Sprūds "Stratcom" konferencē uzsver komunikācijas nozīmi: "Bez cilvēku prātiem un sirdīm nekas nenotiek"

Ministrs pauda pārliecību, ka Latvija ir kļuvusi par nozīmīgu centru stratēģiskās komunikācijas jomā, un augstu novērtēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra darbu, norādot, ka šī konference ir apliecinājums Latvijas vadošajai lomai. Viņš uzsvēra, ka stratēģiskajai komunikācijai jāpārsniedz aizsardzības sektora robežas – tai jāaptver visa sabiedrība, sākot no jauniešiem līdz valsts institūcijām un uzņēmumiem, jo “mēs visi atrodamies vienā laivā”.

Ministrs īpaši uzsvēra, ka sabiedrības izpratne par drošības cenu un ieguldījumiem aizsardzībā ir izšķiroša. Drošība maksā – gan finansiāli, gan politiski, gan zināšanu un ekspertīzes ziņā. Viņš apliecināja, ka Latvija ir ceļā uz 5% IKP aizsardzības budžetu, kas ir viens no augstākajiem NATO aliansē, vienlaikus investējot gan cilvēkresursos, gan jaunajās tehnoloģijās. Sprūds akcentēja, ka aizsardzībā būtiskākie vienmēr būs cilvēki – gan profesionāļi, gan brīvprātīgie, gan jaunieši, kas piedalās valsts aizsardzības mācībā. Tieši cilvēki ir tie, kas nodrošina progresu un spēj izmantot tehnoloģijas stratēģiskiem mērķiem.

Image

Stratēģiskajai komunikācijai jāspēj pielāgoties digitālajai laikmetam – uzsvēra Sprūds. Mākslīgais intelekts, 5G tehnoloģijas, digitālā pratība un kiberdrošība kļūst par daļu no aizsardzības politikas, un Stratcom kļūst par spēju – ne tikai militāru, bet arī sociālu un psiholoģisku.

Runājot par sabiedrības iesaisti, Sprūds uzsvēra: “Komunikācija iet roku rokā ar iesaisti. Tas ir mūsu modelis – iesaistīt un komunicēt.” Viņš minēja kā piemēru Krievijas drona incidentu Latvijā 2024. gada rudenī, kurā stratēģiskās komunikācijas dilemmu risināšana – starp ātrumu un precizitāti, starp atklātību un slepenību – kļuva par praktisku izaicinājumu.

Līdz ar to, pēc ministra domām, pārvaldības atklātībai un sabiedrības uzticības stiprināšanai jābūt pastāvīgai aizsardzības komunikācijas sastāvdaļai. Viņš uzsvēra, ka ne tikai profesionāli preses pārstāvji, bet ikviena amatpersona, ikviens iesaistītais, īpaši aizsardzības jomā, kļūst par komunikatoru.

Sprūds atzina, ka vienlaikus jāspēj pārvaldīt emocijas un sniegt faktos balstītu informāciju. Lai to panāktu, nepieciešams ne tikai komunikācijas rīku apgūšana, bet arī atbilstoši sagatavoti runasvīri, mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju izmantošana, kā arī regulāra praktiskā sagatavotība – “praktizēt, praktizēt un vēlreiz praktizēt”.

Image

Uzrunas noslēgumā ministrs norādīja, ka krīzes nav iespējams pilnībā paredzēt, taču iespējams gatavoties – veidojot domāšanas veidu, kas ir adaptīvs, tehnoloģiski attīstīts un uz sabiedrību vērsts. Viņš atkārtoti uzsvēra, ka stratēģiskā komunikācija ir izšķiroša ne tikai aizsardzības politikas izskaidrošanā, bet arī sabiedrības saliedēšanā un demokrātijas stiprināšanā.

“Šis nav viegls laiks. Bet labā ziņa ir – mēs šīm dilemmām stājamies pretī katru dienu. Un mēs neesam vieni – mēs to darām kopā ar sabiedrotajiem,” viņš sacīja.