Ukrainas valsts pārvaldē notikušas nozīmīgas pārmaiņas – par prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītāju iecelts līdzšinējais militārā izlūkdienesta (GUR) vadītājs Kirilo Budanovs. Izdevums “Politico” analizē, kā leģendārajam izlūkam, kurš nupat kārtējo reizi apmuļķojis Krievijas specdienestus, izdosies nomainīt frontes operācijas pret sarežģīto Kijivas politikas virtuvi. Vai kara laika varonis spēs saliedēt valsti laikā, kad pieaug spiediens gan no frontes līnijas, gan starptautiskajiem partneriem?
Kirilo Budanovam, kurš līdz pat pagājušajai piektdienai vadīja Ukrainas militāro izlūkdienestu (HUR), Jaunais gads ir sācies iespaidīgi. 27. decembrī Budanovs inscenēja Ukrainas pusē karojošā krievu brīvprātīgo grupējuma komandiera Denisa Kapustina nāvi frontē. Ar šo manevru viņam izdevās apmuļķot Krievijas specdienestus, liekot tiem izmaksāt pusmiljonu dolāru lielu atlīdzību par "veiksmīgi izpildīto" pasūtījuma slepkavību.
Jau ceturtdien viņš atklāti svinēja šo teatrālo viltību, publicējot video, kurā redzams smaidām līdzās "augšāmceltajam" komandierim. "Apsveicu tevi, kā saka, ar atgriešanos dzīvē," smejoties sacīja 39 gadus vecais izlūks.
Nākamajā dienā prezidents Volodimirs Zelenskis iecēla viņu par sava biroja vadītāju, aizstājot ilggadējo sabiedroto un draugu Andriju Jermaku.
A. Jermaks, kurš sava pilnvaru termiņa beigās praktiski darbojās kā "līdzprezidents", bija spiests atkāpties novembrī. Tas notika pēc kratīšanas viņa dzīvoklī plašas izmeklēšanas ietvaros par kukuļņemšanu Ukrainas enerģētikas sektorā un prezidentam tuvu stāvošu personu lokā. Zelenskis, kuram raksturīga spītība, sākotnēji noraidīja aicinājumus atlaist Jermaku, taču galu galā piekāpās, kad pat viņa paša partijas deputāti sāka iebilst.
Tomēr gaidāmais uzdevums nav viegls. Savā jaunajā amatā kara laika izlūkam būs vajadzīgs viss tas politiskais asums, ko viņš nodemonstrēja, pieveicot Jermaku.
Prezidenta biroja vadīšana ir biedējošs izaicinājums pat labākajos laikos. Taču šie ir grūti laiki – Ukraina atrodas kritiskā punktā šajā ilgstošajā un eksistenciālajā karā, un Krievijas diktators Vladimirs Putins neizrāda nekādas pazīmes, ka vēlētos to izbeigt. Tieši otrādi – ikreiz, kad uz galda parādās ASV piedāvājums, Putins atbild ar kārtējo "ņet".
Tikmēr kaujas laukā Ukraina izjūt pieaugošu spiedienu, jo Krievijai ir taktisks pārsvars. Kaujas austrumos izgaismo valsts akūto dzīvā spēka trūkumu. Ostas pilsēta Odesa cieš no nežēlīgiem dronu un raķešu uzbrukumiem – Krievija mēģina "žņaugt" valsts ekonomiku, traucējot eksportu. Savukārt enerģētikas infrastruktūrai šogad nodarīti daudz smagāki postījumi, un Ukrainai trūkst pretgaisa aizsardzības sistēmu, lai ar to tiktu galā.
Budanova autoritāte balstās viņa panākumos, vadot struktūru, ko varētu dēvēt par Zelenska analogu Vinstona Čērčila "Nedžentelmeniskās karadarbības ministrijai" (Ministry of Ungentlemanly Warfare). Viņš ir organizējis drosmīgus sabotāžas aktus, postošas operācijas un tālās darbības dronu uzbrukumus militāriem mērķiem Krievijas teritorijā un okupētajā Krimā.
Budanovs nav tikai "biroja darbinieks". Viņš ir rīcības cilvēks, kurš pats slepus piedalījies reidos. Krievijas specdienesti vairākkārt mēģinājuši viņu likvidēt – pēdējais zināmais mēģinājums notika 2019. gadā, kad pie viņa automašīnas piestiprināta bumba eksplodēja priekšlaicīgi.
Kā šī "piedzīvojumu meklētāja" pagātne palīdzēs politiskajā nākotnē? Ukrainas amatpersonas cer, ka Budanova iecelšana dos jaunu impulsu prezidentūrai. Atšķirībā no Jermaka, kurš centās monopolizēt varu un kontrolēt katru ministru, Budanovs, visticamāk, koncentrēsies uz nacionālo drošību, ļaujot valdībai strādāt patstāvīgāk.
Ukrainas parlamentā gan valda neizpratne, kāpēc Budanovs piekrita šim amatam, jo politiski drošāk būtu bijis palikt izlūkdienesta vadībā. Pastāv spekulācijas, ka viņam doti solījumi par nākotni – iespējams, premjera amatu pēc vēlēšanām vai pat kļūšanu par valdības kandidātu prezidenta vēlēšanās, ja Zelenskis nekandidēs.
Ukrainas analītiķis Adrians Karatnickis norāda, ka Budanova lielākais izaicinājums būs atjaunot uzticības tiltu starp prezidenta biroju, parlamentu un pilsonisko sabiedrību. Ja viņam izdosies transformēt valsts pārvaldību un mazināt korupcijas ēnu, viņš nostiprinās ne tikai Zelenska pozīcijas, bet arī savu politisko kapitālu.
