Pēdējos mēnešos vairākas NATO valstis ir saskārušās ar gaisa telpas pārkāpumiem. Tos piedzīvojusi Igaunija, Polija, Rumānija un citas valstis. 28. jūlijā arī Lietuvas teritorijā no Baltkrievijas ielidoja Krievijā ražots bezpilota lidaparāts “Gerbera”, kas 1. augustā tika atrasts, nokritis militārajā poligonā Jonavas rajona Gaižūnos. Sarunā ar portālu “Sargs.lv” Lietuvas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Raimunds Vaikšnoras norāda, ka Baltijas drošības stiprināšanai ir jābūt nepārtrauktam procesam. Ģenerālis skaidro, kā reģions pielāgojas jaunajiem apdraudējumiem, kāda ir sabiedroto klātbūtnes nozīme, kā modernās tehnoloģijas maina militāro domāšanu un kā Baltijas valstu vienotība kļūst par būtisku faktoru NATO kopējā aizsardzībā.
Sabiedroto klātbūtne un militāro spēju attīstība
Sabiedroto pastāvīgā klātbūtne Baltijas valstīs kļuvusi par nozīmīgu drošības garantu un atturēšanas mehānismu. Lietuvā šīs klātbūtnes praktisks apliecinājums ir Vācijas brigādes pakāpeniska izvietošana valsts teritorijā, kuras pamatu veidos pieci bataljoni, tostarp tanku un artilērijas bataljoni. Brigādes ietvaros paredzēts dislocēt ap 5000 karavīru, un tās galvenais uzdevums būs pastāvīgi nodrošināt kolektīvo aizsardzību NATO austrumu flangā. Līdz 2027. gadam brigāde sasniegs pilnu kaujas gatavību. “Vācijas brigādes izvietošana Lietuvā ir skaidrs pierādījums tam, ka sabiedrotie ir gatavi būt šeit pastāvīgi, nevis tikai krīzes gadījumā,” saka ģenerālis Raimunds Vaikšnoras.
Vienlaikus Lietuva palielina arī savas aizsardzības investīcijas, mērķējot uz 5–6% no iekšzemes kopprodukta tuvāko gadu laikā. “Mēs ieguldām aizsardzībā tik daudz, cik ir nepieciešams, nevis tik, cik iespējams. Tas ir mūsu pienākums pret sabiedrotajiem un mūsu valsti,” portālam “Sargs.lv” norāda ģenerālis Raimunds Vaikšnoras. Pašlaik ļoti būtiska ir NATO gaisa aizsardzības sistēmas stiprināšana. Lietuva kopā ar sabiedrotajiem attīsta jaunas spējas, lai gaisa telpas patrulēšana kļūtu ne tikai simboliska, bet arī praktiska un efektīva. Tiek strādāts pie integrētām sistēmām, kas spēj nodrošināt ātru reaģēšanu un izlūkošanas datu apmaiņu starp sabiedroto valstīm. “Mūsu mērķis ir, lai NATO būtu klātesošs no pirmās minūtes – nevis pēc tam, kad krīze ir jau sākusies,” saka Lietuvas bruņoto spēku komandieris.
Drošība un sabiedrības noturība
Mūsdienu drošības apdraudējumi kļūst arvien sarežģītāki un daudzdimensionālāki. Tie vairs neaprobežojas ar militāru agresiju, bet ietver arī dažādas hibrīdoperācijas – kiberuzbrukumus, informatīvo ietekmi, mākslīgi radītu migrantu krīzi un sabiedrības šķelšanu. Ģenerālis Vaikšnoras atzīst, ka tieši šie draudi prasa no bruņotajiem spēkiem jaunu domāšanu un pielāgošanos. “Draudi mainās ļoti strauji – mūsu reakcijas spējām ir jābūt tikpat ātrām,” viņš uzsver.
Lietuvā tiek īstenotas likumdošanas izmaiņas, kas ļauj militārajiem spēkiem ātrāk reaģēt uz incidentiem, piemēram, dronu iekļūšanu valsts teritorijā vai kiberuzbrukumiem valsts institūcijām. Tiek stiprināta militārā izlūkošana, uzlabotas komunikācijas sistēmas un veidoti mehānismi ciešākai sadarbībai ar civilajām iestādēm. Tas ļauj efektīvāk novērst potenciālos draudus, pirms tie kļūst par krīzi. Taču ģenerālis uzsver, ka militārā kapacitāte nav vienīgais drošības pamats. Sabiedrības noturība un iedzīvotāju sagatavotība krīzes situācijām ir tikpat svarīgas komponentes kā bruņojums vai karavīru skaits. Lietuvā pēdējos gados augusi brīvprātīgo vienību nozīme, un arvien vairāk iedzīvotāju iesaistās rezerves karavīru apmācībā.
Baltijas valstu vienotība un kopīgi aizsardzības plāni
Baltijas valstu vienotība kļuvusi par izšķirošu faktoru reģiona drošības stiprināšanā. Reģiona valstis saskaņo savus aizsardzības plānus, sadarbojas izlūkošanas un militārās loģistikas jomā, kā arī vienojas par kopīgiem aizsardzības projektiem. Šāda sadarbība ļauj efektīvāk izmantot resursus un veidot saskaņotu rīcību ārējā apdraudējuma gadījumā. “Mēs nevaram atļauties rīkoties katrs savā virzienā. Mūsu drošība balstās vienotībā, nevis atsevišķos nacionālos risinājumos,” norāda ģenerālis R. Vaikšnoras.
Baltijas valstis kopīgi virza aizsardzības līnijas projektu, kas paredz nocietinājumu, novērošanas un šķēršļu sistēmu izbūvi gar valstu robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Tas papildina NATO kolektīvo aizsardzību un kalpo kā atturēšanas mehānisms agresoram. Vienlaikus tiek veidoti vienoti rīcības algoritmi nelegālo migrantu plūsmu atturēšanai, kā arī stiprināta sadarbība starp valstu bruņotajiem spēkiem.
Baltijas reģions tiek uzskatīts par paraugu tam, kā nelielas valstis var panākt ievērojamus uzlabojumus drošības stiprināšanā, apvienojot spēkus un resursus. Šī sadarbība veicina arī sabiedroto uzticību un nodrošina, ka NATO kolektīvā aizsardzība tiek īstenota praktiskā, nevis tikai politiskā līmenī.
