Ģenerālleitnants B. Hodžess: Līdz šim ASV nav pilnībā nodrošinājušas Ukrainas spējas uzvarēt karā

Viņš norādīja, ka ASV valdība konsekventi uzsvērusi, ka atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai. Ukrainas gadījumā uzvara nozīmē visas tās starptautiski atzītās teritorijas atgūšanu, kuras šobrīd ir okupējusi Krievija. Līdztekus Ukrainas uzvara nozīmētu arī Krievijas kara noziedznieku izdošanu un to saukšana pie atbildības, kā arī agresorvalsts reparāciju saņemšanu. Kā norādīja ģenerālleitnants B. Hodžess, ASV līdz pat šim brīdim nav skaidri definējušas, ko tām nozīmētu Ukrainas uzvara.

Pēdējo mēnešu laikā pasaules medijos plaši novērojams Ukrainas kara atspoguļojums, kas liek domāt, ka, tuvojoties kārtējam ziemas periodam, ukraiņu bruņotie spēki ir nolemti ilgstošai karadarbībai pret Krieviju. Savukārt Krievija gatavo jaunus uzbrukumus Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai, kamēr Ukraina saņem arvien mazāku Rietumu militāro palīdzību.

Viņš norādīja, ka ASV augstākā militārā vadība nekad nesūtītu uzbrukumā amerikāņu karavīrus, iepriekš nepanākot pilnīgu pārākumu pār pretinieku gaisa telpā un, nesagatavojot gana lielu skaitu atmīnēšanas vai inženiertehnikas, pretinieka nocietināto aizsardzības līniju pārraušanai.

Atsaucoties uz B. Hodžesa teikto, noprotams, ka ASV Aizsardzības departamentā ir amatpersonas, kuras ir kritiski noskaņotas par Ukrainas pretuzbrukumu. Noprotams, ka tā pašreizējais iznākums tagad tiek uzskatīts par daļēju neveiksmi, kura dēļ karadarbība Ukrainā nonākusi sava veida “pata” situācijā.

Politiskais analītiķis Džons Mearšeimers ir pārliecināts, ka Krievijas iebrukumu motivēja Rietumu pievēršanās Ukrainas dalībai NATO un Eiropas Savienībai. Viņaprāt, Ukrainai karā uzvarēt nav iespējams, jo karš vilksies vēl ilgi.

Savukārt politikas analītiķis Nails Fergasons norāda, ka nav nekādu pārsteigumu par to, ka arvien biežāk dzirdamas runas par “miera sarunu nepieciešamību”.

Viens no šāda viedokļa paudējiem bija bijušais ASV valsts sekretārs Henrijs Kisindžers, kurš uzskatīja, ka Ukraina varētu teritoriāli piekāpties Krievijai, pretī saņemot dalību NATO. Tomēr pēc visa piedzīvotā, jo īpaši Krievijas pastrādātajiem plašajiem, daudzskaitlīgajiem un brutālajiem kara noziegumiem, atvaļinātais ģenerālleitnants B. Hodžess aizvien neredz iespēju Ukrainai sēsties pie sarunu galda ar agresoru.

Vēsturniek Stīvens Marks Kotkins norāda, ka karš Ukrainā atgriežas pie nepieciešamības definēt uzvaru. Viņa ieskatā ukraiņiem ir jāizlemj, kas viņiem ilgtermiņā ir svarīgākais un par ko viņi ir gatavi panākt kompromisu.

Savukārt ģenerālleitnants B. Hodžess uzsvēra, ka Ukrainas atjaunošana ir nepieciešama, taču tā nekad nebūs iespējama, kamēr “krievi sēdēs Krimā”.

Kā norāda bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs – visticamākā un efektīvākā atturēšana pret jebkādu turpmāko Krievijas agresiju Ukrainā ir valsts dalība NATO. Tas pabeigtu Eiropas integrāciju, kuru tik rupji pārtrauca V. Putins ar savu pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.