21.gadsimts ir nesis savas izmaiņas arī konvencionālajā karadarbībā. Krievijas agresija pret Ukrainu nav tikai tanki, kājnieki un raķetes, Krievija ir uzbrukusi Ukrainai kibertelpā jau kopš 2016.gada. Portāls “Sargs.lv” sarunājās ar šīs jomas eksperti, vienu no Ukrainas digitālās transformācijas virzītājām Janiku Merilo (Jaanika Merilo), lai noskaidrotu, kā Ukraina visu šo laiku ir cīnījusies pret Krieviju kiberfrontē un ko Latvijai mācīties, lai uzlabotu savu kiberdrošību.
J. Merilo tētis ir ukrainis, bet mamma ir igauniete. Viņa ir dzimusi un augusi Tartu, taču vasaras pavadījusi Ukrainā. Pēc gandrīz divdesmit gadiem informācijas tehnoloģiju (IT) un investīciju nozarē, J. Merilo sāka strādāt par Ukrainas Digitālās transformācijas ministra padomnieci un nu kļuvusi par Igaunijas Sociālo lietu ministrijas īpašo padomnieci inovācijas jautājumos.
2015. gadā “Financial Times” un “Google” J. Merilo nodēvēja par “Ukrainas ekonomikas eņģeli”, iekļaujot viņu pasaules TOP 100 novatoru sarakstā (NE100). Viņa ir digitālās transformācijas, komunikācijas, informatīvā kara un kiberkara jomu lietpratēja, tieši tādēļ “Sargs.lv” viņu aicināja uz interviju Baltijas aizsardzības koledžas rīkotajā konferencē par Krieviju.
Krievijas digitālie draudi Ukrainai un NATO valstīm
Uz sarunu ar “Sargs.lv” Janika Merilo ierodas ar smaidu, taču tas pazūd jau pēc pirmā jautājuma. “Iespējams, ka Krievijas lielākie draudi ir kiberkarš,” saka J. Merilo.
Pirmais ievērojamais Krievijas kiberuzbrukums tika veikts pret Igaunijas parlamentu, bankām, ministrijām un medijiem 2007. gadā. “Mēs pastāvīgi redzam, ka Krievijas kiberdraudi ir ļoti reāli un tie spēj materializēties ļoti daudzos dažādos veidos,” atzīst J. Merilo.
Viņa piebilst, ka kiberdraudus rada ne tikai mājaslapu uzlaušana, bet arī infrastruktūras un kritisko pakalpojumu pieejamības paralizēšana.
Lielākie Krievijas kiberuzbrukumi pret Ukrainu tika vērti vēl pirms kara - 2016. un 2017. gadā. Krievijas uzbrukumu dēļ nobruka bankomāti, valdības sistēmas un citi kritiski nepieciešamie pakalpojumi. Bija nepieciešamas vairāk nekā desmit dienas, lai atjaunotu sistēmu darbību. Janika Merilo atzīst, ka tagad kara stāvokli valsts ir daudz sagatavotāka un ir paredzams, kur Krievija varētu veikt savu nākamo uzbrukumu.
Ukraina pašlaik ierindojas otrajā vietā pēc kiberuzbrukumu skaita pasaulē, sekojot tieši aiz ASV.
Janika Merilo stāsta, ka militārās tehnikas attīstība ir sekojusi pasaules tendencēm un kļuvusi digitalizēta, karadarbībā tiek izmantoti droni, ļoti svarīgi ir “Starlink” interneta termināļi, lai veiktu uzbrukumus, nodrošinātu ātru savstarpējo komunikāciju starp Ukrainas armijas vienībām, kā arī iedzīvotāju ikdienas vajadzībām.
Ukraina arī ir otrajā vietā pasaulē pēc “Starlink” termināļu skaita, sekojot aiz ASV. Ukrainas Digitālās transformācijas ministra padomniece “Sargs.lv” atklāj, ka pašlaik Ukrainā ir vairāk nekā 25 000 “Starlink” termināļu, lai nodrošinātu ātru piekļuvi internetam attālos apgabalos un atbrīvotajās teritorijās.
Viņasprāt, kara laikā ļoti svarīgi ir pastāvīgi nodrošināt sakaru pakalpojumus, reģistru darbību valsts pārvaldes pakalpojumus, tai skaitā pensijas, algas un citas valdības nodrošinātās vajadzības, ko sniegt var internets un aizsargāta kibertelpa. “Ir svarīgi, ka kara laikā mēs spējam nodrošināt visu, sākot no dokumentiem, līdz pat sociālai labklājībai”, atzīst J. Merilo.
Ukrainas ikdiena Krievijas kiberuzbrukumu laikā
J. Merilo ar lepnumu atklāj, ka digitālos uzbrukumus ukraiņi nejūt, jo valsts ir spējusi pietiekami ātri un labi attīstīt savu kiberdrošību.
Viņa stāsta, ka Ukraina uzsāka digitalizācijas procesu vēl pirms kara. 2019.gadā tika izveidota Ukrainas Digitālās transformācijas ministrija un pateicoties tās darbībai, drīz vien samazinājās nepieciešamība nesāt līdzi savus dokumentus. Viss bija pieejams telefonā – pase, vadītāja apliecība, bankas kartes, sertifikāti. Tagad liela daļa Ukrainas valdības pakalpojumu ir viena klikšķa attālumā.
Viņa gan piebilsts, šīs pārmaiņas neradīja pandēmija, tā tikai to pasteidzināja. “Tas ir jauns domāšanas veids, Ukrainas valdībā sāka strādāt jauni cilvēki un viņi uzdeva vienkāršu jautājumu – kā cilvēki vēlas saņemt valsts pakalpojumus – un visērtākais veids ir caur telefonu, kas vienmēr visiem ir līdzi,” portālam “Sargs.lv” saka J. Merilo.
Šīs valdības reformas, kas tika veiktas vēl pirms kara, ir palīdzējušas ukraiņu bēgļiem un jebkuram citam valsts pilsonim, kurš kara laikā ir zaudējis savu dokumentus, vai nespējis fiziski nokļūt līdz valsts institūcijām, lai saņemtu nepieciešamos pakalpojumus.
Vai Ukraina uzvar kiberkarā?
Šeit gan Janika Merilo ir pārliecināta par savu atbildi : “Ukraina uzvar kiberkarā, taču par to zina tikai daži cilvēki.”
Krievijas uzsāktā kara dēļ, Ukraina ir izveidojusi milzīgu IT armiju, lai atbalstītu digitālo sistēmu darbību un, kā norāda eksperte, šis ir bezprecedenta gadījums pasaulē.
Viņa paskaidro, ka šajos “Telegram” kanālos tiek ierakstīti dažādi ikdienas uzdevumi – kuras sistēmas nepieciešams aizsargāt, kurām uzbrukt. Kā piemēru viņa min pagājušā gada Krievijas diktatora Vladimira Putina runu Sanktpēterburgā. Ukrainas IT armija “ielūdza pasaules IT speciālistus apmeklēt Krievijas tiešsaistes sistēmas”, kas praktiski nozīmēja, ka sistēmas nobruka un diktatora runa tika aizkavēta. J. Merilo norāda, ukraiņiem tā bija liela informatīvā kara uzvara.
Kā Ukraina tiek galā ar kiberuzbrukumiem?
Ņemot vērā, ka katru dienu Krievija uzbrūk Ukrainai gan fiziski, gan digitāli un valstij ir ierobežoti resursi, Ukrainai ļoti labi tiek galā ar kiberkaru, uzskata J.Merilo, jo netiek atklātas sistēmu kļūdas, sistēmu datubāzes netiek uzlauztas un nopludinātas.
Viņa gan ar smaidu atzīst, ka plaša mēroga iebrukums Ukrainā pašiem Krievijas hakeriem bija liels pārsteigums, jo kara sākumā Ukrainas valdība novēroja ļoti nekoordinētus un haotiskus kiberuzbrukumus no Krievijas puses.
“Tagad mēs jūtam, ka uzbrukumi ir vairāk koordinēti, ir palielināts finansējums hakeru grupām, lai uzlauztu dažādas sistēmas, bet es teiktu īsti nekas nav mainījies. Tiek veikti vecie labie DoS (pakalpojumatteices uzbrukumi). Šie hakeri nav jauniņie, taču esmu pārsteigta, ka Krievija nav lietojusi vairākas jaunas tehnoloģijas, piemēram, viņi līdz šim nav izmatojuši “Deepfake” un šāda veida jaunās tehnoloģijas,” saka IT eksperte.
Kādēļ Krievijai ir tik attīstīta kiberarmija?
Krievija nekad nav bijusi progresa un digitalizācijas piemērs pasaulei, taču kaut kā tā ir spējusi attīstīt savu kiberarmiju un veikusi vairākus sekmīgus uzbrukumus gan pret ASV, gan Eiropu, gan Ukrainu.
Janika Merilo to skaidro ar Krievijas valdības vēlmi prioritizēt karu nevis iedzīvotāju labklājību. Krievija pastāvīgi saņem Eiropas naudu par gāzi un naftu, šo naudu tā iegulda armijas vienību uzturēšanā, tai skaitā kiberarmijā.
Ko Baltijas valstis un NATO var darīt, lai uzlabotu savas kiberspējas un kiberaizsardzību?
Šeit Igaunijas un Ukrainas ministriju padomniece norāda, ka sabiedroto valdībām ir jāpārdomā savas stratēģijas un jāsaprot, cik kiberdrošība ir kritiski nozīmīga valsts aizsardzībā.
Papildus viņa min, ka nepieciešams izveidot likumisko ietvaru, kā arī infrastruktūru valsts un privātā sektora sadarbībai IT nozarē. “Ir loģiski, ka visi gudrie cilvēki nestrādās valsts pārvaldē. Ir tik daudz gudru cilvēku privātajā sektorā, kas nozīmē, ka ir jāatrod veidi, kā var iesaistīt jaunos zinošos cilvēkus valsts attīstībā un aizsardzībā no privātā sektora,” norāda J. Merilo.
Tas nepieciešams, jo kritiskā stāvoklī, kāds ir karš, diemžēl nav ne laika ne resursu, lai izveidotu jaunus likumus un sniegtu nepieciešamās pielaides privātajam sektoram, tādēļ ir jābūt mehānismiem, kā iesaistīt ekspertus no privātā sektora valsts aizsardzībā.
“Mēs neizliekamies, ka viss ir kārtībā un mēs visu kontrolējam, mēs vienmēr esam kritiski un cenšamies atrast veidus kā sadarboties ar privāto sektoru. Ir diezgan sāpīgi redzēt, ka ir valdības, kas uzskata, ka tās ir pašas gudrākās,” uzsver J. Merilo.
Viņa iesaka Latvijai un arī citām valstīm būt kritiskām par sevi, analizējot, atrodot un likvidējot savas vājās vietas digitālajā vidē.
