Krievijas diktators Vladimirs Putins cenšas izmantot Uzvaras dienas parādi Maskavā kā apliecinājumu tam, ka "Kremļa vara joprojām ir stipra". Tomēr britu laikraksta “The Times” komentētājs Rodžers Boiss norāda – šī pasākuma patiesā nozīme ir daudz neskaidrāka.
Šo piektdien uz Sarkanā laukuma sapulcēsies Putina sabiedrotie, uzmanīgi raugoties debesīs – vai kāds ukraiņu drons tomēr spēs izlauzties cauri Maskavas pretgaisa aizsardzībai? Pēc vairāk nekā trīs karadarbības gadiem Krievijas armija ir izsmelta, un parāde kļūst par drīzāk simbolisku brīdinājumu, nevis triumfa gājienu.
Starp viesiem būs arī Venecuēlas līderis Nikolass Maduro, kurš pats 2018. gadā piedzīvoja drona uzbrukumu. Eksperti rūpīgi vēros Krievijas bruņojuma izrādi – modernizētie T-72 tanki, "Iskander-M" raķetes un mobilo starpkontinentālo raķešu sistēmas apliecina, ka kodolvalsts vēl aizvien gatava militāram konfliktam ar NATO.
"Krievija var būt nogurusi no kara, taču tā joprojām ir gatava karam," uzsver “The Times” komentētājs.
Līdztekus šim signālam notiek arī globālas pārmaiņas. Lai gan daudzi gaidīja, ka ASV politika pret Ukrainu varētu mainīties, Vašingtona gluži pretēji pastiprina aizsardzības pasākumus, gatavojoties iespējamam konfliktam ar Ķīnu. Šāda notikumu gaita samazina Putina lomu kā Sji Dzjiņpina sabiedrotajam, lai gan Ķīnas goda sardze Maskavā liecina par abu valstu militāro sadarbību.
Tikmēr Eiropa aktivizē savu aizsardzības industriju. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Vācijas militārie izdevumi ir pieauguši par gandrīz 30%, pārspējot pat Lielbritāniju. Šis ir tiešs rezultāts kanclera Olafa Šolca solījumiem, un topošais līderis Frīdrihs Mercs jau pieteicis jaunu bruņošanās posmu.
Kā izteicies kāds vācu investors: "Olīvzaļā krāsa ir kļuvusi par jauno zaļo." Eiropas politiķi šajā procesā saskata ne tikai ekonomiskās izaugsmes iespēju, bet arī stratēģisku nepieciešamību. Kāds Francijas amatpersona atzīmējusi: "Mēs nevaram atļaut citiem lemt par mūsu aizsardzību attālināti."
Tādi uzņēmumi kā "Rheinmetall" strauji palielina munīcijas ražošanas apjomus, cenšoties samazināt atkarību no Ķīnas piegāžu ķēdēm. NATO gaidāmajā samitā analizēs, vai Eiropa pietiekami ātri pārbruņojas, lai būtu spējīga viena pati atturēt Krieviju.
Savukārt ASV nav gatava pilnvērtīgai kara ekonomikai. Ukraina dienā patērē līdz 15 000 šāviņu, kamēr ASV mēnesī saražo tikai ap 40 000. Boiss raksta: "Vai ASV būtu izdevīgi pāriet uz kara laika ekonomiku? Visticamāk, nē." Reālāks mērķis – vājināt Krievijas un Ķīnas savienību.
Maskavas parāde kalpo arī kā uzmanības novēršana no nopietnākiem draudiem. Patiesās briesmas ASV var nākt no jūras – Ķīnas kuģubūves jauda ir 200 reižu lielāka nekā Amerikas. Un vēl bīstamāka ir haotiskā kara zonu izplešanās: no Izraēlas līdz Irānai, no Indijas līdz Pakistānai.
