"Sargs.lv" skaidro: iepazīsti un pretojies Krievijas informatīvā kara metodēm

Krievijas īstenotā hibrīdkara aktivitātes Latvijā ir kļuvušas izteiktākas, koncentrējoties gan uz dezinformācijas kampaņām, gan tiešiem sabotāžas mēģinājumiem. Joprojām turpinās arī Baltkrievijas īstenotais Latvijas Austrumu robežas apdraudējums ar mērķtiecīgi organizētām nelegālo imigrantu grupām. Ieskatam esam apkopojuši dažus no skaļākajiem Krievijas hibrīdkara ietvaros notikušajiem incidentiem Latvijā laika periodā no 2022. līdz 2024. gadam, lai ilustrētu, cik nozīmīgas ir Krievijas aktivitātes Latvijā un visā Baltijas reģionā.

“Baltijas antifašistu” grupa

2023. gada oktobrī Latvijas prokuratūra izvirzīja apsūdzības sešiem cilvēkiem, kas saistīti ar organizāciju "Baltijas antifašisti". Šī grupa sāka koordinēt pretvalstiskas aktivitātes pret Latvijas nacionālo drošību, un vairāki tās locekļi dzīvo Baltkrievijā un Krievijā. Viņu darbības ietvēra aicinājumus, izmantojot sociālās saziņas platformas “Telegram” kanālus, vākt informāciju par Latvijas amatpersonām, drošības darbiniekiem un pat Latvijas pilsoņiem, kas cīnās Ukrainas pusē.​

Spiegošana un sabotāža

2023. gada decembrī tika aizturēts Krievijas pilsonis, kurš tika turēts aizdomās par spiegošanu Krievijas izlūkdienesta labā. Šī persona bija vākusi informāciju par svarīgu infrastruktūru un militārajiem objektiem Latvijā​.

Tikai dažus mēnešus vēlāk, 2024. gada februārī, tika īstenots sabotāžas akts, iemetot eksplozīva degmaisījuma pudeli Latvijas Okupācijas muzeja direktores kabinetā. Valsts Drošības dienests izmeklēja iespējamo ārvalstu aģentu iesaisti šajā incidentā, vainīgo personu grupa tika aizturēta, un šobrīd notiek tiesas process.​

Vandālisma akti un prokrievisko simbolu izmantošana

2024. gada martā Rīgā tika ziņots par ievērojamu prokrievisko vandālisma gadījumu skaita pieaugumu. Incidenti ietvēra Ukrainas atbalstam uzstādīto plakātu bojāšanu un Krievijas agresiju atbalstošu simbolu parādīšanos publiskajā telpā. Šie vandālisma akti, iespējams, ir daļa no plašākas Krievijas hibrīdkara stratēģijas.

Krievijas dezinformācijas un informatīvā kara metodes

Tālāk sniegts kodolīgs pārskats par dažiem no Krievijas visplašāk izmantotajiem informatīvā kara un sabiedrības manipulēšanas instrumentiem un stratēģijām.

1. Emocionālā manipulācija: nacionālā naida kurināšana vai baiļu sēšana

Krievijas propaganda prasmīgi izmanto cilvēku emocijas, pasniedzot informāciju tā, lai izraisītu bailes, dusmas vai kurinātu nacionālo naidu. Mērķis ir radīt auditorijā emocionālu reakciju, kas slāpē racionālo domāšanu un mudina pieņemt lēmumus, balstoties uz jūtām, nevis faktiem.

Piemērs:

Kā to atpazīt:

- Pievērs uzmanību rakstiem vai sociālo tīklu ierakstiem, kas izraisa spēcīgas emocijas, piemēram, bailes, dusmas vai lepnumu, bet nesniedz pierādījumus tajos minētajiem apgalvojumiem.

- Attiecies kritiski pret pārspīlētiem draudiem vai apgalvojumiem, ka Latvijai draud liela krīze, īpaši, ja šī informācija nāk no avotiem ārpus Latvijas vai prokrieviskiem medijiem.

- Pārbaudi šos emocionālos stāstus neitrālos avotos. Bieži vien uzticami mediji piedāvās līdzsvarotāku viedokli bez emocionālās manipulācijas.

2. Vēstures sagrozīšana

Krievijas propaganda bieži izmanto vēstures pārrakstīšanu vai sagrozīšanu, lai pielāgotu vēsturiskos notikumus konkrētiem politiskiem mērķiem. Latvijas informatīvajā telpā tas visbiežāk izpaužas kā padomju okupācijas perioda un pirmās brīvvalsts laika vēstures izkropļošana. Krievijas propaganda bieži vien samazina PSRS okupācijas radītos zaudējumus un cenšas izcelt iespējamos ieguvumus, ko Padomju Savienība sniedza valstij. Šāds vēsturiskais revizionisms ir bīstams, jo tas nonivelē daudzu latviešu ciešanas un mazina nozīmi Latvijas cīņai par neatkarības atgūšanu.

Piemērs:

Kā to atpazīt:

- Pievērs uzmanību rakstiem vai raidījumiem, kuros pārāk pozitīvi tiek attēlota Padomju Savienība, apgalvojot, ka Latvija piedzīvoja uzplaukumu okupācijas periodā.

- Esi piesardzīgs pret saturu, kas ignorē svarīgus vēsturiskus notikumus, piemēram, deportācijas 1941. un 1949. gadā vai latviešu kultūras apspiešanu.

- Salīdzini aizdomīgos avotos minēto ar uzticamiem vēstures pētījumiem. Latvijas vēsture ir rūpīgi dokumentēta vēsturnieku pētījumos, un lielākajā daļā šo materiālu sniegts daudz niansētāks un precīzāks padomju okupācijas attēlojums.

3. Sazvērestības teoriju izplatīšana

Dezinformācijas kampaņās bieži ietilpst sazvērestības teorijas, kuru mērķis ir graut sabiedrības uzticību valdībai, sabiedriskajām institūcijām vai tādām aliansēm kā NATO un Eiropas Savienība. Šīs sazvērestības teorijas ir izstrādātas, lai radītu neskaidrību un veicinātu skepsi, liekot cilvēkiem šaubīties par vadību un Latvijas starptautiskajiem partneriem.

Piemērs:

Kā to atpazīt:

- Pievērs uzmanību pārspīlētiem apgalvojumiem, kas šķiet paredzēti, lai grautu uzticību oficiālajām institūcijām, piemēram, NATO vai ES.

- Esi piesardzīgs pret stāstiem, kas balstīti uz anonīmiem vai neskaidriem avotiem, īpaši, ja tie vēsta par slēptiem valsts iestāžu rīcības motīviem vai slepeniem plāniem.

- Vienmēr pārbaudi, vai līdzīgu informāciju vēsta lielākie plašsaziņas līdzekļi vai uzticami avoti. Ja konkrētais stāsts tiek izplatīts tikai specifiskās tīmekļa vietnēs vai sociālajos tīklos, visticamāk, tā ir sazvērestības teorija bez reāla pamatojuma.

4. Manipulācija ar mazākumtautībām

Viena no Krievijas dezinformācijas stratēģijām ir mērķēta uz krievvalodīgajām mazākumtautībām Latvijā. Mērķis ir radīt šķelšanos starp latviešu valodā runājošajiem un krievvalodīgajiem, izplatot naratīvu, ka krievvalodīgie Latvijā tiek marginalizēti vai vajāti. Šī taktika ir īpaši efektīva, veicinot neuzticību starp etniskajām grupām un graujot nacionālo vienotību.

Piemērs:

Kā to atpazīt:

- Esi piesardzīgs pret saturu, kas koncentrējas tikai uz krievvalodīgo grūtībām, ignorējot plašākas sabiedrības problēmas, ar kurām saskaras visi Latvijas iedzīvotāji.

- Esi kritisks pret avotiem, kas veicina etnisko šķelšanās, nevis aicina uz vienotību un sadarbību starp kopienām.

- Pārdomā, vai minētais informācijas avots patiesi iestājas par minoritāšu tiesībām, vai arī tā izplatītie vēstījumi atbilst Krievijas ģeopolitiskajām interesēm.

5. Viltus ziņas un maldinoša informācija

Krievijas dezinformācijas raksturīga iezīme ir viltus ziņu izmantošana vai faktu sagrozīšana. Dažreiz šie stāsti ir pilnībā izdomāti, bet citreiz tie manipulē ar patiesību, izmantojot faktus ārpus konteksta vai maldinošus statistikas datus.

Piemērs:

Kā to atpazīt:

- Pārbaudi, vai konkrēto stāstu izplata vairāki uzticami avoti. Viltus ziņas bieži izplatās caur nišas tīmekļa vietnēm un sociālajiem tīkliem, nevis tiek publicētas uzticamos medijos.

- Pievērs uzmanību sensacionāliem virsrakstiem, kas šķiet pārāk ekstrēmi vai dramatiski, lai būtu patiesi. Tie bieži vien ir viltus ziņu signāls.

- Pirms notici vai dalies ar aizdomīgiem stāstiem, pārbaudi tos, izmantojot uzticamas faktu pārbaudes vietnes vai oficiālos avotus.

6. Botu un viltus sociālo mediju kontu izmantošana

Krievijas propaganda bieži izmanto botus un viltus sociālo mediju kontus, lai pastiprinātu savus vēstījumus. Šie konti ir veidoti tā, lai izskatītos kā īstu cilvēku konti, taču tos vai nu automatizē, vai arī kontrolē indivīdi, kuriem uzdots izplatīt konkrētus naratīvus. Radot ilūziju par plašu sabiedrības slāņu atbalstu konkrētiem uzskatiem, tie var manipulēt ar sabiedrisko domu.

Piemērs:

Kā to atpazīt:

- Pārbaudi sociālo tīklu kontu aktivitāti un vēsturi. Viltus kontiem bieži vien ir maz sekotāju, taču tie publicē neparasti lielu apjomu satura.

- Esi piesardzīgs pret profiliem, kuros trūkst personiskas informācijas vai kuriem ir ļoti vispārīgi lietotājvārdi. Īstiem sociālo tīklu lietotājiem parasti ir detalizētāki profili.

- Meklē atkārtošanās modeļus. Ja vairāki konti vienlaikus dalās ar vienu un to pašu ziņu, tas liecina par koordinētu rīcību, ko bieži veic boti vai viltoti konti.

Spēja atpazīt Krievijas propagandu un dezinformāciju ir būtiska, lai aizsargātu Latvijas demokrātisko sabiedrību. Izprotot šīs bieži izmantotās taktikas — emocionālo manipulāciju, vēstures sagrozīšanu, sazvērestības teorijas, mērķēšanu uz minoritātēm, viltus ziņas un botu izmantošanu — tu vari pasargāt sevi un savu kopienu no kļūšanas par Krievijas informatīvā kara upuriem. Vienmēr uztver informāciju kritiski, pārbaudi avotus un veicini dialogu, kas veicina vienotību, nevis šķelšanos.