Krievijas "trieciena veikšanas ķēde" — tas ir laiks no mērķa atklāšanas līdz trieciena veikšanai — šobrīd ir kļuvusi ievērojami ātrāka nekā kara sākumā, pateicoties uzlabotām izlūkošanas spējām, raksta “Business Insider”. NATO ir jāreaģē uz šīm pārmaiņām, uzsver eksperti.
Pētnieks Federiko Borsari no Eiropas politiskās analīzes centra (CEPA), kurš specializējas militārajās tehnoloģijās un inovācijās, atzīmē: Krievija pielāgojas ļoti ātri. Savā ziņojumā viņš norāda, ka Maskava jau apsteidz Rietumus artilērijas šāviņu ražošanas apjomos, kas rada nopietnu apdraudējumu: potenciālā NATO sadursmē aliansei nāksies stāties pretī pretiniekam ar lielāku uguns jaudu un plašu izlūkdronu tīklu triecienu koordinēšanai.
Borsari uzsver, ka kara sākumā Krievijas armija saskārās ar ievērojamu problēmu — lēnu reakciju no mērķa atklāšanas līdz triecienam. Uzbrukumi ar artilērijas vai mīnmetēju uguni aizņēma vairākas stundas, bet spārnoto raķešu palaišana — vēl ilgāk. Triecieni kavējās līdz pat četrām stundām, ļaujot Ukrainas spēkiem nomainīt pozīcijas un izvairīties no zaudējumiem.
Toreiz Krievijas izlūkošanas-triecienu sistēma balstījās uz novecojušiem satelītiem un nelielu skaitu dronu, piemēram, "Orlan-10" un "Forpost", kas nespēja nodrošināt nepārtrauktu kaujas lauka pārraudzību. Rezultātā mērķu izvēle bija vāja — taktiskās raķetes tika izšķērdētas uz nelielām kājnieku grupām, kamēr stratēģiski objekti, piemēram, aviobāzes, tika apšaudīti ar tikai dažām raķetēm.
Liela problēma bija arī novecojušās, pārāk centralizētās vadības struktūras. Pat ja izlūkinformācija bija pieejama, apstiprinājumu sagaidīšana no augstākās vadības kavēja triecienu izpildi.
Krievijas izlūkošanas spējas ir pieaugušas
Šobrīd Krievija aktīvi izmanto plašu taktisko dronu spektru, burtiski piesātinot Ukrainas gaisa telpu ar simtiem novērošanas ierīču dažādos augstumos. Droni darbojas koordinēti, piedāvājot komandieriem dažādus skatpunktus uz mērķi.
Masveida dronu ražošanas uzsākšana ir pārvērtusi agrāk deficītos resursus par Krievijas izlūkošanas pamatu. 2023. gadā Krievijas mediji ziņoja, ka "Orlan" dronu piegādes ir pieaugušas vairāk nekā 50 reizes.
Tajā pašā laikā Ukrainas vājā pretgaisa aizsardzība ļāva Krievijai brīvāk izmantot lielos izlūkdronus, kas palīdz ievākt informāciju par Ukrainas operācijām dziļāk aizmugurē un veikt precīzus triecienus.
Ar šo uzlaboto novērošanas spēju Krievija ir aktīvi sākusi izmantot tuvās darbības ballistiskās raķetes "Iskander-M" un lielas jaudas vadāmās aviobumbas, lai veiktu augstas precizitātes triecienus stratēģiskiem mērķiem Ukrainas aizmugurē. Tā kā 2023. gadā tai trūka artilērijas munīcijas, Krievija pārgāja no masveida apšaudēm uz augstas precizitātes uzbrukumiem.
Kas jādara NATO un Rietumiem
Ņemot vērā jaunos apstākļus, Borsari uzsver, ka NATO ir vēl vairāk jākoncentrējas uz spēju karot ar nelielām, ļoti mobilām vienībām, samazinot triecienu risku.
"Kopš kara sākuma NATO īpašu uzmanību pievērš spēku izkliedēšanai un dinamiskai darbībai," saka Borsari.
Savukārt britu aizsardzības konsultāciju kompānijas “Calibre Defence” direktors Sems Krenijs-Evanss brīdina: "NATO jāgatavojas sadursmei ar Krieviju, kura tagad ir pieredzējušāka un spēj veiksmīgi izmantot augstas precizitātes ieročus."
Viņš uzsver, ka Krievija pamazām atsakās no padomju laiku kaujas doktrīnas un pāriet uz nāvējošāku, precīzāku un plašāku karadarbības modeli.
Pēc Borsari domām, viens no steidzamiem uzdevumiem ir vērst spēcīgu sankciju triecienu pret Krievijas ražošanas iespējām, īpaši augsto tehnoloģiju dronu un precīzo ieroču sektorā, kas lielā mērā balstās uz ārvalstu komponentēm.
"Rietumu sankcijas jau ir bremzējušas šo komponentu iepirkšanu. Tas ietekmēs Krievijas spējas īstenot lielapjoma un ilgstošas kampaņas," viņš rezumē.
