācijās.
Liels izaicinājums pēdējo gadu laikā bija medicīnas aprīkojuma nokomplektēšana. Šobrīd pilnībā sagatavots viens pagaidu medicīniskās palīdzības punkts, kas sastāv no vairāk nekā 1000 dažāda veida medicīniskajiem piederumiem un ierīcēm. Papildu grūtības radīja tas, ka šie piederumi tiek ražoti dažādās valstīs un dažādos uzņēmumos. Tāpat arī aprīkojuma kvalitāte ir atšķirīga, proti, ir budžeta klases aprīkojums, kas atbilst minimālajām prasībām, taču ir arī augstas kvalitātes aprīkojums, kas ļauj sniegt palīdzību vieglāk, efektīvāk un ātrāk. Pulkvežleitnants N. Vaivads atzina, ka ekipējums, kas tika iegādāts pirms trim gadiem, tolaik bija viens no modernākajiem
Tuvākajā nākotnē, jo sevišķi ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, paredzēts vairāk pievērsties gan veselības aprūpes kapacitātes spēju paaugstināšanai NBS bāzēs, gan arī proporcionāli līdz ar kaujas vienību attīstību, turpināt veidot tām nepieciešamās medicīniskā atbalsta terapeitiskās nodaļas, gan reanimācijas, gan mobilo ķirurgu nodaļas. Tas nozīmē, ka šīm vienībām nepieciešams apmācīts personāls, kas spēj savstarpēji sekmīgi sadarboties. Tāpat ir nepieciešams palielināt ārstniecības personāla skaitu, jo šobrīd gan Latvijas, gan sabiedroto karavīru kļūst vairāk. Tas nozīmē, ka arī mediķu skaitam ir jāpalielinās. Pavisam noteikti arī tiek strādāts pie kvalitātes celšanas gan apmācību, gan ekipējuma ziņā.
