Krievija saskaras ar ekonomiskām problēmām un cilvēkresursu trūkumu. Tas var piespiest Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu mainīt kara vešanas taktiku vai atrast veidu, kā nodrošināt resursus, lai saglabātu sava režīma stabilitāti, vēsta Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi.
Tāpat analītiķi piebilst, ka agresora ekonomika un viņa militārie centieni piedzīvo arvien lielākus pārbaudījumus. Tas radīs Kremlim nopietnus izaicinājumus attiecībā uz iespēju ilgtermiņā turpināt karadarbību.
Analītiķi atgādina par “The Washington Post” publikāciju, kurā pausts, ka Krievijas ekonomika “atrodas pārkaršanas riska zonā”. Izdevums skaidroja, ka pārmērīgi augstie militārie izdevumi stimulējuši agresorvalsts ekonomikas izaugsmi tādā mērā, ka Krievijas uzņēmumi bija spiesti mākslīgi paaugstināt algas, lai noturētu darbiniekus. Šiem uzņēmumiem bija jābūt konkurētspējīgiem uz augsto algu fona, ko saņem Krievijas militārajā industrijā un armijā nodarbinātie.
Turklāt mediji atgādināja Krievijas Centrālās bankas vadītājas Elvīras Nabiuļinas vārdus, kura 2024. gada jūlijā norādīja, ka Krievijas darbaspēks un ražošanas jaudas ir "gandrīz izsmeltas". Privātie uzņēmumi arvien biežāk ir spiesti piedāvāt algas, kas vairākas reizes pārsniedz tipiskos vidējos rādītājus nozarē. Savukārt maksājumi armijai arī strauji pieaug, lai nodrošinātu dzīvā spēka plūsmu uz fronti.
Analītiķi arī piebilst, ka pašreiz frontē vērojamā Ziemeļkorejas karavīru iesaistīšana karadarbībā ir vēl viens apliecinājums Kremļa izmisumam.
