Krievijas militāro algotņu grupējums "Vagner" kopumā ir informatīvā kara produkts, un daudzi uzķeras uz viņu "glorificēšanas āķa", aģentūrai LETA norādīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, komentējot dažādu ekspertu pausto par potenciālajiem "Vagner" darbības scenārijiem.
Pēc viņa teiktā, pirmkārt, sabiedrībai nevajadzētu glorificēt šo grupējumu, jo tā būtība radusies Krievijas propagandas ofisos.
"Patlaban "Vagner" tēma, kas bija pārsvarā orientēta uz Krievijas iekšieni un Ukrainu, ir izplatījusies ārpus šīm valstīm. Principā tas ir informatīvā kara produkts, un daudzi uzķeras uz šī glorificēšanas āķa," norādīja komandieris.
Neraugoties uz to, ka grupējumu veido arī profesionāli kaujinieki, viņi ne ar ko neatšķiroties no Krievijas regulāro spēku karavīriem, kuri jau lielā mērā iesaistīti Baltkrievijā vietējo spēku apmācībā.
Otrkārt, pēc Kalniņa teiktā, Latvijas drošība tiek uzraudzīta un uzturēta 24 stundas diennaktī neatkarīgi no tā, kādi spēki parādās un darbojas blakus valsts robežām.
Treškārt, Latvijas valsts aizsardzība un drošība tiekot īstenota atbilstoši galvenajiem uzdevumiem, proti, absolūti mazināt jebkādu draudu līmeņu riskus neatkarīgi no spēku valstiskās piederības, strukturālās uzbūves un informatīvajām kampaņām.
"Mēs esam gatavi reaģēt momentā un adekvāti, lai nodrošinātu valsts drošību un aizsargātu teritoriālo nedalāmību. Un tikai pēc tam var kāds nodarboties ar analīzi, no kurienes drauds radies un kas to radījis," uzsvēra komandieris.
NBS esot gatavi jebkādiem attīstības scenārijiem, tostarp potenciālām provokācijām vai diversijām uz valsts robežas, par ko ir domāts un armija pret šādiem pasākumiem ir trenējusies.
"Mums ir plaša spektra plāni plaša spektra apdraudējumiem. Mēs taču negatavojam valsts aizsardzību tikai vienam konkrētam apdraudējumam," piebilda Kalniņš.
Jautāts, vai pēc "Vagner" ierašanās Baltkrievijā Daugavpilī vai citviet Latgalē vajadzētu dislocēt papildu armijas vienības, NBS komandieris atbildēja, ka Latvijas teritorija tiek sargāta vienādā līmenī un NBS uztver visu Latvijas teritoriju kā monolītu un aizsargājamu objektu. Patlaban neesot nepieciešams pastiprinājums kādā no Latvijas ģeogrāfiskajiem punktiem.
LETA jau rakstīja, ka Valsts drošības dienesta (VDD) rīcībā esošā informācija neliecina, ka algotņu grupējums "Vagner" šobrīd radītu tiešu apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai.
VDD atbilstoši savai kompetencei pastāvīgi iegūst informāciju par "Vagner" aktivitātēm un vērtē ar tām saistītos riskus gan nacionālajai, gan reģionālajai drošībai.
Kopš "Vagner" ierašanās Baltkrievijā dažāda līmeņa eksperti publiski izteikušies par "Vagner" darbības scenārijiem. Piemēram, bijušais Ukrainas prezidenta biroja padomnieks, militārais eksperts Oleksijs Arestovičs šonedēļ intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" norādījis, ka pagaidām draudi par "Vagner" kaujinieku došanos uz Poliju vai kādu citu NATO dalībvalsti ir tikai informatīva kampaņa, tomēr sliktākā scenārija īstenošanās gadījumā vagneriešu mērķis varētu būt iebrukums Viļņā un Daugavpilī, maskējoties par bēgļiem.
"Vagner" nākotne vairākas nedēļas bija neskaidra pēc grupējuma dibinātāja Jevgeņija Prigožina sarīkotā dumpja. Dumpis tika izbeigts, kad Prigožinam un "Vagner" kaujiniekiem 24.jūnijā tika piedāvāts patvērums Baltkrievijā.
