Ģenerālis Marks Millijs: Latvijas bruņoto spēku sadarbība ar Mičiganas Nacionālo gvardi ir bijis ceļš uz panākumiem

Viedoklis
Sargs.lv
ASV apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Milijs
Foto: Getty Images via AFP/Scanpix

“Mičiganas Nacionālā gvarde jau no pašiem pirmsākumiem palīdzēja Latvijai veidot mūsdienīgus bruņotos spēkus,” savā svinīgajā runā ASV Aizsardzības ministrijas un Nacionālās Gvardes Valstu partnerības programmas 30 gadu jubilejas konferencē, kas 2023. gada 17. jūlijā norisinājās Mērilendā, pauda ASV apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs. Ģenerālis kā īpaši nozīmīgu partnerības programmas sasniegumu izcēla tieši Latvijas bruņoto spēku un Mičiganas Nacionālās gvardes veiksmīgo sadarbību, kas aizsākās 1993. gadā.

Valstu partnerības programma pirms 30 gadiem tika izveidota ar mērķi palīdzēt bijušajām padomju bloka valstīm nostiprināt demokrātisku pārvaldības modeli pēc PSRS sabrukuma. Latvija bija pirmā, kas aizsāka šo partnerību, 1993. gada 27. aprīlī parakstot Vienošanos par sadarbību Valstu partnerības programmā, ar ko tika apstiprināta  Latvijas un Mičiganas Nacionālās gvardes partnerība. Šajā dienā tika parakstīti sadarbības līgumi arī starp Merilendas štatu un Igauniju, kā arī starp Pensilvānijas štatu un Lietuvu.

“Šodien Valstu partnerības programma aptver visu pasauli,” savā runā norādīja ģenerālis Marks Millijs. “Vairāk nekā puse no pasaules nācijām šodien strādā kopā demokrātijas ideālu un pašnoteikšanās vārdā. ASV īstenotā Valstu partnerības programma apvieno šīs valstis un cilvēkus ar kopīgām vērtībām ciešā sadarbības tīklā. Šīs attiecības mums ir svarīgas ne tikai miera laikā, bet īpaši krīzes situācijās, kad jūs varat ātri kāpināt personāla, aprīkojuma un citu nepieciešamo lietu apjomu, bet nevarat ātri iedibināt savstarpējo uzticību,” piebilda ģenerālis.

Viņš atsaucās arī uz Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas arī 1993. gadā noslēdza partnerības programmu ar Kalifornijas Nacionālo gvardi. “Tikai pusstundu pēc Krievijas noziedzīgā pilna mēroga iebrukuma pagājušā gada 24. februārī ukraiņu militāristi zvanīja saviem draugiem tieši uz Kalifornijas Nacionālo gvardi, nevis Pentagonu, lai lūgtu palīdzību. Tā ir savstarpējā uzticība, kādu iespējams izveidot tikai desmitiem gadu ilgas sadarbības laikā,” uzsvēra Marks Millijs.

Ģenerālis kā īpašu sasniegumu izcēla latviešu tuvā gaisa atbalsta kontrolieru (Joint Terminal Attack Controllers - JTAC) speciālistu apmācībai un sertifikācijai izveidoto programmu, piebilstot, ka vēl īpašāku šādas programmas esamību padara fakts, ka Latvijai nav savu kombinēto gaisa spēku.

2008. gadā Latvijas un Mičiganas Nacionālās gvardes karavīri bija pirmie partnerības programmas sabiedrotie, kas vienotā komandā tika iesaistīti reālās kaujas darbībās Afganistānā. Pirms misijas viņi kopā izgāja apmācību Slovākijas un Austrijas kalnu reģionos. Tam sekoja kopīgs dienests un kauju pieredze Afganistānā.

“Latvijas JTAC speciālisti izsauca sabiedroto aviācijas uguns atbalstu un cīnījās plecu pie pleca ar saviem amerikāņu partneriem slavenajā kaujā par Kītingas priekšposteni, kur viņiem izdevās atspiest talibu kaujiniekus ar skaitlisko pārspēku aptuveni pieci pret vienu,” ģenerālis savā runā slavēja Latvijas karavīru profesionalitāti un pašaizliedzību.

“Tas bija ceļš uz panākumiem, ko veica Latvijas karavīri, taču par to bija arī jāmaksā ar asinīm. Kaujā par Barialai priekšposteni krita divi latviešu karavīri, pirmie sertificētie Latvijas JTAC speciālisti (seržants Voldemārs Anševics un dižkareivis Andrejs Merkuševs – red.). Viņu portreti šodien ir redzami pie Varoņu sienas Mičiganā līdzās to Mičiganas Nacionālas gvardes karavīru portretiem, kuri krita Afganistānā kopā ar viņiem,” savu atzinību un cieņu mūsu karavīriem neslēpa ASV bruņoto spēku augstākais komandējošais virsnieks.

Savas runas turpinājumā Marks Millijs uzsvēra, ka Valstu partnerības programmas iedibināto kārtību šodien apdraud gan Krievijas, gan Ķīnas militārās ambīcijas, un fundamentālas pārmaiņas piedzīvo ne tikai pasaules ģeopolitika, bet arī kara vešanas principi. Viņš pauda pārliecību, ka kopīgiem spēkiem partnerības programmas sabiedrotās valstis var turpināt attīstīt savas militārās spējas atbilstīgi mūsdienu vajadzībām un saglabāt globālo politisko līdzsvaru.

Pēc Krievijas uzsāktā iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī drošības situācija Baltijas reģionā ir būtiski mainījusies, un turpmākajai sadarbībai ar ASV bruņotajiem spēkiem, tostarp Mičiganas Nacionālo gvardi, ir nenovērtējams atspaids uz mūsu kaujas un noturības spēju stiprināšanu. Zemessardzes ilgtermiņa attīstības mērķu stiprināšana un zemessargu kaujas iemaņu un spēju pilnveidošana joprojām ir aktīva partnerattiecību sadarbības joma.

Image
Mičiganas avēnijas atklāšana Ādažu bāzē 2018. gadā
Foto: Mičiganas avēnijas atklāšana Ādažu bāzē 2018. gadā / Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Latvija sadarbībā ar Mičiganu īsteno projektus arī kaujas medicīniskās aprūpes sniegšanā un militārās medicīnas vienību pārvietošanā, kaujas inženieru spēju attīstībā, mobilitātes un pretmobilitātes spēju attīstībā, izdzīvošanas kaujas spēju, kaujas sakaru un kājnieku taktikas prasmju paaugstināšanā, apvienotā uguns atbalsta priekšējo novērotāju spēju un netiešās uguns atbalsta spējas attīstībā. Notiek aktīva sadarbība NBS Vidējās klases helikopteru nomaiņas projektā, kura ietvaros Mičiganas pārstāvji nodrošina Latvijas Gaisa spēku personāla apmācību.

Latvijas un Mičiganas sadarbība notiek arī inovāciju un tehnoloģiju jomā, kas veicina militāro spēju stiprināšanu. Arī Latvijas veiktie un nākotnē plānotie ieroču sistēmu iepirkumi, kā piemēram, raķešu artilērijas sistēmas “Himars” projekts, sniedz iespēju paplašināt sadarbību, iesaistot Mičiganas Nacionālās gvardes sniegto pieredzi un apmācības.

Šodien ASV Nacionālās gvardes izveidotajā Valstu partnerības programmā ir iesaistījušās 100 valstis, kas aptver vairāk nekā 50 procentus no visas pasaules nācijām.

Dalies ar šo ziņu